Fiziski aktīvs un vesels: fitnesa apziņas evolūcija

Pirms 4500 gadiem
Varētu teikt, ka viss sākās 4500 gadus senā pagātnē. Protams, jau no pirmsākumiem, lai cilvēks vispār varētu izdzīvot (spētu kaut ko nomedīt, aizstāvēties pret ienaidnieku, pārlaist ziemu utt.), bija jābūt fiziski spēcīgam. Tomēr to nevar saukt par fitnesa apziņu. Agrākā liecība par to, ka īpašas fiziskās aktivitātes izmantotas veselības veicināšanas nolūkiem, saglabājušās no senās Ķīnas. Par iedvesmas avotu ņemot dzīvnieku kustības un indiešu jogu, leģendārais ķīniešu ārsts Hua Tuo izstrādāja vingrojumu kompleksu, ko rekomendēja veselības uzlabošanai.

Protams, Senā Grieķija
Ķīna ir tālu, un skaidrs, ka dižajam Hua Tuo īsti nav bijusi ietekme uz eiropiešu fitnesa kultūras un apziņas veidošanos. Taču tāda noteikti ir Hipokrātam. Senā Grieķija ir slavena ar atlētiskiem ķermeņiem, kas iemūžināti skulptūrās un citos artefaktos. Slavenas ir arī Olimpiskās spēles. Balvu fonds tajās bija tik liels, ka ļāva rasties pirmajiem profesionālajiem sportistiem, kas diendienā nodarbojās tikai ar sportu. Taču Hipokrātam, vienai no svarīgākajām personām Rietumu medicīnas vēsturē, profesionālais sports nebija pa prātam – viņš to uzskatīja par pārspīlējumu un deva priekšroku mērenām fiziskām aktivitātēm kā būtiskai veselīga dzīvesveida sastāvdaļai.

Romiešu izpriecas
Arī Senās Romas laikā labums, ko dod fiziskas aktivitātes, tika atzīts un novērtēts. Uzmanības centrā gan izvirzījās militārie ieguvumi, ko sniedz trenēts augums, taču fiziskajām aktivitātēm līdzās ēšanas un dzeršanas ierobežojumiem un pirts apmeklējumiem bija nozīmīga vieta izpratnē par veselīgu dzīvesveidu. Ja attieksmē pret sportu salīdzina senos romiešus ar grieķu kolēģiem, parādās kāda būtiska atšķirība – romieši daudz labprātāk sportu baudīja skatītāju lomā, nekā paši iesaistījās spēlēs.

Tumšie viduslaiki
Un tad nāca tumšie viduslaiki. Mūsdienās labais stils gan skaitās būt skeptiskam pret šo metaforu, jo ne jau viss tolaik bija tik slikti (piemēram, klosteru kultūra un citas lietas). Tomēr, runājot par fiziskajām aktivitātēm veselības uzlabošanas nolūkos, šis noteikti nebija labākais laiks. Ķermenis ir grēcīgs un nesvarīgs, jārūpējas ir tikai par dvēseli – šāda priekšstatu maiņa, protams, nenāca par labu cilvēku fitnesa apziņai.

Renesanse fitnesa apziņā
Renesanse – laikmets, kurā notika atgriešanās pie antīkās pasaules ideāliem, – atnesa renesansi arī attieksmē pret ķermeni un fiziskajām aktivitātēm. 1553. gadā tika izdota pirmā grāmata, kas veltīta fiziskajām aktivitātēm un ar tām saistītajiem ieguvumiem. Tās autors, spānis Kristobals Mendezs, smalki klasificēja, aprakstīja un analizēja dažādus sporta veidus, spēles un vingrinājumus, uzmanības centrā izvirzot tieši medicīnas skatpunktu. Vairākas nodaļas bija veltītas arī padomiem, kādas aktivitātes un spēles būtu piemērotas sievietēm, bērniem un veciem cilvēkiem.

Industriālā revolūcija un sēdošs dzīvesveids
18. gadsimta beigu industriālā revolūcija atstāja ietekmi ne tikai uz ekonomiku, darba ražīgumu, sociālo struktūru, bet arī kustēšanās vajadzībām. Dzīvesveidam kļūstot aizvien sēdošākam, popularitāti ieguva fiziskās aktivitātes kā brīvā laika pavadīšanas veids. Vispirms Vācija un tad arī citviet Eiropā atvērās skolas, kurās bija paredzētas īpašas programmas fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Fitnesa žurnāli un fitnesa klubi
20. gadsimta sākumā franču profesors Edmonds Dezbonē panāca milzīgu pavērsienu mūsdienu fitnesa apziņas tapšanā. Vispirms viņš sāka izdot fitnesa žurnālu, kurā tika publicētas vīriešu un sieviešu sportistu fotogrāfijas ar mērķi padarīt fiziskās aktivitātes un spēka treniņus populārus. Tad atvēra pirmo fitnesa klubu ķēdi, tādējādi fitnesu padarot par industriju.

Zinātnē balstītas atziņas
Paralēli praktiskām pārmaiņām fitnesa kultūras attīstībā par fizisko aktivitāšu saikni ar veselības uzturēšanu sāka interesēties arī zinātnieki. Kā vienu no pirmajiem var minēt 1864. gadā publicētu rakstu, kurā E. Smits dalījies ar savu atklājumu, ka Londonas šuvēji, kuru dzīvesveids ir sēdošs, daudz biežāk mirst no sirds slimībām nekā laukstrādnieki, kuru darbs ir fiziski aktīvs. Vēlāk tika publicēti līdzīgi pētījumi par profesijas saikni ar mirstību no sirds slimībām, un, lai gan to zinātniskā kvalitāte un izmantotā metodoloģija no mūsdienu skatpunkta varbūt izskatās nedaudz apšaubāma, apziņa, ka fiziskām aktivitātēm ir būtiska ietekme uz veselību, pamazām bija sākusi nostabilizēties.

Ņem vērā!

• Lai nodrošinātu optimālu fizisku slodzi, mūsdienās veselības speciālisti rekomendē nedēļā veikt vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes vai ne mazāk par 75 minūtēm augstā intensitātē.
• Fiziskajām aktivitātēm ir būtiska ietekme uz cilvēka vispārējo veselības stāvokli, kā arī uz sirds un asinsvadu veselību, kas ir biežākais priekšlaicīgas nāves cēlonis Latvijā.
• No sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ik gadu mirst ap 16 000 cilvēku, ap 3000 to dēļ kļūst par invalīdiem. Daudzi no viņiem vēl nav sasnieguši pensijas vecumu.
• Lai izvairītos no sirds un asinsvadu saslimšanas, svarīgs ir veselīgs dzīvesveids (tajā skaitā, regulāras fiziskas aktivitātes). Tomēr ar to vien nepietiek. No 40 gadu vecuma ir regulāri jāseko saviem sirds veselības rādītājiem (asinsspiedienam, holesterīna līmenim un citiem), jo risks nomirt no sirds un asinsvadu slimībām ievērojami palielinās. Tāpat būtisks ir ģenētiskais faktors – ja ģimenē ir bijušas problēmas ar sirds un asinsvadu veselību, uzmanība savai sirds veselībai jāpievērš pastiprināti.
• Sirds un asinsvadu slimības attīstās pakāpeniski. 80% gadījumu no nāves, ko izraisījušas sirds un asinsvadu slimības, būtu bijis iespējams izvairīties. Aizej pie ģimenes ārsta, pirms ir par vēlu!

Raksts tapis informatīvās kampaņas “Soli priekšā” ietvaros. Apzinies riskus, parūpējies par savu sirdi laikus!

SIA KRKA LATVIJA
krka.lv