Ja kāds jums teiktu, ka Rīga ir viena no visvairāk nenovērtētajām Eiropas pilsētām, jūs, iespējams, pieklājīgi pamātu ar galvu un turpinātu savas gaitas. Taču pietiek pavadīt šeit kaut vai divas dienas, lai kaut kas mainītos. Pilsēta sāk jūs ietekmēt klusā, ļoti īpašā veidā – nevis ar grandioziem pieminekļiem vai obligāti apskatāmiem tūrisma objektiem, bet gan ar maziem mirkļiem, kas pamazām sakrājas viens pie otra: silta zupas bļoda pie galdiņa aizsvīduša loga malā, grants čaboņa zem kājām pagalmā, kurā nejauši esat ieklīduši, vai veids, kā agrā rītā ap sešiem gaisma apspīd Vecrīgu, kad ielās vēl gandrīz neviena nav.