Titulētie veterāni Nadals un Federers atkal spēlēs kopā Leivera kausā
Leivera kausa organizatori ir paziņojuši pirmos divus tenisistus šā gada izcīņai, kas no 23. līdz 25. septembrim notiks 20 tūkstošu vietu ietilpīgajā Londonas O2 arēnā. Par tiem kļuvuši leģendārie veterāni Rafaels Nadals un Rodžers Federers, kuriem turnīra laikā būs jau 36 un 41 gads.
"Vēlos atgriezties sacensību apritē, un Leivera kauss noteikti ir iekļauts manos plānos. Tas nav noslēpums, ka man ļoti patīk šis pasākums, un esmu sajūsmināts par atgriešanos O2 arēnā un Londonā – vienā no izcilākajām pilsētām pasaulē," kausa mājaslapā citēts 20 "Grand Slam" titulu īpašnieks Federers. Nespēlējot Federeram un Novakam Džokovičam, Melburnā nupat 21. rekordtitulu ieguva Nadals, kurš finālā atspēlēja divu setu deficītu pret Daņiilu Medvedevu.
"Ieteicu Rodžeram, ka mums Londonā vajadzētu kopā aizvadīt dubultspēli, un izskatās, ka viņš ir ieinteresēts. Tagad mums tikai atliek pārliecināt mūsu kapteini Bjērnu [Borju]. Rodžers ir bijis ļoti liela manas karjeras daļa, nozīmīgs sāncensis un arī īstens draugs," sacīja Nadals. Leivera kauss notiek kopš 2017. gada, un Federers ir piedalījies trijos no četriem turnīriem, izlaižot vienīgi iepriekšējo gadu, bet Nadals nespēlēja arī 2018. gadā. Leivera kausa debijas turnīrā 2017. gadā Nadals un Federers kopā nospēlēja savu pirmo un līdz šim vienīgo dubultspēli, pieveicot amerikāņus Semu Kveriju un Džeku Soku.
Leivera kausā sacenšas Eiropas un Pasaules izlases, aizvadot trīs sacensību dienas un katrā dienā – kopumā divas vienspēles un vienu dubultspēli. Pirmajā dienā katra uzvara ir viena punkta vērtībā, otrajā dienā – divu punktu vērtībā, bet trešajā dienā – trīs punktu vērtībā. Uzvar tā izlase, kas pirmā sasniedz 13 punktus. Visos četros turnīros līdz šim uzvarējuši eiropieši – 15:9 Bostonā 2017. gadā, 13:8 Ženēvā 2018. gadā, 13:11 Čikāgā 2019. gadā un 14:1 Prāgā 2021. gadā, panākumu nodrošinot jau pēc otrās dienas.
Pagājušajā gadā Borja vadītajā Eiropas izlasi pārstāvēja Krievijas tenisisti Daņiils Medvedevs un Andrejs Rubļovs, Stefanoss Cicipass no Grieķijas, Aleksandrs Zverevs no Vācijas, Mateo Berretīni no Itālijas un Kaspers Rūds no Norvēģijas. Savukārt Džona Makinroja Pasaules izlasē bija amerikāņi Railijs Opelka, Džons Izners, kanādieši Fēlikss Ožē-Aliasims, Deniss Šapovalovs, argentīnietis Djego Švarcmans un austrālietis Niks Kirjoss.
Izmantotie resursi:
https://lavercup.com/news/2022/02/0...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Nē, paldies, tik ļoti man širmis neaizkrīt pat dūšīgā reibumā.
Turklāt laikos, kad Borgs spēlēja, visticamāk tu dzimis pat nebiji. Es gan atceros Devisa kausu (PSRS - Zviedrija), Jūrmalu un Borga - Metreveli kauju.
[+] [-]
[+] [-]
Bûtu paklausïjuśies jebkuras valsts sporta komentãtorus!
Borgs ir Borgs, Edberga Edberga, Larsons Larsons. . .
bet te kaut kãdi lãśoni, edberjas UN borja. ..
Lîdz nejédzîbai, nu savdabïgs humors ,slavenais Borgs kłuvis borja. . .
[+] [-]
[+] [-]
Jo citās valodās izrunā citādi nekā raksta. Tik tālu, cerams, skaidrs.
Mazo nāciju uzvārdi parasti caur mums ienāk no citām valodām. Iepriekš krievu, tagad angļu. Intuitīvi liekas, ka tā jābūt pareizi kā lieli kungi saka, taču, ak vai, citās valodās bieži nemēģina uzvārdus atveidot atbilstoši izrunai oriģinālvalodā.
Tāpat kā angliskajiem komentētājiem ir Nišiviš, nevis Ņiživijs. Tāpat arī skandināvu uzvārdi tiek angliskoti.
Kāpēc tik viegli esam iekrituši uz šo kluso telefonu izrunu? Jo mums ir vēsturiska pieredze ar vienu ģermāņu valodu, kuras izrunu aptuveni pazīstam, jo tā ir ienākusi arī latviešu valodā. Tai skaitā uzvārdos. Mums ir Bergi, Jansoni un Pētersoni. Viss kristālskaidri it kā, vai ne?
Nē. Šie ir vācu uzvārdi.
Zviedru valoda nav vācu valoda. Norvēģu valoda nav vācu valoda. Dāņu valoda nav vācu valoda. Tām ir pilnīgi atšķirīga izruna.
Līdz ar to mūsu prāts ir izvadāts pa šīm māņkustībām un esam pieraduši pie nepareizi izrunātiem uzvārdiem.
Var argumentēt, ka šī pieraduma dēļ tā arī ir jāturpina - izrunāt nepareizi, bet ausij pierasti. Tas ir derīgs arguments. Bet ir muļķīgi nemēģināt saprast, ka pareizi atveidoti uzvārdi nav valodas zaimošana, bet gan pilnīgi vispārpieņemta prakse, par kuras neievērošanu ausij ierastākās valodās būtu lielas nievas un izsmiešana. Piemēram, ja mēs teiktu Matsenrõe. Tas ir tas pats, kas "Bergs" vai "Larsons".
[+] [-]
[+] [-]
Tāpat kā labskanība un spēja izrunāt. Savulaik lasīju norvēģu valodnieka apcerējumu par to, kā būtu jāatveido pareizi norvēģu personvārdi latviešu valodā. Un tur arī nāca zili brīnumi, salīdzinot ar ierasto, taču pats norvēģu valodnieks atzina - ir lietas, ko darot "pareizi" sanāk briesmīgi. ātrumā spilgtākais piemērs ir Oslo. Ja mēs atveidotu "pareizi" būtu Ūslū. Līdzīgi ir ar zviedriem. Ilgi mums ir bijuši bergi un soni, kāpēc mainīt tradīcijas? Turklāt, kāpēc no samērā latviski labskanīga un viegli izrunājama varianta pārējot uz mēli mežģošu? Vismaz agrāk (neesmu kādu laiku pētījis) bija pieļaujams izmantot tradicionālu (aptuveni kā norādi savā pēdējā rindkopā). Bet tad ja latviskojam, tad latviskojam kārtīgi. Tepat sc nesen bija piemērs. Zviedru puisis Jordan Larsson. Zviedri teiktu Jordans Lāšons, SC viņš pēkšņi kļuvis par Džordanu - tas taču nav zviedriski. Tas ir no anglosakšu atveidnes paķerts. Nemaz nerunājot par to, ka kāpēc tik cītīgi tieši zviedriem piesienamies? Jo, kāds žurnālists pastudēja kursus un domā, ka tagad ir mega eksperts? Un tas nemaz nerunājot par to, ka ir personu vārdi, uzvārdi, kurus katrā rakstā atveido savādāk (tie paši futbolisti kā Šakirī un Havī vai basketbolists Ļuļs utt).
[+] [-]
[+] [-]
Salīdzināt zviedru valodas nospiedumu ar vācu mūsdienu latviešu valodā ir tāda nūģīga sofistika, kam nav sakara ar diskusijas būtību. Ko dod tas, ka Vidzeme ir bijusi Zviedrijā, ja zviedru valodas izruna šobrīd te vairumam liekas tik sveša, ka tā tiek interpretēta kā žurnālistu halucinācijas?
Visu tavu ziņu var kondensēt uz "jā, bet es pieradu". Tas ir intelektuāls slinkums un slēpšanās aiz tradīcijām, kur to patiesībā nav.
Un loģiski, ka cilvēki, kas prot runāt skandināvu valodās un ikdienā ar tām sastopas, ir pieraduši pie tās skanējuma un labprātīgāk tās pareizi atveido arī latviešu valodā. Tas nav snobisms, bet diezgan likumsakarīgi, ņemot vērā to, cik daudz Latvijā darbojas skandināvu uzņēmumi, cik daudz latvieši ir studējuši vai strādājuši Ziemeļvalstīs, utml.
Tas, ka pirms 30 vai 60 gadiem tika veikti sliktas kvalitātes tulkojumi visdrīzāk caur krievu valodu - tas nav kaut kas, ko es gluži sauktu par tradīciju. Arī angliski skaņu "th" mums padomju laikā spītīgi centās iestāstīt, ka jāatveido un pat jāizrunā kā latviešu "z". Vai šī arī ir tradīcija, par kuru esi gatavs krist?
Un neatkarīgi no tā, vai atbalsti vai neatbalsti precīzu vārdu atveidi latviešu valodā - ir jāsaprot, ka šī ir akadēmiska diskusija. Abas pozīcijas ir loģiski konsekventas un cienījamas.
Un nezinu, kas tas ir par norvēģu valodnieku, bet gan Oslo izrunu, gan pilsētu nosaukumu atveides likumus viņš interpretējis ir nepareizi.
[+] [-]
Gan jau Vimbldonu mēģinās uzspēlēt.
[+] [-]