Aiga Grabuste: "Viss panākts caur sviedriem un asarām"
Eiropas U-20 čempione septiņcīņā Aiga Grabuste intervijā portālam eSports.lv stāsta par aizvadīto Eiropas čempionātu, kā arī ar optimismu raugās nākotnē, izvērtējot savas izredzes pasaules čempionātā Osakā un 6000 punktu sasniegšanu.
Kā uzsāki savas gaitas sporta pasaulē?
Līdz ceturtajai klasei nodarbojos ar tenisu, taču tad man ieteica izmēģināt spēkus vieglatlētikā pie trenera Ignata Ciprusa. Sāku ar augstlēkšanu, bet vēlāk arī bija iespēja trenēties tāllēkšanā. Tā tas turpinājās līdz devītajai klasei un, tikai, kad aizgāju uz Murjāņu Sporta Ģimnāziju, nopietni pievērsos septiņcīņai.
Septiņcīņa ir vieglatlētikas smagākais veids, jo iekļautas vairākas disciplīnas. Kas tajā piesaistīja?
Šeit jāparāda raksturs. Septiņcīņā ir ilga un milzīga cīņa gan pašai ar sevi, gan konkurentēm, varētu pat teikt – maratons. Man patīk saskarties ar grūtībām. Tiek ieguldīts liels darbs.
Kādu mērķi biji izvirzījusi dodoties uz Eiropas U-20 čempionātu?
Galvenais bija piedalīties (smejas). Pēc rezultātiem es biju devītā, bet to es uzzināju tikai pēc Eiropas čempionāta. Sapratu, ka pirmos divus veidus vajadzēja nostartēt savā līmenī un tad viss aizies. Pēc tiem uzstādīju sev mērķi tikt sešiniekā. Jutu, ka sportiskā forma man ir pietiekami laba, lai to paveiktu.
Jau pēc pirmās dienas biji izvirzījusies līderpozīcijās. Nebija satraukums par to kā izdosies nostartēt nākamajā dienā?
Protams, biju uztraukusies, jo punktu starpība ar konkurentēm bija ļoti maza, taču centos atslēgties un par to nedomāt. Ar trenerīti (Ludmilu Olijari – aut.) runājām par daudzām citām lietām, lai nebūtu jādomā un jāuztraucas par nākamo dienu. Bija līdzi arī mamma, tāpēc jutos gandrīz kā mājās.
Mamma parasti ir līdzi uz sacensībām?
Parasti viņa mani pavada sacensībās Latvijā, taču starptautiskos mačos pirmoreiz. Labi, ka šis bija Eiropas čempionāts, jo notika salīdzinoši netālu, atšķirībā no pasaules čempionātiem, kuri parasti notiek Āfrikā, Āzijā vai kur citur.
Kādos laika apstākļos tev patīk startēt?
Pērn pasaules junioru čempionātā bija karsti, taču sacensībās apstākļi visiem vienādi, tikai katrs adaptējas savādāk. Domāju, ka Osakā viss būs kārtībā. Līdz šim sanācis vairāk startēt siltajās zemēs. Braukāšana nogurdina, biju priecīga, ka Eiropas čempionāts notiek Hengelo (Nīderlande).
Vai tas, ka personisko un junioru rekordu laboji par 464 punktiem un sasniedzi personiskos rekordus piecās disciplīnās, pašai nebija (patīkams) pārsteigums?
Godīgi sakot, nē. Es biju ļoti laimīga, jo tika ieguldīts milzīgs darbs – gan ziemā, gan pavasarī. Man būtu ļoti žēl, ja netiktu sasniegts personiskais rekords. Viss tika panākts caur asarām un sviedriem. Šobrīd ir laba sajūta un virs galvas zvaigžņu nav (smejas). Protams, ka biju priecīga, ka sasniegts B normatīvs Pekinas Olimpiādei. Šobrīd jūtos pietiekami stabili un komfortabli.
Arī pērn, pasaules junioru čempionātā sasniedzi personisko rekordu. Sanāk, ka uz sezonas galvenajiem mačiem allaž esi labākajā sportiskajā formā.
Es sevi noskaņoju uz to, ka labākais rezultāts jāuzrāda sezonas galvenajos mačos. Priekš kam sasniegt kaut kādus rezultātus Latvijā, uz tevi tik un tā skatīsies ārpus Latvijas.
Vadībā izvirzījies tieši pēc lodes grūšanas. Kuras no septiņcīņas disciplīnām sagādā vislielākās problēmas, kura padodas vislabāk?
Patīk lodes grūšana un tāllēkšana, bet augstlēkšanā un 100 metru barjerskrējienā ir jāuzlabo sniegums (starp citu, pavisam nesen Aiga kļuva par Latvijas čempioni 100 m/b – aut.). Septiņcīņā ir jātrenē visas disciplīnas, nevar kāda nepatikt, jo tad uz labiem rezultātiem nav ko cerēt.
Tieši ar mērķi uzlabot šīs disciplīnas piedalījies Latvijas čempionātā, startējot 100m/b un augstlēkšanā?
Tieši tā! Līdz šim normāli strādājām uz barjerskriešanu, taču augstumu traucēja veikt muguras sāpes, ar kurām veiksmīgi tikām galā. Trenerei bija bail dot par daudz lekt, lai tik kaut kas nenotiktu. Šobrīd cenšamies uzlabot tieši šīs disciplīnas. Piektdien startēju četru valstu mačsacīkstēs (Latvija, Baltkrievija, Krievija un Ukraina – aut.), kur piedalījos jau iepriekš minētajos veidos (gan barjerskriešanā, gan augstlēkšanā Aiga sasniedza personiskos rekordus, kas deva, attiecīgi, otro un septīto vietu - aut.).
Vai ir doma, ka nākotnē varētu startēt augsta līmeņa sacensībās septiņcīņā un, kādā atsevišķā disciplīnā, kā to, piemēram, dara zviedriete Karolīna Klufta?
Domāju, ja tā notiks, tad tā varētu būt tāllēkšana un varbūt lodes grūšana.
Nākamgad ir Pekinas olimpiāde. Jums abām ar Jeseniju Volžankinu ir B normatīvs, kas ļaus uz spēlēm braukt tikai vienai...
Es uz Jeseniju neskatos – viņa ir mana konkurente, taču man neinteresē uzvarēt viņu. Man galvenais, lai pati būtu gandarīta par sevis sasniegto rezultātu. Esmu gatava savākt 6000 punktus, tādejādi izpildot A normatīvu.
Kad tu varētu sasniegt 6000 punktu robežu?
Es par to labāk paklusēšu (smejas). Nekad neko nevar zināt. Var "uzsprāgt" tagad, jo pasaules čempionāts Osakā būs manas trešās daudzcīņas sacensības sezonā (daudzcīņnieki parasti veic aptuveni 3-4 startus sezonā – aut.) un tās parasti ir pašas labākās. Daudz kas atkarīgs arī no laika apstākļiem.
Kur šosezon esi plānojusi vēl startēt?
Nu vairs atlicis tikai pasaules čempionāts Osakā. Ar to arī mana sezona būs beigusies.
Bija plānots, ka šoruden uzsāksi studijas Kanzasas štata universitātē, tomēr tas nerealizējās. Kāpēc?
Ziemā bija doma – ja Eiropas U-20 čempionātā nenostartēšu labi, tad braukšu uz ASV, ja labi – palieku Latvijā. Patiesībā es jau laikus izdomāju, ka palikšu šeit. Nākamais tomēr ir olimpiskais gads, vajadzētu laiku, lai adaptētos ASV, būtu arī citi treneri un tas ne pie kā laba nenovestu. Šobrīd jau esmu iestājusies Latvijas Universitātē, kur rudenī uzsākšu studijas Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē.
Tu esi Murjāņu Sporta ģimnāzijas absolvente. Vai ģimnāzijas virzienā izteikto kritiku, ka tiekot sagatavoti neadekvāti maz laba līmeņa vieglatlēti, uzskati par pamatotu?
Es lasīju publikāciju un biju šokā. Ārprāts! Uzzinot, ka raksta autors ir bijušais Murjāņu Sporta Ģimnāzijas audzēknis mani vēl vairāk sarūgtināja. MSĢ atšķirībā no Ventspils ne tikai trenējas – MSĢ ir arī mācības. Nauda ir vajadzīga gan pedagogu atalgojumam, gan inventāra iegādei – tā jau tikai liekas, ka Murjāņiem piešķirtā summa ir liela, taču tā arī tiek attiecīgi izlietota.
Būsi Latvijas delegācijas sastāvā arī pasaules čempionātā. Vai pati esi nobriedusi pirmajam pasaules čempionātam?
Mazliet negaidīti jau bija, ka tiku. Gribas izbaudīt kāda ir tā "lielā" vide. Tur ir pavisam cits līmenis un atmosfēra. Kaut kur lasīju, ka braucu tur gūt pieredzi. Kādu gan pieredzi var gūt no vieniem mačiem (smaida)? Varbūt es gūšu jaunas emocijas un "apostīšu gaisu", taču pieredzi gūšu tikai no apmēram piecām tāda līmeņa sacensībām.
Uz Osaku brauksi pēc rezultāta vai vietas?
Jo augstāks ir rezultāts, jo grūtāk viņu ir sasniegt, taču jūtu, ka es vēl varu "pielikt". Nezinu gan vai tie būs piecsimt, simts vai piecpadsmit punkti. Ja godīgi, vieta mani neinteresē, par to nav vērts domāt, man galvenais ir izpildīt vismaz A normatīvu (6000), tiekties pēc tā.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
kapec ta?
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja personīgi nepazīsti, tad labāk nodarbojies ar kultūrismu, ja nespēj attīstīt savas smadzenes, tad vismaz uzliksi uzsvaru uz izskatu!!!
...un dod, Dievs, pasaulei vairāk tādus ATLĒTUS kā Tu, kurš nav pagrūdis nevienu, kurš ir šķīsts, nevainīgs, balts un pūkains!
Uz zemes jau mēs Tevi nesatiksim, jo Tev kā eņģelim ir spārni, Tu lidinies apkārt un klausies NOSTĀSTUS!!!
[+] [-]
Citāts:
Publicējis erieksts
ATLĒTAM!
Ja personīgi nepazīsti, tad labāk nodarbojies ar kultūrismu, ja nespēj attīstīt savas smadzenes, tad vismaz uzliksi uzsvaru uz izskatu!!!
...un dod, Dievs, pasaulei vairāk tādus ATLĒTUS kā Tu, kurš nav pagrūdis nevienu, kurš ir šķīsts, nevainīgs, balts un pūkains!
Uz zemes jau mēs Tevi nesatiksim, jo Tev kā eņģelim ir spārni, Tu lidinies apkārt un klausies NOSTĀSTUS!!!
Ej [cenzēts] gail!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
No visas sirds--->Anzhelika(MSG)!!!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]