"Dinamo" ambīciju rentgens (komanda)

Bet nu par visu pēc kārtas. Apskatīsimies, kādi tad ir iepriekšējo sezonu komandas un individuālie sasniegumi un prognozēsim, kuri no šiem „rekordiem” un „rekordiņiem” šogad varētu tikt pārspēti, kā arī kuri varētu būt tie spēlētāji, kam varētu būt pa spēkam pārvietot latiņu jaunā augstumā. Sāksim ar komandas kopējiem sasniegumiem.

Sportā galvenais mērķis, protams, ir uzvara, viss pārējais tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai. Par uzvarām iespējams runāt vismaz divos aspektos – uzvaras turnīros un uzvaras konkrētās spēlēs. Ja skatamies uz uzvarām turnīros, tad arī šeit ir vismaz divi līmeņi – regulārais turnīrs un izslēgšanas spēles. Skaidrs, ka galvenā trofeja komandai, kas spēlē KHL ir Gagarina kauss. Skatoties, no šādas perspektīvas, šī gada Rīgas „Dinamo” komandai, lai uzstādītu jaunu latiņu, ir, pirmkārt, jāiekļūst izslēgšanas spēlēs, proti, jābūt starp astoņām labākajām vienībām Rietumu konferencē un, otrkārt (un galvenokārt), jāaizspēlējas vismaz līdz izslēgšanas turnīra trešajai kārtai, proti, Rietumu konferences finālam jeb citiem vārdiem - jānokļūst starp četrām labākajām līgas komandām. Izklausās pārāk ambiciozi? Tad ir vērts atcerēties seno austrumu gudrību, kas māca, ka, ceļš uz mērķi sākas ar pirmo soli.

Viens no tādiem soļiem ir cīņas regulārajā turnīrā. Sasniegumiem (ieņemtajai vietai) šajā turnīra stadijā nav ļoti būtiskas nozīmes, galvenais ir iekļūt izslēgšanas spēlēs. Ne velti arī Rīgas „Dinamo” pamata mērķis nemainīgi ir iekļūt izslēgšanas spēlēs. Protams, pie iespējas, ir vērts pacīnīties par augstāku vietu turnīra tabulā, jo tas dod mājas spēļu priekšrocības pret pretiniekiem, kas ieņēmuši zemākas vietas. Salīdzinot iepriekšējās divas sezonas augstāku kopēju vietu regulārajā turnīrā Rīgas „Dinamo” izdevās iegūt jau savā pirmajā sezonā KHL čempionātā un tā bija 10. vieta. Nākamajā gadā, pēc ļoti smagnēja sākuma Rīgas „Dinamo” pēdējā brīdī iekļuva starp astoņām labākajām Rietumu konferences komandām, kas kopējā komandu tabulā deva 13.vietu. Tātad, lai uzstādītu jaunu latiņu, komandai jāfinišē vismaz 9 vietā starp visām KHL spēlējošajām komandām.

Ja turpinām pār uzvarām, tad lielāko uzvaras skaitu Rīgas „Dinamo” sasniedza savā pirmajā sezonā, kad spēja uzvarēt 29 spēles, tai skaitā 24 pamatlaikā, 3 papildlaikā un 2 pēcspēles metienos. Tas kopumā nozīmē, ka komanda ir uzvarējusi par 2 spēlēm vairāk nekā zaudējusi. Pagājušajā sezonā tieši otrādi, komanda piedzīvoja par 2 zaudējumiem vairāk nekā uzvarēja, kopumā iespējot 27 uzvaras, no tām 23 pamatlaikā, tikai vienu papildlaikā un 3 pēcspēles metienos. Attiecīgi pirmajā sezonā tas deva 86 punktus, bet otrajā par diviem mazāk – 84 punktus. Redzams, ka abu sezonu regulārie turnīri ir aizvadīti ļoti līdzīgi, lai sasniegtu lielāku uzvaru skaitu, komandai nepieciešams iegūt lielāku stabilitāti, ko var izdarīt krājot pieredzi un turpinot strādāt pie citām mazajām lietām jeb solīšiem, kas tuvina mērķim.

Un pirmais no tiem ir otra skaistākā lieta aiz uzvaras izcīnīšanas, proti, vārtu gūšana. Šeit novērojama milzīga atšķirība starp abām aizvadītajām sezonām, jo otrajā sezonā, komandai ir izdevies gūt 174 vārtus jeb vidēji 3.11 vārtus spēlē, kamēr pirmajā sezonā līdzjutēji varēja uzgavilēt 132 reizes jeb 2.36 reizes vidēji spēlē. Otrajā sezonā komandai izdevās uzlabot savu rādītāju par 24 ripām. Šis uzlabojums panākts gan ar lielāku aktivitāti metienu izdarīšanā - otrajā sezonā komanda izdarīja par 71 vienu metienu vairāk, gan arī ar metienu kvalitāti - komanda realizēja – 10.86% metienu otrajā sezonā un 8.62% pirmajā. Par veiksmīgo spēli uzbrukumā liecina arī tas, ka 2009/2010.gada sezonā bija tikai viena spēle, kurā Rīgas „Dinamo” nespēja gūt nevienus vārtus, kamēr 2008/2009.gada sezonā bija 8 šādas spēles. Vai šosezon ir cerības, sagaidīt jaunu rekordu? Laiks rādīs, bet pagaidām, pirms sezonas spēlēs, pat neskatoties uz to, ka no komandas aizgājis līgas labākais snaiperis, komanda rāda atzīstamu rezultivitāti.

Paralēli gūtajiem vārtiem jārunā arī par ielaistajiem. Absolūtos skaitļos šeit aina ir pretēja, proti otrajā sezonā komanda ir ielaidusi par 19 vārtiem vairāk nekā pirmajā sezonā - 175 vārtus jeb 3.13 vidēji spēlē, kamēr pirmajā sezonā pretinieks priecājās 156 reizes jeb 2.79 reizes spēlē. Tomēr, ja apskatās uz gūto/ zaudēto vārtu attiecību, tad otrajā sezonā esam ielaiduši tikai par vienu golu vairāk nekā iesituši, kamēr pirmajā sezonā ielaidām mazāk, bet paši vārtus guvām vēl retāk un starpība ir -24. Uzbrukuma veiksmei ir arī otra puse, jo 2008/2009.gada sezonā komanda krietni labāk palīdzēja vārtsargiem un 7 reizes varēja atstāt laukumu neielaižot ne reizi ripu savos vārtos, kamēr 2009./2010.gada sezonā komanda izcīnīja tikai 2 sausās uzvaras. Lai komanda sasniegtu jaunu labāko rezultātu, proti, ielaistu mazāk nekā 156 ripas savos vārtos, pirmkārt tas ir atkarīgs no treneru izvēlētajiem taktiskajiem risinājumiem, kā arī no visas komandas spēles aizsardzība. Uz doto brīdi vārtsargu līnija izskatās cerīgi, arī starp uzbrucējiem izkristalizējās spēlētāji, kas spēs pavilkt aizsardzības vezumu, lielāki jautājumi ir par aizsardzības līniju un lomu sadalījumu tajā.

Komandu ļoti labi raksturo arī tās spēle nevienādos sastāvos. Vairākumā komanda abās sezonās ir spēlējusi ļoti līdzīgi, labāko rezultātu sasniedzot pagājušā gada sezonā, kad vairākumā izdevās gūt 45 vārtus realizējot 17.2% no visām iespējām, savukārt pirmajā sezonā komanda pretinieku sodīja 41 reizi realizējot 14.5% no vairākumiem. Abās sezonās arī gadījies iepriecināt pretiniekus un ielaist vārtus pašiem esot vairākumā, piecas reizes tā gadījās pagājušā gada sezonā un 3 reizes pirmajā sezonā. Tas, vai šajā sezonā izdosies uzlabot vairākuma realizāciju, galvenokārt ir atkarīgs no tā, vai esošajā komplektācijā atradīsies aizsargs, kurš paralēli Ozoliņam spēs uzņemties iniciatīvu, apdraudēt vārtus un veiksmīgi izspēlēt ripu. Pagājušajā sezonā vairākuma izspēles uzlabojās tikai tad, kad Ozoliņam blakus tika pielikts un veiksmīgi spēlēja Oļegs Sorokins.

Mazākuma spēles sakarā vispirms ir jārunā par disciplīnu. Kopumā pagājušajā sezonā komanda ir bijusi krietni disciplinētāka un nopelnījusi 824 soda minūtes, kamēr pirmajā sezonā grēkots tika krietni biežāk – kopā nopelnītas 1088 soda minūtes. Savukārt, ar nopelnītā mazākuma neitralizēšanu abās sezonās Rīgas „Dinamo” nav veicies. Sevišķi vājš rezultāts sasniegts pagājušajā sezonā, kad komanda spēja neitralizēt vien 79.4% no mazākumiem un kopumā, esot mazākumā, ielaida 56 vārtus, kas ir aptuveni trešdaļa no visiem ielaistajiem vārtiem regulārajā turnīrā. 2008/2009.gada sezonā komandai izdevās neitralizēt 86% no mazākumu situācijām un ielaist 45 vārtus, kas ir tikai mazliet labāks rezultāts nekā sekojošajā gadā. Tomēr vienā no rādītājiem, spēlējot mazākumā, Rīgas „Dinamo” abās sezonās ir izdevies sasniegt stabili labu rādītāju - tas ir mazākumā gūtajos vārtos, kur abās sezonās izdevies gūt pa 7 vārtiem. Ja jaunajā sezonā komanda cer sasniegt augstākus rezultātus, tad spēle mazākumā ir pirmā lieta, kas būtiski jāuzlabo. Lai sasniegtu jaunu labāko rezultātu šajā rādītājā, komandai nav jāizdara nekas pārdabisks, jo esošais rezultāts nav sevišķi augsts un, redzot, kādā sportiskajā formā pašlaik atrodas Sprukta trijnieks, ir cerības, ka tas arī var izdoties.

Apkopojot visu augstāk minēto, atgriezīsimies pie senās austrumu gudrības - Ceļš uz mērķi sākas ar pirmo soli! Redzams, ka komandai, lai turpinātu izaugsmi ir lietas, kuras ne tikai ir reāli uzlabot, bet ir pat obligāti jāuzlabo (kā, piemēram, spēle mazākumā) un katrs šāds solis tuvinās lielajam mērķim. Lai izdodas!