Mezītis pēc stafetes: "Bija plānots finišēt paceltām rokām"

Ņikita Paņkins, skrēja pirmo posmu: „Domāju, ka noskrēju atbilstoši savām spējām. Varbūt nedaudz ātrāk beigās varēju. Cerēju, ka varbūt spēsim noskriet 40 sekunžu robežās. Bez Arāja grūti noskriet ātrāk. Ar viņu noteikti būtu zem 40. Ja jautātu, vai bija jēga skriet stafeti, tad atbilde būtu – mēs šīs tiesības izcīnījām, tātad jāskrien!”

Jānis Leitis, skrēja otro posmu: „It kā jau normāli noskrējām, tomēr varējām varbūt vēl labāk, kaut kur varbūt nepacīnījāmies... Tomēr nekas jau nav vienkārši. Man blakus stāvēja, piemēram, brits Čemberss. Šis apmēram arī bija laiks, uz ko mēs orientējāmies. Gribējām ātrāk, bet, ja līdera nav... Par to, vai mums bija jāskrien, gribu pateikt nedaudz emocionālāk. Mūsu kolēģis un draugs Arājs būtu noteikti skrējis stafeti, un viņam tas bija ļoti nozīmīgi. Arī tagad pēc operācijas viņš trenerim Edvīnam Krūmam piezvanīja, ka skatīsies līdzi. Un bija jāskrien arī par viņu.”

Sandis Sabajevs, skrēja trešo posmu: „Bijām pieteikti seši, bet pēdējā dienā ir bīstami veikt kādas korekcijas. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka esam finišējuši un izpildījuši minimālo mērķi. Pēc tam jau varētu domāt tālāk par citām lietām – kā cīnīties ar Eiropas spēcīgākajām komandām, jo stafete nav ilgi skrieta, kā komanda mēs ļoti ilgi tādos mačos neesam piedalījušies. Savākt optimālu sastāvu mums šogad izdevās, taču visādas nelaimes patraucēja. Trīs no mums izcīnīja tiesības šeit startēt, klāt ir nācis Leitis.”

Jānis Mezītis, skrēja ceturto posmu: „Man uzticēja pēdējo posmu. Arājs izkrita no sastāva. Līdz ar to vēl vakar miksējām maiņas, kombinējām, ko kurš darīs. Plānots bija, ka Arājs iesāk kā līderis, iedod man kā otrajam, es smuki noturos līderu bariņā, tad iedodu Sabajevam, kurš ar savu ātro solīti iziet finišā kā līderis, un tad Leitis vai Ņikita nobeidz paceltām rokām, un rīt vakarā ejam uz finālu. Bet, ja nopietni - bija vērts skriet! Jau 40 stundas ir mača sajūta. Tā nav bijis. Jānim Leitim tā ir bijis, bet mēs pārējie esam debitanti. Izjust ko tādu kaut vai vienreiz mūžā, būs vai nebūs vēlreiz. Individuālais ir individuālais starts, stafete ir kas cits.”

Perfekta sanāca pirmā maiņa, bet otrajā Leitis nedaudz uzskrēja virsū Sabajevam. Izrādās, arī pēdējā maiņa bijusi ar rezervi. Sandis: „Nedaudz nedrošība bija. Lai tiešām koridorī paspētu nomainīties, labāk tomēr drusciņ sabremzēties un saņemt kociņu nekā izskriet ārā un plātīt rokas, kāpēc tā sanācis. Arī trešā bija uz robežas, nedroša, piesardzīga, jo primārais mērķis bija finišēt.”