Dzelde: "Jābūt maksimālistiem – jāspēlē ar labāko iespējamo sastāvu"

Par uzvaras sajūtām, pretiniekiem...

Sajūtas normālas kā pēc labi padarīta darba, nekādas eiforijas nevar būt – šādi mači ir jāvinnē. Grieķu spēle nepārsteidza, zināju šo zemi, kapteini. Izskatījās jau viņi labi – gan sitieni, gan tehnika, - taču izrādījās nekādi. Tāpēc viņi arī ir tur, kur viņi ir. Tenisā ir pārāk miermīlīgi un haotiski, redz kapteinis arī atbrauca tikai ceturtdien. Arī manā laikā viņi bija līdzīgi – „easy going”.

Par Latvijas komandas dalībniekiem...

Kārlis ir pēdējā gada laikā krietni uzlabojis savu sniegumu, par ko liecina arī kāpums rangā. Viņš pats daudz investē savā attīstībā, izvēlas labus trenerus. Protams, žēl, ka neizdevās pārbaudīt viņa izaugsmi spēļu dienās, bet tikai treniņos, jo šis nelaimīgais savainojums. Spēle ir pavisam kas cits nekā treniņš, ja redzētu viņu mačos un tur būtu tas pats kas treniņos, tad būtu forša sajūta, ka komandā ir stabils dalībnieks. Anda lielākais pluss joprojām serve, bet psiholoģiskā noturība pieklibo. Dažas epizodes viņš var nospēlēt ļoti labi, bet pēc brīža viss var pilnībā pamainīties. Pēdējā gada laikā viņa spēlē nekas būtiski nav mainījies. Deniss šeit nospēlēja ļoti labi un stabili. Protams, jāatceras, ka pretiniekos bija ranga piecsimtie numuri vai zemāki, tomēr gūtas trīs uzvaras. Spēja ātri pielāgoties radušajai situācijai, nomainot Kārli.

Par pirmā otrā-numura izvēli...

Šobrīd nav korekti salīdzināt Kārli un Andi, jo Kārlis maču nespēlēja. Es vienmēr esmu skatījies pēc reitinga un šobrīd Kārlis tajā ieņem augstāku vietu, tāpēc arī viņš bija pirmais numurs. Abi gan ir turpat līdzās un komandas interesēs ir, lai uz augšu tiek kā viens, tā otrs. Veselīga konkurence vienmēr ir pozitīva, tas ir labi Latvijas vīriešu tenisam. Turpmāk Deivisa kausā vairāk plānoju izvērtēt katra komandas dalībnieka spējas uz attiecīgā seguma un pēc treniņos redzētā, tomēr arī reitingam būs loma.

Par Ernesta Gulbja lomu komandā...

Neesmu dzirdējis runas, ka Gulbis varētu nepalīdzēt komandai. Šī spēļu kārta viņam nav parocīga, jo jāgatavojas lielajiem „Masters” turnīriem ASV, bet pārējās spēļu kārtās viņam grafiks brīvāks. Protams, uz katru cīņu gribam dabūt labāko sastāvu, jo esam maza valsts un Deivisa kauss nenotiek katru nedēļu. Kā komandas kapteinim man ir mērķis parādīt rezultātu – jācīnās par uzvaru katrā spēlē un jātiek uz augšu. Ja Kazahstāna var iekļūt Pasaules grupā, kāpēc mums par to necīnīties. Tāpēc eksperimentiem ar sastāvu īsti nav vietas. Pirms spēlēm sazināšos ar visiem labākajiem, lai noskaidrotu situāciju. Lūgties uz ceļiem vai maksāt tūkstošus nevarēsim, taču runāts tiks ar visiem. Komanda ar Ernestu ir savādāka, mūsu pārējiem čaļiem ir labi patrenēties ar TOP spēlētāju, bieži tā negadās.

Par tuvākajām rezervēm, jaunajiem spēlētājiem...

Līdz šim Miķeli spēlējam nebiju daudz redzējis. Maču iesāka ar daudzveidīgu spēli, kas priecēja, bet nu pretinieks viņu ātri atkoda un piespieda kļūdīties. Miķelis iet uz pilnu banku, vienmēr spēlēs agresīvi, kas jaunam tenisistam arī jādara. Tomēr turpinājumā jāmeklē arī nosvērtāka spēle. šoreiz tas vēl nebija tik svarīgi, tomēr viņa paša karjerā būs mači, kuros jāspēlē apdomīgāk. Vēl var pielikt treniņos, nekad nenāk par ļaunu uzskriet vēl kādu lieku kilometru vai pamīties ar velosipēdu. Jebkurā gadījumā sekošu viņa izaugsmei, jo materiāls ir. Brāļu Podžus rezultātiem esmu sekojis, bet redzējis spēlējam neesmu. Par viņu iesaistīšanu Deivisa kausa komandā gan vēl nav domāts. Ir pamatkomanda – Gulbis, Lejnieks, Juška, Pavlovs. Tuvākie rezervisti Lībietis un Kazijevs, un tikai tad brāļi Podžus. Adrians Žguns arī nav aizmirsts, bija pat doma par viņa piesaistīšanu cīņās uz Grieķijas māla, bet tā kā viņš dzīvo ASV , tad tāls un dārgs iznāk ceļš. Bet no komandas kandidātu loka viņu svītrot nevajag.

Par nākamajiem pretiniekiem dāņiem

Zinu viņu agrākos spēlētājus un līderi Nīlsenu, bet izbrīna, ka viņiem komandā nav neviena cita spēlētāja ar reitingu. Būs jāpaseko aktīvāk viņu gaitām, jo spēlēt izbraukumā vienmēr ir bīstami (mačs pret dāņiem notiks no 8. līdz 10.jūlijam). No šīs grupas mums ir jāizkļūst, ar Ernestu to izdarīsim pavisam noteikti, bet arī šī komanda, kas spēlēja Grieķijā, ir spējīga to paveikt.