Vai skandālists Valdis Valters var izglābt basketbolu šajā valstī?

Proti, jau nākamgad sāksies jauns cikls – kvalifikācija 2013.gada Eiropas čempionāta finālturnīram (būsim reāli – maz ticams, ka cīnīsimies par ceļazīmi uz Londonu). Atkal būs jāveido komanda, jāveido Latvijas izlase. Vai ar mērķi tikai kvalificēties finālturnīram? Vai tomēr jau nākamgad tiekties augstāk un sākt veidot komandu, kas varētu izcīnīt augstas vietas arī pašā čempionātā? Nākamgad Latvijas valstsvienības teorētiski būs pieejami visi spēlētāji, izņemot Kristapu Valteru, kuram diskvalifikācija beigsies 2012.gada septembra beigās. (Kristaps teorētiski varētu atgriezties uz 2013.gada finālturnīru.) Tātad nākamgad izlases treneru korpusam jau atkal būs iespējas sapulcināt praktiski visus labākos mūsu basketbolistus. Kā panākt, lai neatkārtojas šīgada scenārijs, kad atsaka arī tie, kas varētu spēlēt un izlases kandidātos jāiekļauj arī basketbolists, kurš vēl nav nospēlējis nevienu! spēli LBL? (Ko tālāk?! Ņemsim spēlētāju no Dubultamatieru līgas (DAL)?! „DAL Deivids Sterns” jeb līgas komisārs Ziedonis Jansons, protams, būtu lepns. Atzīšos – šo ironiju pieminēju savtīgos nolūkos, jo jau 3 gadus arī esmu DAL spēlētājs. Ka zina – varbūt izvēlēsies tieši mani...)

Ir vajadzīgs spēcīgs, stings virzītājsspēks. Iniciators, kurš spētu apvienot izlases kodolu vienā kopīgā dūrē. Autoritāte, kurš savāktu mūsu labāko spēlētāju pasmagos raksturus. Persona, kuras šai paaudzei izlasē nav bijis. Kurš tas varētu būt? Kehris? Voins? Šneps? Zatlers? Galvā pārdomājot vairākas iespējamās kandidatūras, es apstājos pie Valda Valtera. Daudziem, izdzirdot iniciāļu salikumu VV, saceļas spalva, bet lai cik liels dadzis pēcpusē Valdis brīžiem būtu, viņš viens no kompetentākajiem basketbola cilvēkiem Latvijā. Un kurš gan cits, ja ne Valdis varētu vislabāk savākt šībrīža labākos Latvijas spēlētājus? Jo visi kaut kādā karjeras posmā ir trenējušies pie Valtera vai vismaz viņa sistēmā.

Jā, Valdim mīnusu un niķu ir vairāk nekā vajag, bet nevar noliegt, ka viņš ir viena no lielākajām autoritātēm šo spēlētāju acīs. Jā, viņam ir rakturīga lietu nepabeigšana līdz galam un „ādas nomešana” pie pirmajām grūtībām. Un viņš vairākkārt ir izteicies, ka izlases GM amats viņu nevilina un jau izsenis ir bijis no galvenajiem valstsvienības kritiķiem, apgalvojot, ka komandai nav perspektīvas. Taču šo rindu autoram gribētos ticēt, ka Valteram senioram tomēr ir iekšējā uguntiņa izdarīt kaut ko patiešām nopietnu Latvijas izlases labā. Klubu (Brocēni, Skonto) un jaunatnes (LJBL, VBS, U-19 modelis’1999) līmenī Valdis ir atstājis savas pēdas Latvijas basketbola vēsturē, bet ar Latvijas izlasi viņam neko ievērības cienīgu sasniegt nav izdevies. Ne kā spēlētājam, ne kā trenerim. Ir pienācis laiks, Ģenerāli!

Un lai arī Valdim karjera gan kā spēlētājiem, gan trenerim ir bijuši krāšņa un panākumiem bagāta, bet pēdējos gados viņam lielu uzvaru nav bijis. Īstenībā V.Valtera komanda par Latvijas čempioni pēdējoreizi kļuva... tālajā 1999.gadā (Brocēni/LMT). Tātad Ģenerāla rota karā nav uzvarējusi jau 12 gadu, arī Eirokausos šajā laikā ne bročiem, ne Skonto lielu uzvaru nebija. Pēc Brocēnu pēdējā triumfa sekojuši 8 tituli Ventspilij un 2 Baronam – organizācijas, kuras vismazāk varētu tikt saistītas ar Valdi. 2007.gadā par čempioniem kļuva ASK, bet Ģenerālis, lai arī vadīja junioru komandu, no lielās komandas procesiem tika turēts krietnā attālumā, līdz ar to viņam medaļa netika. Savukārt šogad savu pirmo LBL čempionu kausu izcīnīja VEF Rīga, bet tad Valdiņš jau bija pagājis (pastumts?) malā no Vefiņa, tā kā arī tas neskaitās.

Tā kā Valdim vajadzētu būt izsalkušam pēc uzvarām, lielām uzvarām. Un šis būtu ļoti atbilstošs brīdis, lai atkal tiektos pretī panākumiem. Šobrīd valstsvienība ir nonākusi situācijā, kad basketbola līdzjutējiem, izdzirdot vārdu salikumu – Latvijas izlase – metas nelabi. To, protams, varētu labot pēc pusotra mēneša Lietuvā, bet brīnumi, kā mēs zinām, nenotiek. Vismaz profesionālajā sportā un tik lieli brīnumi. Tagad gan Ģenerālis no aktīvas grozabumbas trenēšanas/menedžmenta darba ir pagājis malā un pēdējā laikā lielākoties uzdarbojas gan kā vērotājs/aprakstnieks, gan kā basketbola sabiedrības gaisa jaucējs (gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā). Pēdējie piegājieni kā trenerim radīja sajūtu, ka Valdim sākt trūkt iedvesmas, sāk zust ķēriens. Taču Latvijas izlasei šobrīd tik ļoti nav vajadzīgs kāds cipargalva-brīnumtaktiķis, cik spēcīga personība, kas, pirmkārt, panāktu, ka mūsu labākie spēlētāji atkal vēlas spēlēt valstsvienībā un, otrkārt, nomotivētu viņu ziedoties nopietniem darbiem, nevis nedarbiem, un, treškārt un galvenokārt, brīžos, kad grūti, kontrolētu spēlētāju prātus, neļaujot viņu iekšējiem velniņiem sakurt ugunskurus. Tiešā un pārnestā nozīmē.

Visa loģika, notikumu attīstība saka priekšā, ka Valteram ir jākļūst par izlases bosu un jāsavāc šī izlases paaudze. Spēlētāji, kuriem Valdis bija treneris junioru vecumā un kurus viņš kā audzinātājs ir izlaidis. Jau savā atskaitē rakstīju, ka līdz ar to arī V.Valteram ir jājūtas līdzvainīgam izlases krahā. Pēdējie darbi, pie kuriem ķēries Ģenerālis, šķietami netika pabeigti līdz galam un ir palikuši bez ievērojamiem sasniegumiem (jā, Vefiņš pēc uzvaras LBL un BBL fināla turpina attīstīties, bet jau bez Valda). Līdz ar to ir nedaudz sašķobījušies viņa kā austa līmeņa basketbola speciālista reputācija. To varētu labot ar vienu ļoti labu darbu. Piemēram, sapulcējot izlasē visus mūsu labākos spēlētājus, kontrolējot viņus un vienojot viņus spēcīgā komandā, kvalificēties 2014.gada pasaules čempionātam. Tad Valdis Valters Latvijas basketbolā vēsturē un līdzjutēju acīs kļūtu par Dievu, un varētu vecumdienās dusēt mierīgi, jo ir izdarīts patiešām daudz.

Protams, kritiķi uzreiz brēks – viņš tikai kurinās intrigas un pats aizmuks pie pirmajām grūtībām! Jāatzīst, ka zināms pamatojums šādai kritikai ir – Ģenerālis ar savu rīcību vairāku basketbola organizāciju sakarā, īpaši ASK un VEF, pats pie tā ir vainīgs. Bet tieši tāpēc viens labs darbs ar izlasi ļautu aizmirst piecus vecos neizdarītos.
Izlases GM – tas ir nopietns amats, nopietns darbs. Valdis pie pirmajām grūtībām nedrīkstēs savējos (spēlētājus, trenerus) ar bargu kritiku nolīdzināt līdz ar zemi. Nedrīkstēs provokatīvi čivināt Twitterī un citos medijos, veicinot lavīnas basketbola sabiedrībā. Vai Valters uz to vispār ir spējīgs? Spējīgs savākties nopietnam, svarīgam darbam. Spējīgs būt stabils boss. Spējīgs noturēt komandas virzienu 3-4 gadu garumā. Bez liekas ekspansijas un drāmas. Domājams, ka arī Ģenerālis pats gribētu sev atbildēt uz šiem jautājumiem.
Protams, nekur vēl nav dzirdēts, ka cilvēks pats piesakās darbā un sāk strādāt. Organizācija, kas atbild par Latvijas izlasei, ir Latvijas Basketbola savienība (LBS). Tātad, lai augstāk minētais varētu piepildīties, LBS vadībai ir jāpiedāvā Valteram šis darbs. Skaidrs ir tas, ka (LBS ģenerālsekretārs) Edgars Šneps to nedarīs. Šneps nav spējīgs pieņemt spēcīgu, nopietnu, nepopulāru lēmumu. Lēmumu, kurš „no malas” varētu izskatīties mazliet avantūristiski, bet, kurš, iespējams, būtu pareizais gājiens. Šnepam pārāk rūp viņa reputācija – vai tik prese atkal nebļaus?! Šneps nekad nepiedāvātu darbu cilvēkam, kurš jebkad ir pateicis kādu kritisku vārdu par viņu (un Valters tādus ir pateicis tūkstoti un vienu). Lai arī šī persona, iespējams, palīdzētu pārvarēt krīzi izlasē un līdz ar to celtu LBS prestižu. Šnepam neder spēcīgi, opozicionāri viedokļi, viņam vajag padotos (izlases GM būtu pakļauts ģenerālsekretāram), kas ar atvērtu muti klausās viņa sprediķos. Lai arī cik netaisnīgi tie brīžiem būtu. (Līdzīgi kā Lipmanam – tāpēc jau Sandis Ozoliņš viņam ilgtermiņā nederēja.)

Tātad uz Šnepu kā Valtera uzrunātāju paļauties nevaram. Kas atliek? Atšķirībā no Lipmana, Šneps (ģenerālsekretārs) nav pats galvenais cilvēks LBS. Galvenais ir prezidents, kura krēslu jau kopš decembra ieņem Valdis Voins (amizanti - VV). Un šis ir tas brīdis, kurā beidzot Voina kungs varētu parādīt savu spēku un varu un pieņemt spēcīgu lēmumu – piedāvāt Valdim Valteram kļūt par vīriešu izlases GM. (vienīgi ka tik ar VV2 nesanāk kā AŠ2..?!) Uzaicinot VV par valstsvienību kūrētāju, Voins varētu nošaut 5 zaķus vienlaicīgi:
• Piesaistītu izlasei vieno no kompetentākajiem, pieredzējušākajiem (tiesa arī pretrunīgākajiem) spieciālistiem valstī
• Panāktu, ka publiskajā telpā LBS ir par vienu skaļu kritiķu mazāk. V.Valters ir viens no lielākajiem LBS nolicējiem, un diez vai Valdiņš, būdams LBS darbinieks, tā atļausies noriet savu organizāciju.
• Nodalītu izlasi no vārdu salikuma „Edgars Šneps”, ar ko visiem šobrīd asociējas valstsvienība un kurš daudziem šīs paaudzes spēlētājiem ir kā sarkana lupata korridas bullim.
• LBS prezidents parādītu, kurš ir Latvijas basketbola šefs Nr.1, jo pagaidām neko ievērības cienīgu viņš vēl nav izdarījis.
• Ar šādu gājienu Voina kungs arī aizvērtu muti daudziem saviem kritiķiem, kuri apgalvo, ka viņš jau tikai Jaunupa un Šēnhofa marionete vien ir.

Daudzi noteikti vaimanās – bet vai nav pārāk riskanti nodot Latvijas galvenās komandas grožus viena nestabila un pretrunīga speciālista rokās? Protams, risks pastāv. Bet vai tad tā kā tagad ir labāk? Vai tad ir labāk, ka mēs, iespējams, balansēsim uz B grupas robežas, kā tas reāli nākamgad var būt ar tādu sastāvu kā šogad? Vai tad labāk tomēr nav nedaudz riskēt un uzdot/piedāvāt sākārtot izlases lietas izstrēbt šo putru cilvēkam, kurš pats diezgan pamatīgi ir palīdzējis to ievārīt, izaudzinādams šos spēlētājus tādus, kādi viņi ir?
Un jāatceras, ka Valtera rokās jau nebūtu viss – vēl jau arī ir izlases treneri. Valdim ir tikai jādabū izlasē visi Latvijas labākie spēlētāji, jāmotivē viņi strādāt bez blēņām un jākontrolē viņu prāti un uzvedība. Pārējo izdarīs treneri. Bet valstsvienībā (kura naudu par darbu spēlētāji nesaņem) viss sākas ar apņemšanos spēlēt, motivāciju un kontroli – un tur mums šobrīd vajag Valdi Valteru.
Kam jābūt Latvijas izlases treneriem? Vai varbūt Ģenerālim pašam jākļūst par nacionālās komandas treneri? Kādam jābūt sastāvam? Un vai vispār šī paaudze ir pelnījuši to, lai ap viņiem ir tāda ņemšanās un viņiem tiek dota vēl viena iespēja?
Tie jau ir pavisam citi jautājumi - par tiem kādā citā reizē.

Video: Buļs piedāvā Valteram LBS prezidenta titulu