Autors: Almants Poikāns

Ščerbatihs: "Ja pirms Tokijas OS būtu vakcinējušies, medaļas svarcelšanā nebūtu"

Ja pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm Latvijas svarcēlāji būtu vakcinējušies, medaļas mūsu smagatlētiem šajā sporta veidā nebūtu, sarunā ar portālu Sportacentrs.com saka Latvijas Svarcelšanas federācijas (LSF) prezidents Viktors Ščerbatihs.

Otrdien par patīkamu pārsteigumu parūpējās svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, kurš svara kategorijā līdz 109 kilogramiem negaidīti izcīnīja bronzas medaļu. Raušanā viņš tika galā ar 180 kilogramiem, bet grūšanā pacēla 230 kilogramus, tādējādi summā tiekot pie 410 kilogramiem.

Ščerbatihs uzskata, ka Plēsnieks olimpisko medaļu ieguvis, jo klausījis treneri Eduardu Andruškeviču. “Tā bija un tā arī būs – ir jāklausa treneris. Daudzi sportisti, īpaši jaunie, šobrīd uzskata, ka viņi ir paši gudrākie, gudrāki pat par treneri, bet tā nav. Arī Artūrs vairākus gadus domāja, ka ir pats gudrākais, taču pēc tam saprata, ka tas sportā tomēr ir treneris. Un re – rezultāts! Tas izdevās, jo klausījās, ko, kā un kāpēc darīt.”

“Vēl pirms gadiem diviem Artūrs to nebija sapratis. Tas atnāca tikai nesen,” norāda Ščerbatihs. “Trenerim Andruškevičam ir ļoti liels nopelns, tur bez jautājumiem. Treneris ir tas cilvēks, kurš tev parādīs pareizo ceļu un dos arī spēku. Galvenais ir viņā klausīties. Kas trenerī neklausās, tam nav rezultāta.”

Otrdienas sacensībās Plēsnieks no sešiem mēģinājumiem nepacēla tikai vienu, raušanā nespējot tikt galā ar pēdējo svaru – 183 kilogrami. Beigu beigās tas gan viņa rezultātu nebūtu būtiski uzlabojis.

“Artūram ir kļūdas raušanā, bet šoreiz viņš tās nedaudz salaboja. Cik varēja, tik izdarīja – vairāk nevarēja. Un tur vajadzēja daudz vairāk, taču tas vienkārši nebija iespējams. 180 kilogrami raušanā ir Artūra šī brīža tehniskās situācijas maksimums. Nedaudz izmainīs tehniku, raušanā būs vairāk paceltu kilogramu. Tas jau ir profesionālas dabas jautājums, detaļās negribu par to runāt, bet ir niansīte, ko nepieciešams pielabot. Ja viņš to sapratīs, tad raušana aizies,” skaidro Ščerbatihs.

Medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs Plēsnieks ieguva pēc sarežģītas piecgades, kurā sportists cīnījās ar veselības likstām un pat apsvēra domu beigt karjeru.

“Tās bija emocijas un vienkārša neticēšana sev. Saku vēlreiz: jātic trenerim! Ja treneris saka, ka viss būs kārtībā, tad tā arī būs. Tas, ka sportists kādā brīdī jūtas slikti, ir normāli. Izlemt, ka gribu pamest sportu, nevienam to nesakot, ir slikti. Vajag konsultēties ar treneri. Protams, Artūram bija traumas – to visu saprotu, bet, ja treneris saka, ka viss kārtībā, tad tā arī ir,” trenera lomu vēlreiz uzsver Ščerbatihs, kurš tagad ar Plēsnieku ir vienīgie Latvijas svarcēlāji, kuri pratuši izcīnīt medaļas olimpiskajās spēlēs. Arī Viktors savulaik trenējās Andruškeviča vadībā.

Olimpiskajām spēlēm vajadzēja notikt jau pērn, taču Covid-19 pandēmijas dēļ tās tika pārceltas uz šo vasaru. Ščerbatihs atklāj, ka Plēsnieks pirms gada medaļu Tokijā nebūtu izcīnījis, jo līdz tam vēl nebija līdz galam saklausījis treneri. Pirms svarcēlāju starta federācijas prezidents arī neslēpa, ka viņu sportisti nav vakcinējušies pret koronavīrusu, jo tas varot atstāt lielu ietekmi uz sagatavošanās procesu. Ščerbatihs šo domu turpina, norādot “ja pirms olimpiskajām spēlēm būtu vakcinējušies, Plēsniekam medaļas nebūtu, un nebūtu arī sestās vietas Ritvaram Suharevam. Varētu par to aizmirst!”