Panikai pagaidām pamata nav

Vienam otram, kurš švakāk orientējas KHL, varēja šķist, ka atbraukušie krievi ir otrā vai pat trešā šķira, bet tā tas nav. Šajā Oļega Brataša vadītajā komandā ir gana daudz kandidātu Krievijas izlasei, kas spēlēs pasaules čempionātā Ķelnē. Un ne jau tikai paciemoties mājās bija atbraucis Oļegs Znaroks. Šķitumu par mūsu nespēku uz Krievijas olimpiešu fona vēl vairāk paspilgtināja spēļu prakses trūkums. Mūsu izlasē lielākā daļa taču ir no "Dinamo", kam KHL čempionāts beidzās 18. februārī. Krietnu pusotru mēnesi bez spēlēšanas. Tu vari treniņos skriet un trakot, bet bez spēlēšanas spēlēt nevar iemācīties. Savukārt liela daļa Krievijas olimpiešu pavisam nesen beiguši cīņas Gagarina kausā un loģiski, ka atrodas labākā kondīcijā.

Pirmā pankūka Bobam Hārtlijam bija pavisam šķidra. Ja kanādietis vadītos tikai pēc šādas vienas spēles, tad steigšus jāpērk lidmašīnas biļete uz mājām. Kāds tur forčekings, kādas nianses, ja krievi mūs sabradā? Un, ja īsti nav pie kā pieķerties. Ja kļūdāmies paši, metam ripas pretiniekam kājās, ja vārtpriekšā esam neveikli kā sliktākajos "Dinamo" paraugos... Otrā spēle, bet it sevišķi pēc tam, kad Māris Bičevskis atriebās par rupjo spēka paņēmienu pret Miku Indraši, jau bija mazliet cits hokejs, kurš varēja beigties arī 2:2.

Pēc divām spēlēm, turklāt mēnesi pirms pasaules čempionāta nav jēgas zīlēt, kurš tuvāk izlasei un kurš tālāk no tās. Pašlaik izskatās, ka Hārtlijs ļoti uzticas Uvim Balinskim, laižot ventspilnieku laukumā gan vairākumā, gan mazākumā. Loģiski, ka uzticības kredīts aug, ja uzbrucējs iemet ripu vārtos. Tā notika arī ar Hārtlija perioda mešanas pionieri Edgaru Kuldu. Teikt, ka pārējie visi ir uz vienas strīpas kā baltas lapas? Tā noteikti nav, jo galvenais treneris ar šiem spēlētājiem ir strādājis jau četras nedēļas un treniņos iepazinis, kas ir kas. Un acs, it sevišķi uz jaunajiem Hārtlijam ir laba. Taču pārspīlēt ar jaunajiem arī nevajag, ne jau juniori vai juniori no NAHL vilks Latviju uz priekšu Ķelnē.

Tagad pēc divām spēlēm būtu loģiski nevis sašaurināt kandidātu loku, bet to pat paplašināt. Uz kādām pāris nedēļām uz sešām maiņām. Eiropā praktiski visi mūsējie jau brīvi, izņemot Andri Džeriņu. Federācijas vadība stāsta, ka izlasē spēlēt alkstot Oskars Bārtulis, taču diezin vai tāds savainojums tik ātri ārstējams. Bija runas, ka ļoti spēlēt gribot Mārtiņš Karsums, taču pēc neoficiālas informācijas viņam tuvākajās dienās tiks veikta ceļgala tīrīšana. Neesmu redzējis LHF ģenerālsekretāra Viestura Koziola un sporta direktora Edgara Bunča excel tabulas, kad kurš kandidāts gaidāms Rīgā. Eiropieši, ja vien kādu aicinās, var būt uz ledus jau otrdien, pirmdiena vecajiem brīva. Vai mums varēs palīdzēt Amerika? Nu manās excel tabulās rādās pavisam tāli aprīļa datumi... Jā, kaut kad būšot Kristofers Bindulis, taču tas atkal ir stāsts par jaunajiem, kas nav izlasē iespēlēti. No Amerikas pilnīgi droši zināms, ka 10. aprīlī brīvs ir Bufalo "Sabres" uzbrucējs Zemgus Girgensons. Kā likums, visiem ārzemniekiem vajadzīga kāda nedēļa, lai savestu kārtībā privātās lietas.

AHL labi turas visu mūsu trīs spēlētāju klubi. Teodora Bļugera "Penguins" ir līderi Atlantijas divīzijā, Ņikitas Jevpalova "Barracuda" - Klusā okeāna divīzijā, bet Kristera Gudļevska Sirakūzas ir 2. vietā Ziemeļos. Regulārais čempionāts beidzas 14., 15. aprīlī, pēc tam vismaz viena kārta play-off. Kāds gan tur iespējams excel saraksts? Ja Gudļevskis izlasē ir vismaz zināma vērtība, tad Jevpalovs un jo sevišķi vecākais no brāļiem Bļugeriem Latvijas izlasē nav redzēts. Vai Hārtlijs ņems kaķus maisā? No AHL varbūt.
Kanādas junioru līgās, kur spēlē divi izlasē jau iespēlētie juniori - Rodrigo Ābols un Mārtiņš Dzierkals, regulārais čempionāts beidzies. Ābola klubs jau pārvarējis play-off pirmo kārtu, Dzierkala klubs vadībā ar 3-2. Un nav jau teikts, ka otrā kārta būs pēdējā... Vistuvāk izkrišanai ir Rūdolfa Balcera "Blazers", kurš sērijā zaudē ar 2-3, sestā spēle 2. aprīlī. Uzbrucēja Balcera statistika rada cerības: 66 regulārā čempionāta spēlēs 40 vārti, 37 piespēles, play-off- 5, 2+1.

Pagaidām panikai vēl nav pamata, taču... man patika Kaspara Daugaviņa parādīšanās uz komandas soliņa kā trenerim. Varam jau to uztvert arī kā izlases kapteiņa žestu palīdzēt savējiem, bet manā rajonā runā, ka tikpat labi tas varētu būt bijis Hārtlija mājiens LHF vadībai: kur tad solītais Artis Ābols? Kādā no saviem rakstiem jau pieminēju apdrošināšanas lietas. LHF prezidents Aigars Kalvītis preses konferencē bilda, ka viss ritot savu gaitu. Lai nu tā būtu, bet kāds cits darbonis pirms tam bijis nesaprašanā: kāda apdrošināšana? Kas tā tāda?