Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Edvīns Krūms: "Ceru, ka Latvijai šis būs labākais Eiropas čempionāts"

Jānis Pārums

Edvīns Krūms ir Latvijas vieglatlētu izlases galvenais treneris. Pirmdien Gētegorgā sāksies Eiropas čempionāts, kurā startēs arī 16 Latvijas sportisti. Intervijā eSports.lv treneris stāsta par sportistu gatavību EČ un citām niansēm.

Edvīns Krūms dzimis 1975. gada 1. novembrī. Agrāk pats aktīvi nodarbojies ar vieglatlētiku - bijis vairākkārtējs Latvijas un Baltijas čempions 400 metru barjerskrējienā. Pirmā trenere bija Regīna Ābeltiņa, pēc tam Ludmila Olijare un Aleksandrs Čumakovs. Šobrīd pats jau gandrīz divus gadus ir Latvijas vieglatlētu izlases galvenais treneris. Intervijā eSports.lv treneris stāsta par sportistu gatavību Eiropas čempionātam un citām ar vieglatlētiku saistītām lietām.

Kādi ir jūsu kā galvenā trenera pienākumi ņemot vērā, ka katram sportistam ir savs personīgais treneris?
Mans uzdevums ir izveidot komandas kandidātu sarakstu, kas varētu doties uz sacensībām, noorganizēt pašu braucienu, kā arī sarunāt visu par dzīvošanu, kad vieglatlēti dodas ceļā un kad atpakaļ.

Tātad būtībā tieši organizatoriskie darbi?
Tieši tā. Principā Latvijas vieglatlētikā tāda statusa kā galvenais treneris nemaz nav. Varbūt drīzāk to varētu saukt par izlases menedžeri.

Uz kuriem vieglatlētiem tiek liktas vislielākās cerības Eiropas čempionātā?
Uz visiem (smejas). Bet ja nopietni – Olijars, Miļkevičs, Prokopčuka, noteikti kāds no šķēpmetējiem. Viņi visi rangā ir pirmajā sešiniekā, tāpēc arī uz viņiem tiek liktas lielas cerības, taču domāju, ka arī kāds no jaunajiem – piemēram Pūpols, Kožarenoka vai Gribule arī var ļoti labi nostartēt. Arī Voložankina daudzcīņā var sevi parādīt no vislabākās puses. Ceru, ka šis būs labākais Eiropas čempionāts Latvijas brīvvalsts laikā kāds mums vispār ir bijis.

Kādā sportiskajā formā pēc traumas ir Vadims Vasiļevskis?
Viņam trauma nebija tik nopietna, lai zaudētu formu. Iepriekš bija smagi treniņi un iespējams viņam pat par labu ir nākusi šī trauma, jo viņš var mazliet atpūsties un es domāju Vadimam būs ļoti labs starts Gēteborgā.

Vai nebūtu lietderīgāk uz Eiropas čempionātu paņemt Voldemāru Lūsi, kurš pēdējās sacensībās metis pāri 80 metriem?
Ir pieteikti četri šķēpmetēji no kuriem Lūsis ir pirmais aiz strīpas un, ja gadījumā, Vasiļevskis pasaka, ka viņš nestartēs, tad startēs Lūsis. Ir nosaukti 17 sportisti, kas dosies uz Gēteborgu un 16 no viņiem startēs.

Trenere Valentīna Eiduka intervijā mūsu portālam izteicās, ka laika posmā līdz Pekinas Olimpiskajām spēlēm arī Kovalam un pat Lūsim var izdoties aizmest pāri 90 metru robežai...
Man nav pamata apšaubīt treneres vārdus. Viņiem abiem ir iespējas mest vismaz tuvu deviņdesmit metriem, vienīgi tehniskais izpildījums nav tik labs kā Vasiļevskim. Fiziskajā ziņā, ja salīdzina viņus ar Vadimu, abi ir vienādi. Lūsim viennozīmīgi vaina ir tehnikā, taču skaidrs, ka uzreiz to izmainīt nevar.

Šķēpmetēji pēdējos gados krietni progresē, bet dāmu šķēpmešanā mūsu sportistēm rezultāti stāv uz vietas. Ar ko tas skaidrojams?
Arī dāmām nāk klāt divas jaunas un perspektīvas šķēpmetējas – Madara Palameika un Sinta Ozoliņa, kas no 15.-20. augustam startēs Pasaules junioru čempionātā Pekinā. Ir arī citas labas šķēpmetējas starp jaunietēm, varbūt pat labākas kā puišiem šajā vecumā, tā, ka pēc pieciem gadiem situācija dāmu šķēpmešanā var būt krietni savādāka.

Šogad vājāki kļuvuši Inetas Radēvičas rezultāti.
Ineta ir nomainījusi treneri – tagad trenējas pie Olijares un Čumakova, taču es nedomāju, ka tas ir tas iemesls kāpēc būtu pasliktinājušies rezultāti. Varbūt vainīga attieksme pret dzīvi vai vēl kaut kas... grūti pateikt kāpēc šogad startē vājāk. Iespējams tāpēc, ka pagājušajā gadā nostartēja ļoti labi (6.80m – aut.), šogad rezultāti mazliet pasliktinājušies. Lai gan nevarētu teikt, ka viņa startē slikti – lēkt 6.40-6.50 metru tālumā nav nemaz tik slikti. Galu galā – galvenais starts ir vēl priekš – pēc tā mēs arī varēsim vērtēt.

Arī Olijars, šķiet, apstājies izaugsmē un rezultāti vairs neprogresē...
Es domāju, ka Latvijas rekords nav tāds, kuru varētu labot katru gadu. Nekur tālu jau viņš no tā rekorda neatpaliek. Tiesa viena desmitdaļa nav arī ļoti maz, bet vienalga viņš šogad ir labākais Eiropā. Ja viņš labos rekordu, tas būs izcili. Es uzskatu, ka viņā progress nav apstājies – tas, ka katru gadu netiek uzlabots rekords nenozīmē, ka viņš regresē. Viņam jau vairs nav 18-19 gadu, bet 27 – tas ir tas vecums, kad rezultāts jau ir stabilizējies un vienās vai divās sacensībās izdodas “izšaut”.

Olijara konkurenti rezultātu ziņā jau ir priekšā.
Principā nē. Tas pats Dukūrs no Francijas šogad viņam ir aiz muguras, lai gan pagājušogad uzstādīja lielisku valsts rekordu (12.97). Drīzāk, tad viņam attīstība ir apstājusies. Lozannā Ķīnietis Sjans noskrēja 12.88 sekundēs un amerikānis Arnolds 12.90 sekundēs, bet redzēsim, kas notiks tagad, kad Getlins ir pieķerts dopinga lietošanā – vai vispār ķīnietis un amerikāņi kaut ko parādīs..

Attiecībā uz Sjanu tiek piesaukta Ķīnas medicīna...
Sjans trenējās Amerikā pie tiem pašiem treneriem un visticamāk pēc tās pašas sistēmas. Pēc tā ko tagad ir izdarījusi Antidopinga komisija – pamainot sistēmu pēc kādas viņi taisa pārbaudes, lai arī tas maksā divreiz dārgāk, bet mēs nākamajās sacensībās vairs neredzam nevienu amerikāni startā. Pie tā viss neapstāsies – Antidopinga komiteja rūpīgi strādā un ir arī rezultāti.

Kā vērtējat Fadejeva lēmumu pāriet no soļošanas uz maratonu?
Viņš ir izlēmis, ka soļošanā vairs neko nevar sasniegt. Savu lomu droši vien nospēlēja arī tas, ka viņam ir tāda tehnika, par kuru viņš pastāvīgi tika diskvalificēts. Esmu runājis ar Krievijas izlases treneriem – viņi ir vienisprātis, ka nav nemaz tik vienkārši viena gada laikā pārejot no soļošanas uz maratonu iekļūt starp labākajiem maratonistiem.

Dažādās vecuma grupās mums ir bijuši labi rezultāti soļošanā. Kur visi šie sportisti pazūd?
Es domāju savādāk – starp jauniešiem mums nav bijis daudz labu soļotāju. Ir tikai Ingus Janēvics, kurš kā jaunākais izlases dalībnieks piedalīsies Eiropas čempionātā. Trenera Rumbenieka dēls Arnis soļos junioru čempionātā Pekinā. Varētu teikt, ka tagad mums parādās pāris labi jaunie soļotāji.

Agrāk mums bija tādi perspektīvi soļotāji kā Putenis, Kadaks...
Jā, Putenis bija aizbraucis pat uz Olimpiādi. Tas kāpēc viņš pazuda nav saistīts ar sportiskajiem rezultātiem, bet disciplinārā režīma pārkāpumiem. Ar to arī viņi principā ir sevi pazudinājuši sportam...

Kāpēc uz Gēteborgu nedosies diska metēja Dace Ruskule, kas ir izpildījusi normatīvu?
Dace ir atteikusies – viņa ir nogurusi no garajiem startiem Amerikā. Tur kā zināms sezona sākas ļoti agri. Viņai bija visas iespējas braukt, taču viņa pati pateica, ka negrib. Tāpat kā Ieva Zunda... Arī viņai visi normatīvi ir izpildīti un viņa varētu startēt, taču diemžēl negrib.

Šogad nekas nav dzirdēts par kārtslēcēju Ritu Obižajevu...
Viņa ir startējusi tikai vienu reizi – ja nemaldos sacensībās Igaunijā pārlecot 3.81 metru augstumā novietoto latiņu. Meitenei acīmredzot ir nelielas pārdomas par turpmāko dzīvi un sportu, bet es domāju, ka viss būs kārtībā, jo Rita turpina trenēties.

Runājot par septiņcīņnieci Voložankinu – cik pamatotas ir cerības, ka viņa tuvākajos gados varētu startēt Zelta līgā, piemēram, tāllēkšanā?
Kāpēc ne? Ja viņa stabili leks 6.50-6.60 robežās, tad ir visas iespējas. Tāpat viņa varētu startēt arī barjerskriešanā. Galvenais, lai rezultāti būtu augsti un stabili.

Šogad ļoti pieticīga izskatījās Latvijas vīriešu izlase Eiropas kausa izcīņā. Kādēļ neizdevās nokomplektēt spēcīgāku sastāvu?
Nevienu gadu mums šajās sacensībās nav bijis pats spēcīgākais sastāvs, jo principā TOP sportisti nestartē šajās sacensībās. Tiek dota iespēja tiem, kas ir uzreiz aiz viņiem. Barjerskriešanā piemēram ir viens labs sportists Olijars, bet aiz viņa ir kādi trīs vai četri atlēti, kas skrien ļoti līdzīgi un tas ir diezgan liels stimuls viņiem censties. Olijaram starts Eiropas kausos nav primārais. Protams, valsts interesēs būtu labi, ka viņš tur startētu. Principā uzskatu, ka sastāvs uz Eiropas kausiem bija spēcīgākais izņemot vairākus TOP līmeņa sportistus. Tā ir mūsu vieta dotajā brīdī – mums ir kā nekad daudz labu TOP sportistu, bet vidējais līmenis pārējiem sportistiem tomēr ir mazliet pazeminājies. Te arī jāņem vērā to situāciju kāda šobrīd ir vieglatlētikā un valsts attieksmi...

Šogad sacensībās Lozannā sprinteri sasniedza daudzus lieliskus rezultātus, kas tika skaidroti ar ātru skrejceļu. Kā vienkāršam līdzjutējam izskaidrot atšķirības starp skrejceļiem?
Ja runājam tieši par “ātrajiem” skrejceļiem, tad tādus taisa “Mondo” – viņi atšķiras ar to, ka ir cietāki. Varbūt treniņiem viņi nav īpaši piemēroti, jo ir diezgan traumatiski, bet sacensībām, kur jānoskrien sava distance tikai vienu reizi, viņi ir ļoti labi – skrejceļš ir cietāks un "nes" vairāk uz priekšu. Lai būtu rekordi – taisa labus skrejceļus un tādi ir gandrīz katrā pilsētā, kur notiek Zelta līgas posmi, jo organizatori ir ieinteresēti, lai viņu sacensībās tiktu uzstādīti rekordi – tā viņiem ir prestiža lieta.

Kāpēc Latvijā tādi netiek taisīti?
Mums vispār Latvijā nav stadionu. Neiet runa par “Mondo” stadionu vai ļoti ātriem skrejceļiem, mums ir vajadzīgs stadions, kur vienkārši trenēties.

Intervijā eSports.lv šķēpmetēju trenere Valentīna Eiduka izteicās, ka “Daugavas” stadionu vieglatlētiem varot arī atņemt...
Arī šādā stāvoklī kā viņš ir tagad trenēties ir diezgan neiespējami. Varbūt šķēpmetējiem ieskrieties desmit metrus pirms metiena ir normāli, bet reāli jau šogad šeit trenēties ir neiespējami. Tas pats ir ziemā – Olimpiskais centrs būs slēgts uz NATO samitu, atliek mūsu “mīļā” Maskavas ielas manēža un “Daugavas” stadions.

Latvijas čempionātā 100m un 200m sprintā pārliecinoši uzvarēja plašākai publikai līdz šim mazāk zināmais Ronalds Arājs. Ko var pastāstīt par šo sportistu?
Arī viņš dosies uz Pasaules junioru čempionātu. Puisis studē Amerikā, ir talantīgs un es domāju, ka var uzstādīt daudz ļoti labus rezultātus. Iespējams jau šajā pasaules čempionātā viņš varētu pacīnīties vismaz par iekļūšanu finālā.

Ir minēts, ka Arājs kādreiz varētu izskriet arī no 10 sekundēm. Vai tiešām šis sprinteris ir tik perspektīvs?
Grūti spriest, jo viena lieta ir pateikt, otra izdarīt. Skriet 10.20 robežās jau būs ļoti labi. Viss ir viņa rokās, tikai cītīgi jātrenējas. Ja viņa mērķis ir izskriet zem 10 sekundēm, tad tas ir tikai apsveicami.

Labus rezultātus uzrāda tikai 15 gadus vecā Daniela Fetcere. Vai varam sagaidīt labu vidējo distanču skrējēju?
Es domāju viņa ir jau sagaidīta (smaida). Baltijas mačos viņa 1500 metrus noskrēja 4 minūtēs un 17 sekundēs, kas ir ļoti labs rezultāts. Priekš 15 gadus vecas meitenes viņa uzstāda ļoti atzīstamus rezultātus, bet es domāju, ka lielākie sasniegumi vēl tikai priekšā.

Ir vēl kādi jaunie atlēti, kuri sevi varētu pieteikt tuvākajos gados?
Ir Elvijs Misāns – ziemā viņš leca trijsoli, tagad, vasarā skrien 100m, 200m, 400m, un arī brauks uz Pekinu. Tāpat arī ir šķēpmetēja Evita Trušele un 110m/b skrējējs Kārlis Daube. Sportisti, kas var likt par sevi runāt, mums ir.

     [+] [-]

, 2006-08-04 06:15, pirms 18 gadiem
Laba intervija!

     [+] [-]

, 2006-08-04 06:33, pirms 18 gadiem
jaa,interwijai ne wainas!

     [+] [-]

, 2006-08-04 08:57, pirms 18 gadiem
Ceriba mirst pedejā =)

     [+] [-]

, 2006-08-04 09:30, pirms 18 gadiem
Interesanta intervija. It sevišķi tas par to Sjanu un amerikāņu (barjer)sprinteriem. Medicīna...

     [+] [-]

, 2006-08-04 09:45, pirms 18 gadiem
a kā tas bija domāts:Getlinu pieķēra un ko tagad parādīs Trammels un Sjans?

     [+] [-]

, 2006-08-04 10:13, pirms 18 gadiem
laba intervija! lai nu kā talanti mums būr, bet diemžēl nav īsti vietas pat kur trennēties..

  +1 [+] [-]

, 2006-08-04 10:44, pirms 18 gadiem
mazliet naivi ir runat par 15 gadigu meiteni kaa lv videjo distanchu glabeju, jo lidz 20 gadiem vel bus daudzi dzives parbaudijumi, kas var itin viegli noverst vinas domas no liela sporta. tomer man ir leils prieks, ka nak jaunie un uzrada cienijamus rezultatus!

  +1 [+] [-]

, 2006-08-04 10:51, pirms 18 gadiem
nja plashi apstastiti visi fakti

zel tikai ka daudziem jaunajaiem ir problemas ar disciplinu un domaju ka obizajeva nesasniegs neko jo nav disciplina

     [+] [-]

, 2006-08-04 11:05, pirms 18 gadiem
Valdiba vieni "zilie" sezh, tadel nekas netiek darits sporta laba
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2006-08-04 14:27, pirms 18 gadiem
Albrek, turu tevi pie vārda

     [+] [-]

, 2006-08-04 16:05, pirms 18 gadiem
lasot sho interviju saak likties, ka esam vieglatleetikas lielvalsts

     [+] [-]

, 2006-08-04 18:20, pirms 18 gadiem
EEA prognozēs pie favorītiem pieskaita tikai Olijaru un Milkevicu,pārsteidz,ka neviens no šķēpmetējiem nav minēts starp favorītiem

     [+] [-]

, 2006-08-04 18:30, pirms 18 gadiem
Es par lielāku favorītu uzskatu Vasiļevski, nekā piemēram Olijaru, jo Stasim bieži vien sezonas galvenajos mačos sanāk kāda laža bet Vasiļevskis es domāju nav minēts favorītos dēļ savainojuma... man tā domāt

     [+] [-]

, 2006-08-04 20:01, pirms 18 gadiem
ceret ir kaitigi!!

     [+] [-]

, 2006-08-04 21:17, pirms 18 gadiem
njaa sogad muuseejie tieshaam vareetu atvest augstas vietas! un medalas!

     [+] [-]

, 2006-08-04 21:46, pirms 18 gadiem
Lai tad muuseejiem veicas!

     [+] [-]

, 2006-08-04 22:30, pirms 18 gadiem
Gaidam medalas, cerams, ka visi labi nostartees.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2006-08-06 11:44, pirms 18 gadiem
Edvine Bush

     [+] [-]

, 2006-08-06 20:30, pirms 18 gadiem
bija patiika so to izlasiit,vieniigi zheel,ka tieshaam nevar uzcelt vienu normaalu stadionu

     [+] [-]

, 2006-08-12 00:10, pirms 18 gadiem
Var just, ka cilvēks orientējas ar vieglatlētiku saistītos jautājumos. Atbildes ir tiešām reālas - sevišķi tā par treniņbāžu trūkumu, jo tas tiešām vieglatlētiem ir katastrofāls. Un ne jau visi sportisti var atļauties par saviem līdzekļiem braukt uz treniņnometnēm citur. Tā kā tikmēr, kamēr nebūs šis jautājums nokārtots valstiski, mums ir jāpriecājas par katru, ka uzrāda labus rezultātus - kaut Eiropas 10,15 vai 20 vietas līmenī, jo pārsvarā tie ir sasniegti tikai uz personiskās iniciatīvas rēķina, bez valsts atbalsta.

     [+] [-]

, 2006-08-13 18:25, pirms 18 gadiem
Olijars esot ir apstaajies savaa izaugsmee..