„Dinamo” ambīciju rentgens (aizsargi)

Nacionālajā hokeja līgā mums ir savs dzelzs vīrs Kārlis Skrastiņš, kurš bez pārtraukuma spēja aizvadīt gandrīz 500 spēles. Rīgas „Dinamo” līdz šim nav nevienam izdevies aizvadīt visas kaut vai tikai vienas sezonas spēles. Labākais rādītājs ir Guntim Galviņam, kurš pagājušajā gadā piedalījās 53 no 56 spēlēm Otrs labākais rezultāts ir Rodrigo Laviņam, kurš pagājušajā sezonā nospēlēja par vienu spēli mazāk. Šogad kādam no aizsargiem ir visas iespējas nospēlēt visas regulārā turnīra spēles, tomēr tāds scenārijs ir maz ticams, jo, lai to izdarītu, jāsakrīt vairākām lietām - nepieciešama ne tikai lieliska sportiskā forma visas sezonas garumā, trenera uzticēšanās un augsts sāpju līmenis, bet arī veiksme.

Lai arī aizsargu galvenais uzdevums ir un paliek, savu vārtu drošība, tomēr komanda sagaida arī no šīs līnijas spēlētajiem būtisku pienesumu uzbrukumā, it sevišķi, ja tavā komandā spēlē tāds spēlētājs kā Sandis Ozoliņš. Attiecībā uz vārtu gūšanu, redzams, ka komandas aizsargiem ir kur pielikt un noteikti šajā sezonā varētu pacensties pārspēt pagājušā gada labāko veikumu – 7 vārtu guvumus, ko izdevās sasniegt Guntim Galviņam. Rezultāts nav slikts, bet šī noteikti ir tā statistikas ailīte, kur rezultātu gan var, gan vajag uzlabot. Otrs labākais rezultāts pašlaik pieder Sandim Ozoliņam, kurš pagājušajā sezonā vārtsargus pārspēja 6 reizes. Divi no šiem Sanda Ozoliņa gūtajiem vārtiem ir bijuši uzvaru nesošie. Līdzīgs panākums arī Kr. Rēdliham, kuram pirmajā sezonā arī izdevās gūt divus uzvaras nesošos vārtus.

Lai palielinātu aizsardzības spēlētāja gūto vārtu daudzumu, noteikti nepieciešams veiksmīgāk izspēlēt un apdraudēt vārtus spēlējot skaitliskajā vairākumā. Abās sezonās labākais rezultāts ir vien 4 kāda aizsardzības spēlētāja gūti vārti skaitliskajā vairākumā. Pirmajā sezonā to iespēja Kr. Rēdlihs, otrajā – Ozoliņš.

Lai gūtu vārtus ir jābūt aktīviem un jāmet pa vārtiem. Visaktīvākais pretinieku vārtu apdraudētājs ir bijis Vestkots, kurš pirmajā sezonā vidēji spēles laikā pa vārtiem meta 1.9 reizes, kopumā izpildot 98 metienus. Tomēr šī bija tā reize, kad kvantitāte nepārauga kvalitātē, jo tikai divi no šiem metieniem sasniedza vārtu tīkliņu. Otrs aktīvākais vārtu apdraudētājs ir bijis Galviņš, kurš pagājušajā sezonā vidēji 1.7 reizes spēlē meta pa vārtiem (kopumā 92 reizes). Galviņam tieši pretēji, kvantitāte pārauga kvalitātē un tieši Galviņš pašlaik ir uzstādījis labāko Rīgas „Dinamo” rezultātu gūtajos vārtos.

Ja pievēršas metienu kvalitātei, tad jāskatās uz metienu realizācijas procentu. Starp trīs labākajiem šajā rādītājā nav neviena no biežāko metienu izdarītāju trijnieka. Augstāko metienu realizācijas rādītāju ir sasniedzis Kr. Rēdlihs, kurš Rīgas „Dinamo” pirmajā sezonā, kopumā, piedaloties vien pusē no spēlēm, spēja realizēt 16.7% no saviem metieniem. Nākamie labākie rādītāji ir pagājušās sezonas maiņas partneriem- Sandim Ozoliņam (9.5%) un Oļegam Sorokinam (9.3%).

Ja Rīgas „Dinamo” aizsargiem īpaši neveicas ar pretinieku vārtsargu pārspēšanu, varbūt viņiem ir ļoti labas sekmes uzbrukumu veidošanā? Tomēr arī rezultatīvo piespēļu statistikas ailītē uzstādītā latiņa šobrīd nav sevišķi augsta un visticamāk, jau tuvākajā laikā varētu tikt pārspēta. Pašlaik abās sezonās ir sasniegts identisks labākais rezultāts un tas ir 18 rezultatīvas piespēles regulārajā turnīrā. Pirmajā sezonā to iespēja Vestkots, otrajā – Ozoliņš. Nākamā labākā rezultāta autors ir Filips Novāks, viņš pirmajā sezonā, 14 reizes rezultatīvi asistēja vārtu guvumos. Šosezon, ja vien Sandim Ozoliņam pieturēsies veselība, tieši viņam visticamāk varētu izdoties uzlabot šo rādītāju un latiņu pacelt jaunā augstumā. Vai komandā ir vēl kāds, kurš varētu konkurēt ar Ozoliņu? Pašlaik nav pazīmju, ka tāds būtu, bet atliek cerēt, ka kādam izdosies pacelt savu spēli jaunā līmenī.

Augstākā punktu raža, ko vienā sezonā iespēji kāds no aizsargiem ir 24 punkti. To pagājušajā sezonā savāca Sandis Ozoliņš. Nākamie divi labākie rezultāti pieder pirmās sezonas leģionāriem – Vestkotam (20 punkti) un Novākam (18 punkti). Ja kāds no šīs sezonas aizsargiem arī varētu uzlabot šo rezultātu, tad visticamāk, tas varētu būt pats Sandis Ozoliņš. Bet varbūt Oskars Cibuļskis spēs noturēties pārī ar Ozoliņu un sagādās pārsteigumu?

Izrādās, ka komandā, kura abās sezonās ir ielaidusi vairāk vārtus nekā guvusi, ir spēlētājs, kurš konstanti spēj saglabāt pozitīvu lietderības koeficientu. Abās sezonās augstākais lietderības rādītājs komandā ir bijis vienam un tam pašam hokejistam – Rodrigo Laviņam. Pirmajā sezonā Laviņš bija viens no retajiem, kurš pamanījās sezonu noslēgt ar pozitīvu lietderības koeficientu (+6). Arī otrajā sezonā, kad komandai kopumā šajā rādītājā veicās labāk, Laviņš sasniedz labāko rādītāji - +14. Tā kā Rodrigo arī šosezon ir komandā, būs interesanti apskatīties, vai arī šosezon viņam izdosies būt labākajam un varbūt pat vēl pārspēt pašam savu sasniegumu.

Būtisks spēlētāju raksturojošs rādītājs ir viņa disciplinētība jeb sakrāto soda minūšu skaits. Šajā rādītājā rīdzinieku aizsargi ir pamatīgi grēkojoši un maz ticams (cerams), ka tuvākajā laikā kāds pārspēs Vestkota sasniegtās 124 soda minūtes vai Ozoliņa - 109 minūtes. Galvenokārt jau tāpēc, ka KHL ir mainījusi savu attieksmi pret kautiņiem hokeja spēles laikā.

Jūliuss Šuplers uzticas pieredzējušiem spēlētājiem. To var secināt apskatot aizsargu vidējos spēles laikus. Vislielākais spēles laiks ticis Sandim Ozoliņam, kurš pagājušajā sezonā vidēji bijis laukumā 22:28 minūtes. Ozoliņš jaunāks nepaliek un līdz ar Reķa pievienošanos komandai, iespējams Ozoliņam vairs nebūs tik bieži jādodas laukumā mazākumos un līdz ar to paliks vairāk spēka tam, ko viņš spēj vislabāk. Maz ticams, ka šajā sezonā kādam no Rīgas „Dinamo” aizsargiem izdosies pārspēt Ozoliņa rezultātu. Ja nu vienīgi pašam Ozoliņam, jo Šuplers uzticas pieredzei, bet Reķis nav tik spēcīgs ripas izspēlēs, lai iegūtu ievērojamu spēles laiku vairākumos.

Rezumējot: divas sezonas ir pagājušas, vietējā jauno aizsargu paaudze ir apbružājusies, uzkrājusi pieredzi un ir laiks sākt aktīvi uzņemties līderību un ietekmēt katras spēles gala rezultātu. Līdzšinējie aizsargu sasniegumi nav pārāk augsti, tāpēc ir labas cerības, ka šajā sezonā tie tiks uzlaboti. Lai izdodas!