Lejnieks: "Trenerim zaudēt nedrīkst"

Kurā brīdī zaudējām cīņu pret bulgāriem?
Manuprāt tā bija dubultspēle, kas šoreiz visu izšķīra, kad no praktiski uzvarētas spēlēs brāļi pamanījās zaudēt. Pirmkārt, rezultāts pirms izšķirošās dienas bija negatīvs, otrkārt, gan Mārtiņš, gan Jānis patērēja krietni vairāk spēkus un nogura. 1:1 pēc pirmās dienas bija prognozējams rezultāts, bet dubultspēle bija jāņem, īpaši tad, kad viņi kortā sūtīja tos divus kungus.

Atklāti sakot negaidīju, ka dubultspēles pirmos setus uzvarēsim tik pārliecinoši, tomēr spēle bija mūsu. Būsim atklāti, brāļi zaudēja trenerim (34 gadus vecais Iļja Kuševs starptautiskajos mačos nebija startējis kopš 2008. gada – aut.). Var novelt vainu uz segumu, nogurumu vai jebko citu, taču arī viņi zina - trenerim zaudēt nedrīkst.

Kopā bija piecas spēles. Ja skatāmies uz tām individuāli – ar kurām esi apmierināts, ar kurām nē?
Pirmajā dienā viss bija kārtībā. Mārtiņš bija ļoti sanervozējies, bet spēja savākties izšķirošajos brīžos, uzvarēja svarīgos punktus un guva panākumu. Jānis izdarīja pat vairāk nekā gaidīju. Var runāt, ka vienam paveicās, otram nē – tāds ir sports, 10-12 piektajā setā varēja būt uz abām pusēm, tomēr uzvarēja fiziski spēcīgākais.

Dubultspēle – par to izteicos jau pietiekami. Jā, vienu setu vēl varējām zaudēt, bet ceturtais bija jānoved līdz beigām, bija breika pārsvars. Par piekto setu komentāru vispār nav – tas vienkārši tika atdots. Ceru, ka čaļi izdarīs pareizos secinājumus. Ja spēlē izlasē, tad vienkārši atdot maču tā nedrīkst.

Trešajā dienā Mārtiņam gāja grūtāk pret Kuzmanovu nekā Jānim pirmajā. Bet bija iespējas panākt 2:2 summā. Iespējams, pietrūka koncentrēšanās spēju, kas lika pazaudēt spēles pavedienu. Ja Zviedrijā viņam izdevās savākties un tikt atpakaļ spēlēs, šoreiz tā pietrūka. Pārāk daudz Mārtiņš gribēja izdarīt ar spēku, kas šoreiz negāja cauri.

Piektajā mačā ļāvu izlasē debitēt Rūdolfam, Artūrs debitēja jau pērn. Viņš aizvadīja normālu maču, pusotrs sets bija ļoti labs, beigās gan, ja tā var teikt nolaida ūdeņus. Bet debijai bija normāli.

Izskatījās, ka Tu esi vienīgais, kurš vēlējās šo piekto spēli.
Tāds ir Deivisa kausa nolikums – ja trešajā spēļu dienā ir spēlēti vismaz četri seti, bet uzvarētājs jau zināms, tad piekto maču var nespēlēt. Bulgāri to nevēlējās, tomēr pārāk ilgi viņi jālauž nebija. Prieks, ka viņi uz maču neuzlika treneri, bet gan otro numuru.

Vai brāļiem tik daudz pieminēto nogurumu neradīja arī psiholoģiskais faktors, ka bija jāspēlē savu tribīņu priekšā?
Viņiem šī bija pirmā nopietnā cīņa savu skatītāju priekšā kā izlases līderiem. Jā, Jānis Valmierā spēlēja pret Melceru, tomēr tur no viņa uzvaru neviens negaidīja. Mārtiņam šis psiholoģiskais spiediens izpaudās vairāk – viņš nogura no pārlieku lielas nervozēšanas. Jānis pirmajā dienā tiešām nogura fiziski, tās tomēr bija piecas ar pusi stundas ar milzīgu slodzi. Varbūt šis psiholoģiskais faktors nospēlēja lielāko lomu tieši dubultspēlē, kad viņi palika parāk pasīvi. Nepaliktu, ļoti iespējams, ka šī saruna ritētu pavisam citā noskaņojumā.

Nebija jau tālu, lai pēc divām dienām būtu bijis 3:0...
Arī. Bet nebija. Veiksme ir jānopelna ar darbu. Negribu teikt, ka mēs necīnījāmies, tomēr bulgāri šoreiz to darīja nedaudz vairāk.

Šogad Deivisa kausā mums vairs tikai viena cīņa – jūlija vidū mājās pret pietiekami eksotisku valsti Madagaskaru. Ko zini par šo komandu un kā skaties šīs cīņas virzienā?
Pagaidām nezinu neko daudz. Paskatījos, ka labākais spēlētājs reitingā ap 1500. vietu. Vasarā mums varēs palīdzēt Miķelis Lībietis, kurš šoreiz ļoti noderētu dubultspēlē. Būs lielāka iespēja variēt ar sastāvu. Dzirdēju runas, ka vajadzēja laist jaunos dubultspēlē, bet pie rezultāta 1:1 tā neviens nedara. Bet pietiks par šo dubultspēli. Gatavosimies un spēlēsim.

Nedzirdēju minam Ernesta Gulbja vārdu. Tas nozīmē, ka nav pat teorētiskas iespējas viņu redzēt spēlējam pret Madagaskaru?
Uz šo jautājumu nevaru atbildēt. Nav vēl zināms viņa turnīru plāns vasarai.