Melnās slejas hronists par benzīnu un slēpošanu

2010-03-01 20:37 Melnās slejas hronists

Melnās slejas hronists par benzīnu un slēpošanu

Vankūveras lāči pamazām var sākt staigāt savas iepriekš iestaigātās takas, sportisti lēnām un negribīgi atgriežas savos dzimtajos pēļos un melnās slejas hronists pamazām sāk šķirot stāstiņus par savējo tautiešu gaitām pasaulē dzīvošanai vispiemērotākajā pilsētā.

Tāpat kā pirms četriem, astoņiem, divpadsmit un vēl vairāk gadiem uz olimpiskajām spēlēm tika sūtīti visu sabiedrisko slāņu pārstāvji. Mums ir bijuši zemnieki, mums ir bijuši dīdžeji, mums ir bijuši makšķernieki un nu ir bijuši arī degvielas tirgotāji. Katram no piecapļu spēlēs klājies tik labi, cik labi paši bija sagatavojušies šiem svētkiem. Kā viens no pirmajiem no Vankūveras mājās pārradās kāds jauns puisis, kurš bieži redzēts pārvietojamies uz diviem šauriem dēļiem rokās turot pa vienam mietam. Pirmais, ko atgriežoties mājās, sastapis mūsu varonis, bija viņa darba audzinātājs G. J. Vārds pa vārdam, kāpēc solis nav bijis veiklāks un kāpēc pa priekšu vicojuši citi ar līdzīgiem ierakstiem darba grāmatiņā, P. J. īsti nav zinājis ko atbildēt. Olimpiskā pirmrindnieka minstināšanās ar cēloņu atklāšanu ir saprotama, jo ne viens vien pieredzējušāks buks pat pēc ceturtajiem olimpiskajiem priekiem spējis rast loģisku izskaidrojumu savai (ne)varēšanai. G. J. ne dienu nav uz jumta ar pīpi sēdējis un reizēm paspīd ar loģisku domāšanu. Piecirtis pirkstu pie deniņiem, G. J. netieši tieši no P. J. izvilinājis ierasto dienas kārtību jeb ar kuras markas kloķiem ikdienā viņš krāmējas. Izrādās, ka P. J. darba vietas biežākie ciemiņi ar tādi lieli un skaļi rūcoši braucamrīki, kurus parasti uzpilda ar dīzeli. "IR", priekā palēcās G.J. "Nākamos četrus gadus es tev aizliedzu laistīties ar lētiem šķidrumiem un elpot vēl lētākos garaiņus. Turpmāk lai es tevi redzētu tikai pie 95 un 98 krāna. Kā es agrāk neko tādu neiedomājos...."

P. S. Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi.