Facebook
GoogleIkauniece-Admidiņa: "Treneris sabojāja visu prieku par veiksmīgo startu Rio"
Romāns Kokšarovs, F64
Pērnā gada Latvijas labākā sportiste, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa sarunā ar žurnālu "OK!" atklāj, ka pēc sekmīgā starta olimpiādē visu prieku sabojājis treneris, kuram "galvā kaut kas aizgāja ciet". Latvietei tagad ir vēlme uztetovēt olimpiskos riņķus.
Neskatoties uz veselības problēmām, 2016. gada olimpiskajās spēlēs mūsu septiņcīņniece izcīnīja augsto ceturto vietu. "Rio neizjutu nekādu spiedienu, jo aizbraucu traumēta. Zināju, ka no manis neko labu nevar gaidīt. Vairāk izjutu psiholoģisko spiedienu, kas bija citiem," informē Laura Ikauniece-Admidiņa. "Stadionā vienmēr meklēju mūsu karogu - tad zinu, ka Latvija ir ar mani. Kāds skatās pa televizoru, atbalsta - radinieks vai nepazīstams. Tas sūta labo enerģiju un palīdz."
Pēc olimpiskajām spēlēm pārtrauca sadarbību ar ilggadējo treneri Andi Austrupu. "Es nepārtraucu, viņš pārtrauca," precizē sportiste.
Radās iespaids, ka tas notika tāpēc, ka neapmierināja ceturtā vieta olimpiādē. "Nē, es biju ļoti laimīga! Bet treneris par ceturto vietu bija ļoti nelaimīgs. Viņš sabojāja visu prieku par veiksmīgo startu. Viņam vienkārši kaut kas galvā aizgāja ciet. Šādas lēkmes, kad viņš gribējis no manis atteikties, Austrupam ir uznākušas arī agrāk, bet tad tas neizgāja publiskajā telpā, un es piekāpos. Šoreiz viņš tā izdomāja - nu, labi... Var jau būt, ka treneri sadeg."
Kopš oktobra jūrmalniece katru mēnesi brauc uz nometnēm Tallinā, kur strādā Lauras jaunais treneris Andrejs Nazarovs (Igaunija). "Pirmais gads pie jaunā trenera būs grūts, jāaprod. Bet pārmaiņas vienmēr ir uz labu, noteikti iemācīšos ko jaunu," uzskata latviete.
Sportistus vēro daudzi skatītāji, tāpēc jārāda labs piemērs, it sevišķi lielajos mačos. Svarīgs arī ārējais izskats. "Sacensības ir kā izrāde. Mēs trenējamies, gatavojamies kā aktieri mēģinājumos un tad ejam uz izrādi. Mūsu skatuve ir stadions. Tie ir mani svētki, gribas sapucēties. Arī ikdienā man patīk būt sievišķīgai. Bieži vien ir priekšstats - o, sportiste, tad jau viņa ir puiciska! Cenšos parādīt, ka sportistes var būt skaistas, varam siet matu lentes, visu ko. Es uzlīmēju tetovējumus, īstu gan vēl nav. Pēc labā starta Rio tagad man gribas uztetovēt olimpiskos riņķus," atklāj Laura Ikauniece-Admidiņa.
Vai ir doma pārspēt mammas Vinetas Ikaunieces rekordus? "Centīšos. Man ir grūtāk - septiņas disciplīnas, viņai bija tikai sprints. Bet nekas nav neiespējams, gan jau kādu dienu izdosies. Es nepadošos!"
Izmantotie resursi:
Žurnāls "OK!", intervijas autore: Sandra Landorfa
[+] [-]
Kāda jēga no priekšzīmīga talanta, kas skatās mutē un visu dara no a līdz z, lai beigās par padsmito vietu cīnītos.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Andim turpmāk ieteiktu sastādīt tādu līgumu ar sportistiem, kur viņš ir atbildīgs par sportista treniņiem nevis kāds no malas. Līdz ko vecāki vai kādi citi gudrie jaucas tā vajag sūtīt 10 mājas tālāk.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Un galu galā ja jau tā 4.vieta ir tikai uz plika talanta rēķina, kā te daži grib pasniegt, tad sanāk, ka trenerim baigā haļava un tik augsta vieta vispār nav viņa nopelns.
[+] [-]
Gribi teikt, ka Ikauniecei Juseina talants? Tam īsti neticu. Bet ja tā, tad tas vienalga nav trenera nopelns, bet gan viņas (gēni, utt). Bet ja tomēr smagi strādāja līdz tai 4. vietai, tad kur vispār tiesības pārmest?
Gribu redzēt, kādu vietu izspiedīs no tās "talantu grupiņas".
[+] [-]
Kāpēc vispār sacensībās ir medaļas? Bleķis, Latvijai, kā mazai valstij sasniegums ir arī 17. vieta, vai ne?
[+] [-]