Gulbis par Džokoviča raketi, Bresnika izteikumiem, izredzēm uz zāliena

Kā reaģēji uz Tava trenera izteikumiem par izredzēm pret Džokoviču. Vai tas bija Jūsu abu viedoklis?
Nē, tas nebija mūsu abu viedoklis. Mēs intervijas nesaskaņojam, viņš nenorādīs, ko man teikt, es nenorādīšu, ko teikt viņam.Mēs katrs izsakām savu viedokli un katram ir zināma māņticība. Viņš jau pēc pirmās kārtas visu laiku teica, ka varam rezervēt biļetes un lidot mājup. Un tā tas turnīra gaitā iegājās. Viņa patiesās domas es zinu, to, ko viņš saka presei, tas paliek viņa ziņā. Mani šie teksti galīgi neietekmēja.

Vai atšķirās sajūtas dodoties galvenajā kortā 1.jūnijā pret Federeru un šodien? Tomēr pirmais „Grand Slam“ pusfināls?
Pats ienākšanas mirklis nekā būtiski neatšķīrās. Atšķirās... (Domā). Es nezinu, vai šobrīd spēšu to noformulēt. Fiziski jutos savādāk, daudz ātrāk sajutos noguris, mans ķermenis kļuva stīvs. Pirmajos divos setos nejutu, ka varētu uzvarēt kādu garāku izspēli. Pozitīvās lietas varu paņemt tikai no trešā. Sapratu to, ka nākamo šāda līmeņa maču pret viņu spēlēšu ar savādāku piegājienu, nebaidīšos no garākām izspēlēm. Šī ir milzīga pieredze, pirmajā brīdī to vēl neesmu līdz galam aptvēris, bet tā tas ir.

Varbūt vairāk riskēji, spēlēji agresīvāk trešajā setā?
Vienīgais centos būt vairāk agresīvs pie viņa otrās serves. Neko citu es šodien īsti nebiju spējīgs mainīt.

Vai spēle pret viņu būtu savādāka, ja šis nebūtu „Grand Slam“ mačs?
Viss būtu savādāk. Protams. Spiediens nebūtu tik liels, domāju, ka cīņas kvalitāte būtu krietni augstāka. Gan no viena, gan otra. Ar Novaku ir tā. Es domāju, ka viņš ļoti negrib man zaudēt. Gan dēļ mūsu pagātnes, gan tādēļ, ka esmu jaunāks par viņu. Un tie cilvēki, kas ir topā, negrib laist iekšā jaunas asinis.Tagad es klauvēju pie šim durvīm. Novakam bija svarīgi mani uzveikt, lai es paliktu vēl attālumā.

Vai Piliča akadēmijā jums mācīja lauzt raketes? Novakam arī izdevās to salauzt ar pirmo mēģinājumu?
(Smejas). Jā, tas ir brīnums, ka viņš salauza. Es vēl gribēju viņam pajautāt, kā tad tā, kāpēc pasteidzies pirms manis?

Tūlīt jau sākas zālāja turnīri. Nākamnedēļ esi pieteicies Londonas turnīram. Spēlēsi to?
Pagaidām izskatās, ka spēlēšu. Vēl gan apspriedīsimies ar Ginteru, redzēsim, kā fiziski jutīšos tuvākās dienas. Tik un tā man jābrauc uz Angliju un jātrenējas. Un šo turnīru tieši tā arī uztveršu – kā vienu no treniņprocesa sastāvdaļām. Esmu pieteicies arī dubultspēlēm kopā ar Dolgopolovu. Galvenais jāsaved kārtībā ķermenis. Uz turienu lidošu visticamāk tikai otrdien (pirmā kārta latvietim būs brīva-aut.). Kā būs, tā būs.

Vai tavs forehand sitiens ir piemērots ātrajiem zāliena kortiem. Izskatās, ka Tev vajag samērā daudz laika, lai tam sagatavotos?
Man patīk spēlēt uz zāles, tā ar gadiem ir palikusi lēnāka. Arī Nadalam ir pietiekami liels atvēziens. Galvenā atšķirība ir tā, ka uz zāles seguma ir jākustās savādāk. Bumbas atlēciens tomēr ir tikai detaļa. Zāle ir specifiska, turklāt pat Vimbldonā tā atšķiras dažādos laukumos. Īpaši man patīk centrālais laukums, kur pērn spēlēju pret Tsongu, bet pret Verdasko iznāca spēlēt uz tādas samīdītas zāles, kas vairāk atgādināja hardu. Kustēties joprojām grūti, bet bumba atlec augstāk. Ir ļoti izšķiroši, kurā laukumā tiec spēlēt. Piemēram, Marejam ir ļoti lielas priekšrocības, jo viņš vienmēr spēlēs lielajos kortos.