No sporta maestro atvadoties

Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigās Liepājas vieglatlētikā notika paaudžu maiņa. Sporta arēnu atstāja L. Aldzere, A. Meņģis, Z. Pakalns, kuri bija spodrinājuši pilsētas vieglatlētiku, sākās jauns posms, un tā pirmā desmitgade kļuva par spožāko visā Liepājas vieglatlētikas vēsturē. Kā Latvijas meistarsacīkstes, tā čempionu nosaukumi, citreiz pat veseli trīs, bet no vienām meistarsacīkstēm liepājnieki atveda pat 14 (!) dažāda kaluma medaļas. Ja savu uzvaru PSRS jaunatnes meistarsacīkstēs neatkārtoja viena sportiste, tad par čempioni kļuva cita. Ja Latvijas rekordu nelaboja tas, no kura gaidīja, laboja cits.

Neņemos apgalvot, ka tas bija tikai un vienīgi Jēkaba Kupša nopelns. Pirmā profesionālā trenera Liepājas vieglatlētikas vēsturē ar speciālo augstāko izglītību. Taču tas gan neapšaubāmi, ka Kupšis ievadīja laikus, kad vieglatlētika bija pats panākumiem bagātākais sporta veids Liepājā. Un par šī sporta veida virsotnēm kļuva Kupša izaudzinātās Mehiko olimpisko spēļu dalībniece I. Verbele-Barkāne un pasaules rekorda līdzīpašniece L. Gērika-Auziņa, bet Kupšim uzticēja Latvijas izlases trenera pienākumus PSRS tautu spartakiādē.
Kupšis nebija no tiem treneriem, kuri ar varu spieda sportistus trenēties. Viņa kritēriji bija divi. Viens – ja zēnā vai meitenē saskatīja talantu, no kura var izkalt meistaru, tad ar to arī strādāja. Otrs – ja redzēja, ka zēns vai meitene grib trenēties, kaut arī no viņa lielus panākumus nevar gaidīt.

Un tā no pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidus līdz šim rudenim, kad Jēkabs Kupšis 85 gadu vecumā aizgāja mūžībā, palikdams visilggadējākais treneris visā Liepājas sporta vēsturē un arī visražīgākais, jo neviens cits Liepājā nav izaudzinājis 20 Latvijas čempionu un gandrīz 100 medaļu ieguvēju Latvijas meistarsacīkstēs. Īsts sporta ilggadības paraugs, īsts sporta maestro.

www.liepajniekiem.lv