Kanādai tīk latvju grenadieri
Kanādas junioru hokeja līgas draftā nonākuši trīs Latvijas hokejisti - aizsargi Ņikita Koļesņikovs un Kristaps Bazevičs, kā arī uzbrucējs Zemgus Girgensons. Un visa plašā latvju hokeja saime sit plauktas: "Vai cik labi! Vai cik skaisti! Būs mums nākamie NHL veči!" CHL ārzemju spēlētāju izvēlē Koļesņikovam 17. numurs, Bazevičam - 24., Girgensonam - 45.
Jau šie trīs nosauktie skaitļi rāda, ka kaut kas nav kārtībā. Girgensons, kuram nākamgad paredz pirmo drafta kārtu NHL, ir aiz diviem citiem, kuri vēl nav spēlējuši pat Latvijas U-20 izlasē. Kāpēc tā? Kā teiktu mana sievasmāte, Kelovnas "Rockets" Zemgu paņēma katram gadījumam. A, ja nu viņš pārdomā un negrib no nākamā rudens Vermontas universitātē, ar kuru viņam jau sen ir līgums, studēt ne matemātiku, ne arhitektūru... Pirms pāris numuriem man "Sporta Avīzē" bija saruna ar Zemgu un viņš apliecināja, ka šogad paliks USHL, bet nākamgad dosies uz Vermontu, lai no turienes pēc četriem vai diviem gadiem tiktu NHL. Šoruden Girgensons izsaukts uz NHL jauno talantu treniņnometni, kur bez viņa būs vēl apmēram 40 jauno spēlētāju, kam paredz 2012. gada NHL drafta pirmo kārtu.
Kelovna būtībā savu šīs vasaras draftu iznieko, bet varbūt viņiem nemaz otro ārzemnieku nevajag... Pirms kāda laika "SA+" jau rakstīju par CHL dīvainajiem draftiem. Tiem, kas toreiz neizlasīja, atkārtošu mazu fragmentu.
CHL drafts var lepoties ar dažiem dīvainiem ierakstiem. Tā 1997. gadā Kalgari "Hitmen" ar 46. numuru draftēja tobrīd BHS uzbrucēju Andreju Korhovu (1980.), kura CV pēc tam bija tikai viena normāla sezona "Liepājas metalurgā": 1998./1999. - 45, 3+5 AEHL... Korhovs nebija nekāds milzis (1,84 m, 80 kg), tajā pašā BHS viņa maiņā bija Vadims Mahņovs un noteikti perspektīvākais Sergejs Durdins. Mūsu izpratnē. Korhovs vismaz bija spēlējis U-18 pasaules čempionātā un pēc tam arī vienā U-20 čempionātā.
Pērn CHL draftētajiem Vitālijam Hvorostiņinam (1992., 1,84 m, 82 kg) un Ričardam Bērziņam (1992., 1,87 m, 73 kg) aiz muguras nav pat neviena U-18 pasaules čempionāta! U-20 vēl katrs pa reizei var tikt. Hvorostiņinam pirms drafta bija 30 spēļu "Latgales" sastāvā Latvijas čempionātā (9+14). Pēc pērnā gada CHL drafta - 30. numurs Kvebekas līgas vienībā "Val-d'Or Foeurs" - preilēnieša CV nu ir arī trīs spēles CHL (0+0, 2). Pēc tam mājupceļš uz "Latgali": pērn 19 spēlēs 6+9.
Iespējams, Bērziņš Ovensaundas "Attack" skautus Ontario līgā ieinteresēja ar augumu (1,87 m, 58. drafta numurs), taču arī viņš saprotamu iemeslu dēļ CHL nebija spējīgs noturēties, taču viena spēle "Attack" sastāvā ir. Pēc tam atgriešanās Latvijā, "Prizmā" un atpakaļceļš uz NAHL līgu ASV, taču arī tur Ričards atzīmējies tikai ar septiņām spēlēm (0+1, 6).
2008. gadā Kalgari "Hitmen" ar 56. numuru izvēlējās Edgaru Uļeščenko (1990., 1,85 m, 91 kg). Savulaik par perspektīvu uzskatītais Edgars (Čehijas hokeja skola!) CHL aizvadīja divas spēles (0+0, 2), pērn 11 spēles MHL Minskas "Junostj" (0+0, 6), viena spēle "Junostj" vienībā BAČ (0+0, 0) un 11 spēles BAČ "Šiņņik" (1+1, 0).
Dažas dīvainības CHL draftā ļauj secināt, ka ne visi klubi ārzemnieku draftu izmanto nopietni un tur iespējams nokļūt ne tikai ar meistarību vai nākotnes perspektīvu. Ja spēlētāja aģentam ir draugi kāda no klubiem, tad nodraftēt var jebkuru. Tikai kāda no tā visa jaunajam spēlētājam jēga?
Vakar pirms drafta vēl pārjautāju U-20 izlases galvenajam trenerim Leonīdam Beresņevam par Koļesņikova (1992.) plusiem un mīnusiem. Jā, augums (1,93 m) un svars (98 kg) ir iespaidīgs, bet bez ievērojamiem uzlabojumiem slidošanā šie Nikolaja plusi nav nekas... Jā, ar savu gada gājumu aizvadījis vienu U-18 pasaules čempionātu, taču U-20 šogad viņam priekšā bija Ralfs Freibergs, Ēriks Ševčenko, Dīķis, Porejs, Jakovļevs, Tūbelis, Kārlis Kalvītis un Salija - septiņi 1991. gada aizsargi un Salija (1992.). Neticēt Beresņevam, ka Koļesņikovs bijis vājāks par šiem astoņiem man nav iemesla. Tātad CHL viņš ņemts kā pusprodukts!
Tāpat kā Bazevičs (1994., 1,85 m, 90 kg), kuram aiz muguras sezona Zviedrijas J19 Elit čempionātā un pirms tam vēl viena sezona zviedru U16 līgā. Tā kā informācija par šo aizsargu man bija tikai pēc statistikas cipariem, pēc U-18 pasaules čempionāta vaicāju izlases galvenajam trenerim Ērikam Miļunam, kas par lietu. Miļuns, kuram varu uzdot jebkuru neformālu jautājumu, atbildēja, ka Bazevičs bijis pirmais aiz strīpas. Pēc Nīmaņa, Zvirbuļa, Siksnas, Šostaka, Brikaiņa, Kriša Lipsberga (visi 1993.), kā arī diviem sava gadagājuma puišiem - Gelaža (Grāca) un vidējā no Kalvīšiem - Rūdolfa.
Gribas novēlēt, lai Koļesņikovu un Bazeviču CHL sagaida Kuldas un Bārtuļa un nevis Hvorostiņina un Ričarda Bērziņa ceļš.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]