Eiduka: "Lai visi gudrīši paši nāk un trenē..."

-Šogad A normatīvs padevies tikai vienam no jūsu audzēkņiem – Sintai Ozoliņai-Kovalai. Kāpēc pārējiem nav izdevies aizsniegties līdz A normai?
-Domāju, ka veselības problēmas. Piemēram, Ainārs Kovals pavasarī labi meta, bet vēl joprojām nevaram atrast īsto vainu, kas viņam kaiš. Tā arī nav rezultāta. Ainārs jūt, ka kaut kas nav labi, patrenēties nevar. Tehniskais izpildījums viņam ir, tur viss kārtībā.

Zigis [Zigismunds Sirmais] nevar nolikt kreiso kāju, tā kā vajadzētu, vienmēr nedaudz iegriež pa kreisi un reizē ar to ir lauzījums. Vēl jau jauns puika, saki vai nesaki, pagaidām neiznāk [šo lietu palabot]. Gan jau tam visam ir vajadzīgs laiks. Tikko kājai bija medicīniskās pārbaudes – nav tik traki, kā bija domāts. Zigim vēl būs daudzi pasaules čempionāti, lai uz šo brauc vecākie kungi, kas ir stiprāki, kā vismaz paši domā. Lai aizbrauc un parāda, ko spēj. Zigis vēl paspēs... Gan jau vēl rudenī nostartēs kādās sacensībās. Pagaidām, lai atpūšas, rudenī sāksim visas tehniskās nianses no jauna, domāju, ka viss būs kārtībā.

-No vecākajiem kungiem jau tikai viens šobrīd var braukt (Vadims Vasiļevskis, jo Aināram Kovalam nav pat B normatīva – aut.)...
- Vadims [Vasiļevskis] ir spēcīgs čalis, viņš var uzmest A normu. Jaunais Rolands Štrobinders jau arī ir spēcīgs puika, kāpēc, lai viņš neuzmestu? Piektdien [Latvijas čempionātā] redzēsim.

Runājot par Sirmā savainojumu, teicis, ka savainojumu viņš guvis, pielietojot nepareizu tehniku. Kas tad šo tehniku viņam mācījis?
-Pagājušajā gadā viņš kaut kur iemācījās to kājas likšanu uz otru pusi. Viņš saprot, ka tā nevajag, bet nevar [citādi izdarīt] un viss. Vēl tā tehnika nav tik stabila. Nu pagaidām vēl nesanāk... Un tie, kas tur komentē [Sirmā savainojumu], pat negribas izteikties. Par to pašu Londonu joprojām nevar aizmirst (pērn pirms Londonas olimpiskām spēlēm Eiduka izteicās, ka gadījumā, ja Londonā būs izgāšanās, viņa mājās dosies kājām – aut.). Nevaru saprast vai latvieši ir bez humora izjūtas vai ar vistas smadzenēm? Baidos kaut ko jums teikt (smejas). Toreiz par to pasmējos, bet tagad mani visu gadu ēd nost.

-Sintai Ozoliņai-Kovalai pēdējos startos rezultāti kritušies. Vai ir pārliecība, ka pasaules čempionātā viss būs kārtībā?
-Negribu uz šo jautājumu atbildēt, bet baidos, ka Sinta uz pasaules čempionātu nebrauks. Šķēpa mešana ir ļoti traumatisks sporta veids, katra kustība ir savādāka, kājas strādā tā, rokas tā. Savainojumu var iegūt katru mīļu brīdi. Nav tā, ka ieskrienas un palaiž šķēpu. Bet sīkāk komentēt negribētu, par savainojumu, lai stāsta ārsti...

PIEBILDE: Sinta Ozoliņa-Kovala sarunā ar Sportacentrs.com apstiprināja, ka veselības problēmu dēļ pasaules čempionātā nepiedalīsies un šosezon vairs nestartēs.

-Pirms sezonas vairāki jūsu audzēkņi apmeklēja fiziskās sagatavotības treneri. Cik tas jūsuprāt viņiem palīdzējis?
-Līna Mūze šobrīd iet pie [Viktora] Lāča stiprināt muguru, bet tas jau arī nav vienā gadā izdarāms. Paldies katram trenerim, kas viņai ir palīdzējis stiprināt muguru un roku. Patiešām paldies šiem cilvēkiem. Pagaidām ar problēmu neesam tikuši galā, bet labāk noteikti ir. Vienā gadā rezultātus grūti sasniegt, tas ir ilgstošāka laika posma process.

-Līna Mūze sacīja, ka jūs tomēr gribētu, lai viņa startē Maskavā, lai gan ārsti iesaka atvilkt elpu...
-Līna jau pati grib startēt, ne jau es viņai lieku to darīt. Viņa grib pierādīt, ka tie 60.00 metri patiešām bija un grib uzmest vēl labāk. Ja jau viņa grib startēt, tad tie savainojumi tik briesmīgi nav un viņa jūt, ka var.

-Pirms šīs sezonas beidzās jūsu un Vadima Vasiļevska sadarbība. Darba mazāk ir palicis?
-Nākuši jau klāt vēl jaunie, tā, ka es bez darba neesmu nevienu brīdi. Vadima aiziešana neko būtiski nav ietekmējusi – kad viņš bija, tad es strādāju ar katru atsevišķi un arī tagad ir tāpat. Šķēpmešana ir tāds veids, kad man ir jāredz katrs atsevišķi. Katra kustība ir jāredz un jāanalizē.

-Enerģija un spēks turpināt vēl ir vai lēnām lūkojat kādu treneri, kas pārņems jūsu zināšanas?
-Strādāju kopā ar Indru Eversoni, kurai daudz stāstu un mācu. Viņa ir malacis – redz, tikko bērni viņai ir labi nostartējuši, dabūjuši medaļas. Priekšdienās viņa būs vēl gudrāka un zinošāka. Man visu laiku saka, lai es beigtu [trenēt], bet pasakiet, kam lai es uzticu šos visus lielos? Eversone varbūt vēl nav sasniegusi to līmeni. Taču es nevienam neesmu liegusi strādāt. Lai strādā un audzina tos olimpiešus. Kāpēc mani visu laiku ēd [nost] internetā? Lai tie gudrīši nāk un trenē. Viņi jau labāk zina, kā to darīt, un kā izvairīties no savainojumiem.

-Pavisam drīz būs pasaules čempionāts. Kuri, jūsuprāt, vīriešu konkurencē būs galvenie favorīti?
-Domāju, ka visreālāk, ka krievs Dmitrijs Tarabins [kurš tikko uzmeta 88.84 metrus] vai čehs Vičeslavs Veselijs. Tarabins ir [šķēpmetējas Marijas] Abakumovas vīrs, bet Abakumova raušanā paceļ 97 kilogramus, mans Zigis tādu smagumu nemaz nevar pacelt. Pats Tarabins arī ir cik garš, tik plats, ļoti spēcīgs. Šķēpmešanā bez spēka nevar, tā nav vīra vai sievas glāstīšana, tā ir mešana. Tie, kas būs spēcīgi gan fiziski, gan tehniski, tie arī uzvarēs.

-Andreasa Torkildsena un Tero Pitkemeki laiks, jūsuprāt, jau pagājis?
-Viņi jau desmit gadus ir vienlīdz augstā līmenī, bet kaut kad jau tā enerģija un psiholoģiskā sagatavotība beidzas. Lai gan, kas to, lai zina... Torkildsens parasti kvalifikācijas ir nekāds, bet finālā uzmet. Protams, vienmēr var būt kādi pārsteigumi, kā tas bija pērn olimpiādē [kad uzvarēja jaunais trinidadietis Kešorns Valkots], tomēr domāju, ka uzvarēs Veselijs vai Tarabins.