Latvijas basketbola izlase tehnisko apskati izietu ar vieniniekiem
Līdz Eiropas čempionātam basketbolā vīriešiem atlikusi viena nedēļa. Komandu treniņnometnes tuvojas beigām, taču mājinieki slovēņi gaidāmajam sporta notikumam jau paspējuši paziņot sastāvu. Latvijas sakarā – var izdarīt secinājumus, kādi ieroči ir jāizmanto, un kuras vājās vietas ar bruņu vestēm ir jāaizsedz. Tādas ir daudz, kuras pamanīt likušas aizvadītās pārbaudes spēles - līdz šim ir notikušas septiņas, taču atlikušas vēl divas pret somiem. Latvijas izlases galvenajam trenerim Bagatskim jau ir iezīmējušies spēlētāji, kuri nesīs lielo nastu un kuri palīdzēs veidot kopīgo komandas gleznu. Otrā pārbaudes spēle pret Krievijas valstsvienību bija īstais laiks, lai novērotu, kādas tendences komandas spēlē pamanāmas, jo: 1. šī bija 5. pārbaudes spēle; 2. Krievijas izlase pēc pēriena vēlējās reabilitēties; 3. spēles pret kaimiņiem vienmēr bijušas principiālas. Zaudētā spēlē atrast pozitīvās un negatīvās iezīmes ir vieglāk, tāpēc Latvijas izlases snieguma novērtējums zaudējumā pret Krievijas valstsvienību turpinājumā...
Pozitīvais
Pirms gatavošanās cikla, Ainārs Bagatskis uzsvēra, ka Latvija spēlēs nedaudz rupju, agresīvu, taču gudru basketbolu. Spēlē pret Krieviju tas vairākkārtīgi pierādījās, taču pirmās ceturtdaļas laikā to izdevās panākt ar trenera palīdzību, Bagatskim un Co. paņemot minūtes pārtraukumu. Spēlētājiem uz īsu brīdi bija aizmirsušies trenera norādījumi, tāpēc Bagatskis atgādināja, ka aizsardzībā ir jāspēlē cieši un agresīvi, kas uzreiz atmaksājās. Treneris spēlētājiem pašiem lika izdarīt secinājumus, kas pārvērtās augļos. Jānis Strēlnieks pret Hvostovu spēlēja ļoti agresīvi, kas lika nervozēt Krievijas basketbolistiem, beigās sasteidzot uzbrukumu (Fridzons izdarīja gana sarežģītu un sasteigtu metienu).
Pēc Krievijas izlases sasteigtā uzbrukuma sekoja efektīva Latvijas izlases sadarbība otrā laukuma galā. Nostrādāja VEF`iešu (Bērziņa un Janičenoka) sadarbība - Kaspars Bērziņš teicami izmantoja savas ātruma īpašības, apskrienot lēno Savrasenko. Lai gan Bērziņš bumbu saņēma neērti, ātro īpašību dēļ latvietis bija ieņēmis labu pozīciju groza apakšā, kas ļāva gūt vieglus divus punktus. Šis ir viens no latviešu lielākajiem trumpjiem – ātra pāreja līdz pretinieka grozam. Šādus uzbrukumus ir grūti apstādināt. Latvijas basketbola izlase nedrīkst aizrauties ar pozicionālo spēli, jo meistarība nav tik augsta, lai varētu apspēlēt viens pret vienu. Šādā stilā Latvijas izlase spēlē itin bieži. Iespējas ir jāizmanto, jo latviešu „garais” gals ir gana veikls.
Spēles 3. ceturtdaļā Bertāns vēlreiz demonstrēja, kā iesākt ātro uzbrukumu, atdodot riskantu piespēli Jānim Blūmam. Ar vienu piespēli latvieši nogrieza divus Krievijas izlases spēlētājus. Šāds manevrs krietni saasināja situāciju pie krievu groza. Tas ir Bagatska basketbols – ātrs un nekaunīgs. Šī uzbrukuma turpinājumā krievi nopelnīja personisko piezīmi. Šāds basketbols krieviem sagādāja problēmas. Lai gan Krievijai bija astoņu punktu handikaps, Voroncēvičam, Sokolovam, Karasjovam un Savrasenko bija sakrātas jau četras personiskās piezīmes. Situācija piespieda Krievijas izlases trenerim mainīt rotāciju.
Negatīvais
Komandu sporta veidos ļoti svarīga ir komunikācija. Šī izlase kopā spēlē jau vairākus gadus, arī klubos viens otru redz teju katru dienu, taču brīžiem ir sajūta, ka no tā visa nav nekā. Spēlētāji savā starpā nereti pasīvi komunicē, tāpēc rodas apjukums laukumā, ko izmanto pretinieki. Runāšana visvairāk ir nepieciešama brīžos, kad pretinieks liek bloku. Ir iespēja samainīties ar spēlētājiem, vai skriet līdzi sedzamajam. Bieži vien, ja ir uzlikts labs bloks, sedzējam ir grūti izskriet līdzi, tāpēc ir jāsarunājas laukumā un jāizlemj savā starpā, kurš kuru spēlētāju segs. Blūms un Janičenoks spēlē pret Krieviju tam bija spilgts piemērs, ka komunikācija ritējusi neveiksmīgi. Kritaps Janičenoks pēc bloka palika ļoti zemu (tuvāk grozam), tāpēc Fridzons varēja izdarīt brīvu tālmetienu, kuru realizēja.
Kristaps Janičenoks vienā no spēles epizodēm elementārā situācijā atdeva nepārdomātu piespēli, kuru Krievijas izlases spēlētājs aizķēra. Doma nebija slikta, jo Kaspars Bērziņš paspēja ieņemt labu pozīciju, taču ir labi zināms, ka Janičenoks ir atslēgas spēlētājs un šādas kļūdas pieļaut nedrīkst. Iespējams šī nebija Kristapa spēle, taču latviešu snaiperis savas dotības vienmēr pierādījis spēles beigās, uzņemoties līdera lomu ceturtdaļu izskaņās.
Labais un sliktais reizē
Laime nelaimē... Tā varētu raksturot šo epizodi. Allaž Kaspars Bērziņš bijis gana emocionāls spēlētājs. Tīri cilvēciski, ir normāli spēles gaitā uzvilkties. Tas reizē nes labumu, varbūt ievieš ko sliktu komandas biedru zemapziņā. Taču Jānis Blūms nodemonstrēja kapteiņa cienīgu piemēru, apstādinot strīdu komandas biedru starpā. Kaspars Bērziņš pēc nospēlētas epizodes bija aizsvilies, tāpēc sāka agresīvā tonī diskutēt ar komandas biedriem, taču Jānis Blūms savējo parāva aiz krekla un nomierināja. Šī nav pirmā reize, kad Blūms teicami pilda kapteiņa lomu šajā sagatavošanās ciklā. Reizi Blūms komandas biedriem uzbļāva, lai aizver mutes un klausa treneri. Tas nostrādāja. Acīmredzami latviešiem ir vēl viens kapteinis (arī hokejā šāda persona Latvijā ir), kurš tiek respektēts no treneru un spēlētāju puses...
Latvijas izlases aizsardzība spēlē pret Krieviju nebija līmenī. Par to liecināja rezultāts – pirmajā spēlē 40 minūtēs latvieši ielaida 52 punktus, taču otrajā – tikpat punktus krievi sameta jau 25 minūtēs. Vienā no spēles epizodēm Rolands Freimanis nodemonstrēja, kā pēc iespējas grūtāk pretiniekam ieņemt pozīciju – Sokolovs (centra spēlētājs) bumbu saņēma laukuma stūrī teju pie trīs punktu līnijas. Tas ir labi, jo garie spēlētāji ļoti reti izdara metienu no distances. Rolands Freimanis labi turēja krievu uzbrucēju ar muguru pret grozu, taču Sokolovs lēnā garā izlauzās un latvietis nenospēlēja līdz galam, ļaujot Krievijas izlases uzbrucējam veikt pusāķa metienu, kas bija precīzs. Šādas epizodes Latvijas izlases izpildījumā bija ļoti daudz. Spēle pie sava groza ritēja gana agresīvi, taču epizodes beigās netika nostrādāts līdz galam. Tikai epizodiski aizsardzība bija augstākajā līmenī, taču mūsdienu basketbolā tai ir jābūt visu 40 minūšu garumā, lai spētu uzvarēt vienu no Eiropas labākajām komandām.
Secinājumi
Šīs bija spilgtākās epizodes no otrās spēles ar Krievijas valstsvienību. Kopumā momenti bija ļoti daudz, kurus varētu pieminēt, taču šīs ir galvenās tendences, kas nosaka, kāds ir gala rezultāts. Pretēji pirmajām spēlēm, latvieši pieļāva tikai 12 kļūdas. Arī atlecošo bumbu ailīte bija par labu mūsējiem – tātad vairāk iespēju noorganizēt ātros pretuzbrukumus. Agresīvā aizsardzība ir nesusi tikai pozitīvas vēsmas, jo noteikumu pārkāpumi ir vairāk pretiniekam. Līdz šim aizvadītas pārbaudes spēles pret relatīvi spēcīgākām komandām, taču atlikušas ir pret somiem, kuri noteikti ir klasi zemāki par slovēņiem, serbiem, turkiem, krieviem un horvātiem. Pirms spēles ar somiem jāizdara secinājumi, jo šīs ir pēdējās pārbaudes spēles pirms čempionāta. Taču rezumējot labās un sliktās lietas kopā ir skaidrs, ka latviešu piedāvātais basketbols ir neērts jebkuram pretiniekam, tāpēc jāuzlabo iepriekš redzētie trūkumi, lai pēc iespējas labāk spētu startēt Eiropas čempionātā.
+7 [+] [-]
+4 [+] [-]
Protams, visu cieņu autoram par pašu rakstu, kas nebūt nav slikts
+5 [+] [-]
[+] [-]