Mazurs sper soli uz priekšu! Laba zīme

Pirms Nikolaja Mazura atjaunotā VEF Rīga laikā bijuši trīs galvenie treneri. Par tiem īsumā turpinājumā...

Valdis Valters un VEF pirmsākumi

Valda Valtera trenēšanas laikā VEF Rīga komandas koncepcija bija sekojoša – iegādāties labākos latviešu spēlētājus un piesaistīt dažus ārzemju basketbolistus. Latvijas komandas budžets bija ierobežots, tāpēc spēlētāju izvēle un piesaiste sagādāja problēmas. Trīs sezonu šķērsgriezumā, kuras pie galvenā trenera stūres pavadīja Valters, labākais latviešu spēlētājs, kas pievienojās rīdziniekiem, bija Sandis Valters. Valda dēlam laika gaitā klāt nāca arī Gatis Jahovičs un Artūrs Štālbergs, taču otrajam pašlaik veiksmīgāka izvērtusies trenera karjera. Valtera trenēšanas maniere bija pavisam vienkārša – pēc iespējas vairāk vienkāršot spēli, jo pieejamo basketbolistu spēles izpratnes līmenis un meistarība nebija tik augsta. Loģisks risinājums, lai mazinātu kļūdu skaitu. Valters šo spēles stilu paspējis salīdzināt ar bijušā Losandželosas „Lakers” trenera Maika D`Antonī taktiku – uzbrukumā spēlēt piecas līdz septiņas sekundes, neko nesarežģījot.

Rimas Kurtinaitis – Valtera pēctecis VEF rindās

Veselības problēmu dēļ 2010. gada sezonas beigas VEF Rīga galvenā trenera amatā noslēdza Nikolajs Mazurs. Pēc izcīnītās zelta medaļas Latvijas basketbola līgā (LBL), starpsezonā par VEF Rīga galveno treneri kļuva lietuvietis Rims Kurtinaitis. Lietuvas trenera izvēle ir bijusi pamatota – starp Baltijas valstīs pieejamajiem treneriem Kurtinaitis šai starpsezonā esot bijis labākais, kā arī komunikācijas loma bijis viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc Rims izvēlēts par galveno treneri. Starp kandidātiem esot bijuši vēl trīs serbi, taču lietuvietim bija vairāk priekšnoteikumi, kas atbilda VEF vajadzībām. Kurtinaitim bija nepieciešams kvalitatīvs materiāls, tāpēc jauno spēlētāju iegāde un attīstīšana izpalika. Tas pierādījās realitātē – komandai pievienojās Kaspars Bērziņš, Dairis Bertāns, Artjoms Parahauskis, Kristaps Janičenoks un citi. Kurtinaiša vienas no spilgtākajām iezīmēm ir trenēšanas un spēles vadīšanas metodes – tās mēdz būt emocionālas, ar skaļu bļaustīšanos.

Lietuvieti nomaina lietuvietis

Ramūns Butauts, atšķirībā no Rima Kurtinaiša, ir daudz demokrātiskāks treneris. Pirmais VEF Rīga treneris Valdis Valters uzsvēra, ka Butauts pārsvarā strādā ar gataviem spēlētājiem, pašam necenšoties kādu jaunu talantu izaudzināt. Lietuvietis raksturojams kā lielisks taktiķis, kas spēj izmantot labākās spēlētāju īpašības. Kā jau katram trenerim, arī Ramūnam ir redzami trūkumi. VEF laikā Butauts vairakkārt mēģinājis izmantot savus tautiešus – Donātu Zavacku un Antanu Kavaļausku – iracionāli, cenšoties lietuviešiem palielināt spēles laiku. Tas nedeva rezultātu, taču kopumā Butauts ir spējis iegrožot VEF Rīga komandu un savākt to brīžos, kad tas nepieciešams visvairāk. Vai aizvadītajā sezonā treneris netika galā ar komandu? Demonstrētajam sniegumam līdzi nāca dažādas peripetijas, kas izsita komandu no sliedēm. Tās zina tikai kluba vadība.

Pēc četru gadu pārtraukuma galvenā trenera amatā atgriežas latvietis

2014. gada jūnijā par VEF Rīga galveno treneri oficiāli iecelts Nikolajs Mazurs, kas šai klubā līdz šim strādājis kā trenera asistents. Andra Biedriņa bijušais treneris Raivo Otersons uzskata, ka latviešiem Mazura iecelšana galvenā trenera amatā nav pārsteigums. Daugavas sporta nama (DSN) jauniešu treneris uzsver trenera atbilstību esošajai situācijai klubā: „Pašreiz pieejamajā VEF Rīga sastāvā redzams, ka līgumi noslēgti ar vairākiem jaunajiem spēlētājiem. Mazuram līdz šim darīšana ir bijusi ar 1995. gadā dzimušajiem, VEF tomēr ir nedaudz vecāki spēlētāji, bet tomēr Nikolajs tajā daudz maz ir bijis iekšā.” Raivo teiktais skaidri apliecina, ka latviešu trenerim ir bijusi darīšana ar gados jaunākiem spēlētājiem, tāpēc viņa pieredze VEF kontekstā varētu lieti noderēt. Kvalitātes, kuras Nikolajs Mazurs varētu paņemt no Valtera, Butauta un Kurtinaiša ir daudz, taču Otersons uzsver vienu: „Pats esmu strādājis ar Valteru un Butautu. Šie treneri ir ar ļoti lielu pieredzi. Valters un Butauts ir trenējuši jauniešus un lielos basketbolistus. Ir ko pamācīties no šiem vīriem, tāpēc pats arī daudz ko paņēmu. Tā kā droši varu teikt, ka Mazurs ir ieguvējs.” DSN jauniešu treneris lieku reizi atgādina, ka arī viņa kolēģi ir strādājuši ar gados jaunākiem basketbolistiem. Darbs ar treneriem, kam ir šāda pieredze, Nikolajam ir nācis tikai par labu. Mazurs ir jauns un ambiciozs treneris, tāpēc rodas vairāki jautājumi, vai tiks „svaigs” treneris spēs adaptēties un parādīt sevi no labākās puses galvenā trenera amatā. Prakse sportā liecina, ka gadījumi ir dažādi, taču piemērs nav tālu jāmeklē – arī Artis Ābols Rīgas „Dinamo” rindās daudzus gadus bija Jūliusa Šuplera un Pekas Rautakallio trenera asistents. Lai gan Ābols par galveno treneri kļuva pēc pusgada pavadīšanas galvenā trenera vietas izpildītāja lomā, tomēr pieredzes uzkrāšana no lieliem vīriem vairāku gadu garumā ir nākusi tikai par labu! Par Mazura trenera briedumu Raivo Otersons saka sekojošo: „Pirmkārt, viss atkarīgs no kluba mērķiem un politikas. Ja komanda tēmētu uz ULEB četrinieku vai VTB izslēgšanas spēlēm, tad varētu diskutēt. Bet, ja ir šāds kurss un šī brīža pieejamais sastāvs, domāju, ka viss ir kārtībā! Otrkārt, agri vai vēlu visiem ir jāsāk.” Viedi vārdi – visiem kādreiz ir jāsper solis uz priekšu. Šķiet, Mazura gadījums ir lielisks piemērs, kad to nepieciešams darīt.

Dzīvē iegrozījies tā, ka Butauts un Kurtinaitis ieradušies komandā, kurai ir augošs vai liels budžets. Valteram nācās pašam veidot un sagatavot komandu, pat stādīt budžetu, nevis aiziet uz komandu, kur viss ir nolikts uz paplātes. Bijušais Biedriņa treneris par Mazura trenēšanas manieri saka sekojošo: „Mazuram no spēlētājiem būs jāizspiež maksimums vai jāatrod vieta, kā saka – jāpalīdz ar taktisko zīmējumu izpausties. Nikolajam būs interesanti, jo nāksies savienot jaunos vefiešus ar leģionāriem, kas nav viegls uzdevums – ķīmiju starp dažāda stila spēlētājiem ir grūti izveidot. Šai ziņā Mazuram ir pieredze. Tas ir labi!” VEF trenerim noteikti nāksies izjust spiedienu, un tikai laiks rādīs, vai ar šo problēmu latvietis spēs tikt galā.

Atskatoties uz iepriekšējo treneru rokrakstu un iespējām, Mazuram no visiem noderēs pa kripatiņai, lai gan Valtera sastāva komplektācija varētu būt vistuvākā šī brīža situācijai. Laiks rādīs, jo starpsezonā VEF aktīvi meklēs leģionārus un citus spēlētājus. Pēc uzvārdu noteikšanas varēs spriest, kādā virzienā Nikolajam Mazuram būs „jāiet”. Jānovēl veiksme!