Facebook
GoogleGetlinam Briselē sezonas ātrākais rezultāts pasaulē; Palameikai 6. vieta
@AndrejsSilins
Foto: AFP/Scanpix
2004. gada olimpiskais čempions Džastins Getlins piektdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušajā IAAF Dimanta līgas posmā vieglatlētikā uzstādīja ātrāko laiku 100 metru sprintā kungiem šogad - 9,77 sekundes. Dāmu šķēpmešanā Madara Palameika palika sestajā vietā ar 58,68 metrus tālu metienu.
Kā ierasts, lielākā uzmanība bija pievērsta kroņa disciplīnai - 100 metru sprintam kungiem. Tajā 2004. gada olimpiskais čempions un 2012. gada olimpiskās bronzas ieguvējs Džastins Getlins izcīnīja pārliecinošu uzvaru, finišu sasniedzot pēc 9,77 sekundēm. Tas bija ne tikai ātrākais rezultāts pasaulē šogad, bet arī Getlina personiskais rekords.
Tuvākais sekotājs bija cits amerikānis Maiks Rodžerss, kurš finišēja pēc 9,93 sekundēm. Tikai divas sekundes simtdaļas lēnāks izrādījās jamaikiešu veterāns Asafa Pauels. Trīskārtējais pasaules čempions Taisons Gejs šoreiz finišēja vien sestais ar laiku 10,01 sekunde.
Getlins triumfēja arī 200 metros, no šogad uzstādītā personiskā rekorda (19,68) atpaliek vien par trim simtdaļām. 400 metros uzvaru svinēja Trinidadas un Tobago pārstāvis Renijs Kvou (45,37), 1000 metros ātrākais bija polis Adams Kščots (2:15.72), 1500 metru distancē vislabāk veicās Taufikam Makhlufi no Alžīrijas (3:31.78).
3000 metru šķēršļu joslā ātrākais bija kenijietis Žairuss Bireks (7:58.41), savukārt 110 metru barjerskrējienā veiklākais izrādījās pasaules vicečempions telpās francūzis Paskāls Martino-Lagārds (13.08).
Augstlēkšanā kungiem katarietis Mutazs Essa Baršims sasniedza 2,43 metrus, savukārt tāllēkšanā labākais bija Dienvidāfrikas pārstāvis Godfrijs Mokoena (8,19). Kārtslēkšanā francūzis Reno Lavilenī pārsniedza 5,93 metru augstumā novietotu latiņu. Diska mešanā uzvaru izcīnīja olimpiskais čempions Roberts Hartings no Vācijas (67,57).
Dāmām 200 metros ātrākā bija amerikāniete Alisona Feliksa (22.02), divreiz garākā distancē panākums tika amerikānietei Sanjai Ričardsai-Rosai (49,98) un vēl divas reizes garākajā 800 metru skrējienā labākā bija vēl cita amerikāniete Brenda Martineza (1:58.84). 3000 metru distancē uzvaru svinēja Kenijas sportiste Mersija Šeronda (8:28.95).
100 metru barjerās ātrākā bija ASV sportiste Kristī Keslina (12,76), bet 400 metru barjerotajā distancē uzvaru svinēja jamaikiete Kalīsa Spensere (54.12).
Trīssoļlēkšanā panākums kolumbietei Katerīnai Ibarguenai (14,98), bet lodes grūšanā nepārspēta palika Jaunzēlandes pārstāve Valērija Adamsa (20,59). Šķēpmešanā Madarai Palameikai sestā pozīcija ar 58,68 metrus tālu raidījumu. Uzvaru svinēja čehiete Barbora Špotākova, kura labākajā mēģinājumā raidīja šķēpu 67,99 metrus tālu.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
Jaunzeme to 56.gadā Melnburnā uzmeta
Varbūt vajag atpūsties mājās nevis, starptautiskajās sacensībās.""""
Tādiem “”””Mr.Eksperts”””” (falšiem sporta ekspertiņiem) gribu atgadināt , ka Inese Jaunzeme uzvarēja 1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā ar rezultātu 53,86 m. ( Un izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. )
Un Otrs fakts no INESES JAUNZEMES biogrāfijas ir tāds, ka viņas PERSONĪGAIS rekords bija 55.73 m , kas bija tam laikam ATBILSTOŠ LATVIJAS rekords .
FAKTI no INESES JAUNZEMES biogrāfijas speciāli prieks (falšiem sporta ekspertiņiem), kuri ir slinki un dumji , bet grib spēlēt PĀRGUDROS - “”””Mr.Eksperts””””
Inese Jaunzeme (dzimusi Goba; 1932. gada 21. maijs — 2011. gada 13. februāris) bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore. 1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā viņa ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu (Igaunija).[3] Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956. gada 27. maija līdz 1959. gada 12. jūlijam, kopumā rekordu labojusi piecas reizes, uzlabojot to no 49,36 m līdz 55,73 m.[1] Laika posmā no 1999. gada līdz nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.[4] Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm,[3] 2002. gadā aizsākot lielās talkas tradīciju.
Par PALAMEIKU sen jau tāpat ir skaidrs , kamēr viņai KLIBOS tehniskais izpildījums , tikmēr REZULTĀTU NEBŪS ….
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
V-atlētiem komercmači palīdz izdzīvot!
[+] [-]
[+] [-]