Pasaules kausa rīkošanas slēptās izmaksas

Šis modelis tagad ir pietiekami konsekvents, ka to ir grūti nosaukt par pārsteidzošu.

Skaitļi, kas tiek citēti, pretstatā skaitļiem, kuriem ir nozīme

Katrā pieteikuma dokumentā ir iekļauti prognozētie tūrisma ieņēmumi, IKP pieauguma aplēses un ilgtermiņa infrastruktūras ieguvumi. Šie skaitļi gandrīz vienmēr ir optimistiski līdz izdomājumam. Brazīlijas 2014. gada turnīra izmaksas bija no 15 līdz 20 miljardiem dolāru atkarībā no tā, kā to aprēķina. Sākotnējais budžets bija 3 miljardi dolāru. Kataras 2022. gada turnīra izmaksas visam projektam tika lēstas aptuveni 220 miljardu dolāru apmērā, lai gan FIFA tiešās turnīra izmaksas bija niecīga daļa no šīs summas.

Krievija 2018 uzcēla vai renovēja divpadsmit stadionus. Vairāki no šiem stadioniem tagad atrodas pilsētās, kur vietējie klubi regulāri piesaista dažus tūkstošus skatītāju. Saranskas Mordovijas arēna, kas celta par aptuveni 300 miljoniem dolāru, uzņem klubu, kas izkrita no Krievijas augstākās līgas. Uzturēšanas izmaksas nebeidzas, jo kameras ir pazudušas.

Futbola satura platformas arvien vairāk pievēršas šai tēmai. https://kult-casino.com/ ir viena no vietnēm, kas seko līdzi starptautiskā futbola biznesa pusei, un lielo turnīru ekonomiskās sekas ir kļuvušas par vienu no visvairāk apspriestajām tēmām lasītāju vidū visā Ziemeļvalstu reģionā.

Baltā ziloņa problēma

Tam ir nosaukums pamatota iemesla dēļ. Stadioni, kas īpaši būvēti, lai atbilstu FIFA ietilpības prasībām, bieži vien neatbilst faktiskajai futbola kultūrai mājinieku pilsētā. Manausa Brazīlijā 2014. gada Pasaules kausa izcīņai ieguva stadionu ar 44 000 sēdvietām. Vietējais klubs Nacional parastā nedēļas nogalē spēlē dažu simtu cilvēku priekšā. Norises vietas būvniecība izmaksāja aptuveni 270 miljonus dolāru, un kopš tā laika štata valdība cenšas izdomāt, ko ar to iesākt.
2010. gada Dienvidāfrikas čempionātā saskārās ar līdzīgām problēmām. Keiptaunas stadions ir patiesi skaists un joprojām lielākoties netiek izmantots jēgpilnam sportam. Vienā brīdī pilsēta apsvēra iespēju to pārveidot par viesnīcu. Tās nav atsevišķas neveiksmes. Tā notiek, kad turnīra prasības pārsniedz vietējo futbola infrastruktūru.

2026. gada Pasaules kausa izcīņa, kas norisināsies ASV, Kanādā un Meksikā, daļēji apiet šo problēmu, izmantojot esošās NFL un MLS norises vietas. Tas ir gudrāks modelis. Taču tas arī nozīmē, ka turnīrs nešķiet tik nacionāls notikums, bet gan vairāk kā loģistikas vingrinājums trīs dažādās valstīs ar atšķirīgām futbola kultūrām.

Ko hostings patiesībā piedāvā

Tūrisma rādītāji reti atbilst prognozēm. 2014. gada Pasaules kausa laikā Brazīlijā faktiski bija vērojams regulārā tūrisma kritums, jo apmeklētāji, kas nav futbolisti, neieradās. Viesnīcu, transporta un vietējo pakalpojumu cenas tiek noteiktas turnīra laikā, kā arī ārpus ierastās lietošanas maksas par tā norisi.

Pastāv reāli ieguvumi: dažos gadījumos uzlaboti transporta savienojumi, modernizētas lidostas, plašāka starptautiskā atpazīstamība pilsētām, kuras parasti neparādās globālā arēnā. Dienvidkorejas tēls būtiski mainījās pēc līdzorganizēšanas 2002. gadā. Vācijas 2006. gada olimpiāde joprojām tiek pozitīvi minēta valsts tēla un infrastruktūras mantojuma ziņā. Tās nav nekas.

Taču godīgā izmaksu un ieguvumu analīzes versija atšķiras no tās, kas tiek iesniegta piedāvājuma iesniegšanas posmā. Ekonomiskie modeļi pieņem labākos scenārijus attiecībā uz apmeklētāju skaitu, mediju ietekmes konversiju un ilgtermiņa investīciju piesaisti. Reālie rezultāti ir haotiskāki.

2034. gada jautājums

Saūda Arābijas rīkotā spēļu rīkošana 2034. gadā atkal aktualizē ekonomikas jautājumus. Plānotās būvniecības apjoms (jauni stadioni, jaunas pilsētas, transporta tīkli) pat Kataru padara pieticīgu. Šīs būvniecības cilvēciskās izmaksas, ko dokumentē darba tiesību organizācijas visā Kataras būvniecības laikā, ir atsevišķs un nopietns jautājums, kas pastāv līdzās finansiālajam jautājumam.

Valstīm, kas apsver iespēju iesniegt priekšlikumus nākotnē, un vienmēr ir valstis, kas apsver iespēju iesniegt priekšlikumus nākotnē, godīgais jautājums ir, vai atdeve attaisno saistības. Mazākām valstīm ar ierobežotu infrastruktūru un saspringtu valsts finansējumu atbilde, iespējams, ir "nē". Valstīm, kurās projekts kalpo citam mērķim, nevis vienkāršai ekonomiskai atdevei, aprēķins darbojas atšķirīgi.

Tieši tur futbolu un ģeopolitiku kļūst patiesi grūti atdalīt.