Facebook
GoogleKastora: "Mērķis Ņujorkā - uzvara"
@EdmundsN
Mazāk kā pēc trim dienām ASV notiks prestižais Ņujorkas maratons. Latvijas sportiste Jeļena Prokopčuka uzvarēja pagājušajā gadā un šogad savu panākumu mēģinās atkārtot. Viena no bīstamākajām Jeļenas pretiniecēm noteikti būs vietējā ASV vieglatlēte Dīna Kastora, kura šogad uzvarēja Londonas maratonā, bet vēl pirms tam izcīnīja bronzu Atēnu Olimpiskajās spēles. Viņas mērķis Ņujorkā ir viens - uzvarēt.
Pēc diviem gadiem (2003.) Kastora pierādīja, ka nav parasta maratona skrējēja, bet gan viena no labākajām pasaulē. Viņa finišēja 3. vietā Londonā (2:21:16), sasniedzot savu mērķi – uzstādīt ASV nacionālo rekordu. Kopš tā laika Kastoras mērķis ir vai nu uzstādīt noteiktu laiku vai arī uzvarēt skrējienā.
2004. gadā, pēc bronzas medaļas izcīnīšanas Atēnu Olimpiskajās spēlēs Atēnās, pēc 10 nedēļām viņa mēģināja atgriezties skrejceļā Ņujorkā. Tā bija daļa no viņas gada plāna – mērķis bija noskriet divus augstas kvalitātes maratonus īsā laika posmā. Tomēr eksperiments neizdevās – viņa izstājās vienīgo reizi savā karjerā.
“Pagājušajā gadā Čikāgā mans mērķis bija konkrēts laiks – skriet ātrāk par 2:20. Man tas neizdevās,” Kastora stāsta, “Es noskrēju 2:21:25. Tomēr tajā maratonā uzvarēju. Šī gada aprīlī, Londonā, mans mērķis atkal bija pārspēt laiku 2:20, un es to izdarīju [Kastoras laiks bija 2:19:36] un arī uzvarēju. Abos gadījumos uzrādītais laiks man bija primārais.”
Runājot par mums interesējošo Ņujorkas maratonu, Kastora saka: “Šeit mērķis būs uzvarēt. Laiks šoreiz man neko nenozīmēs. 2004. gadā, laikā starp Atēnām un Ņujorku, parādīju savas karjeras gan labāko, gan sliktāko sniegumu 70 dienu laikā. Tomēr šajā gadā koncentrējos tikai uz Ņujorkas maratonu. Tas ir neparasts skrējiens. Šim maratonam ir vēsture. Pat esot vēl tikai startā, tas jau ir aizraujoši.”
Interesanti, ka ASV skrējējiem (ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem) jau sen nav izdevies uzvarēt savas dzimtenes maratonā Ņujorkā. Vīrieši uzvarēja visos maratonos, kopš tā sākuma no 1970. līdz 1982. gadam, bet sievietes – no 1971. gada (sievietes maratonā sāka piedalīties gadu vēlāk par vīriešiem) līdz 1977. gadam. Kopš tā laika neviens (!) amerikānis Ņujorkā nav sasniedzis finiša līniju pirmais. Kastora mēģinās šo bēdīgo tradīciju lauzt.
Kā raksta iaaf.org, viņa noteikti ir smagi trenējusies gaidāmajam maratonam. Kopš Kastoras triumfa Londonā sešus mēnešu atpakaļ, viņa vidēji treniņos noskrien 210 kilometrus nedēļā – un zīmīgi, ka lielākā distances daļa tiek veikta krietni vairāk par diviem kilometriem virs jūras līmeņa.
Viņa skrien, iztēlojas Ņujorkas maratona distances grūtākās daļas. Kastora: “Kad “rāpjos” kalnos, iztēlojos Ņujorkas tiltus.” Kastora: “Esmu pārliecināta, ka Ņujorkā būs pārliecinoši visu laiku lielākā konkurence, kādā esmu skrējusi, ieskaitot pat Atēnu Olimpiskās spēles. Mēs respektējam viena otru, un visas esam draudzenes – taču ne tās divarpus stundas svētdien.”
33 gadus vecā Kastora paredz, ka Ņujorkas skrējiens vairāk būs taktisks, nevis ātrs: “Es paredzu, ka mēs skriesim kopā vismaz pusdistanci – varbūt pat līdz brīdim, kad līdz finišam paliks 10 kilometri.” Tas Kastorai būs parocīgi, jo, kā jau minēts, Ņujorkā viņas mērķis būs uzvara, nevis rezultāts: “Es nepārbaudīšu savu hronometru katru jūdzi. Tā vietā es skatīšos uz konkurentēm, mēģinot pamanīt kādas pazīmes, nelielas izmaiņas skriešanas tehnikā vai galvas kustību uz vienu pusi – tās var būt zīmes par diskomfortu vai nogurumu.”
Šajā nedēļā Kastora strauji samazinājusi trenēšanās apjomus, lai kļūtu “asa”. Viņa pat nedaudz jūtas vainīga par to, ka neskrien pietiekami. “Tomēr tas ir labi, gribu uzkrāt daudz enerģijas.” Šai enerģijai viņa, protams, ļaus vaļu svētdien.
Izmantotie resursi:
www.iaaf.org
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]