Latvijas jauno hokejistu rangs (1991.- 1994.)
Beidzies NHL drafts, drīz jāsākas Kanādas trīs junioru līgu - OHL, WHL un QMJHL ārzemnieku draftam, kur varbūt parādīsies arī kāds Latvijas hokejista uzvārds. Pirms tā piedāvāju jauno Latvijas spēlētāju rangu, kurš, protams, ir subjektīvs.
Ir spēlētāji, kurus pēdējā sezonā esmu redzējis ļoti maz, ir arī tādi, kurus esmu redzējis vienā vai divās spēlēs un ir arī tādi (Marenis), kurus šosezon vispār hokeja laukumā neesmu redzējis. Veidojot savu rangu, konsultējos arī ar speciālistiem, un ranga augšgals mums sakrita. Jums katram, arī jaunajiem spēlētājiem un it sevišķi viņu vecākiem, var būt savs rangs un savs viedoklis. Labprāt to uzklausīšu, bet vēlams ar argumentiem.
1. Ronalds Ķēniņš (1991.)
Pasaules čempionātā Bratislavā un Košicē Latvijas izlases sastāvā spēlēja tā, it kā tur būtu bijis vismaz pāris sezonas. Būtībā gatavs spēlētājs izlasei. Būtu interesanti redzēt "Dinamo", bet varbūt labi, ka jaunais uzbrucējs turpina savu ceļu Šveicē.
2. Mārtiņš Jakovļevs (1991.)
Pēdējos gados viens no visvairāk progresējošajiem jaunajiem spēlētājiem. Bija tuvu, lai tiktu uz pasaules čempionātu Bratislavā. Vajadzētu spēlēt "Dinamo". Ja ne šogad, tad kaut kad.
3. Juris Upītis (1991.)
Jau pērn bija gatavs spēlēt augstāk par MHL. Centra uzbrucējs, kurš turklāt ir spēlētājs (krieviski - igrovik) un var spēlēt jebkuru spēli.
4. Kristiāns Pelšs (1992.)
Spēlējot Rīgā bija mazliet par maigu, bet gads Amerikā nācis par labu. Progresējis spēka spēlē.
5. Zemgus Girgensons (1994.)
Redzams, ko grib laukumā. Zemgum tie ir pretinieks, ripa un vārti. Hokeja speciālisti prognozē labu nākotni.
6. Mārtiņš Porejs (1991.)
Labi lasa spēli, psiholoģiski noturīgs, mazliet pietrūkst niknuma.
7. Jānis Kalniņš (1991.)
Psiholoģiski ļoti noturīgs vārtsargs. U-20 PČ izšķirošajā mačā ar Baltkrieviju Jāņa pārliecība un drošā spēle radīja pārliecību visā komandā.
8. Kristers Gudļevskis (1992.)
Pērnvasar ap šo laiku Latvijā vēl plaši nezināms lielums, taču sezonas laikā kļuvis par MHL zvaigzni un reklāmas seju. Zina, ko grib un zina, kas jādara, lai to sasniegtu.
9. Elvis Biezais (1991.)
Ļoti spēcīgs pārī ar Bičevski.
10. Māris Bičevskis (1991.)
Stiprs, ja uzbrukumā blakus ir Biezais, viens otru jūt ar muguras smadzenēm.
11. Ralfs Freibergs (1991.)
Labs aizsargs, ar piespēli, metienu, taču spēlē vēl pietrūkst stabilitātes.
12. Ēriks Ševčenko (1991.)
Pērn viens no HK "Rīga" labākajiem aizsargiem, ļoti laba saspēle pārī ar Jakovļevu.
13. Māris Dilevka (1992.)
Otrais labākais 1992. gada uzbrucējs pēc Pelša.
14. Artūrs Salija (1992.)
Aizsargs ar ļoti stipru sportisko raksturu.
15. Teodors Bļugers (1994.)
Hokeju spēlē ar galvu. U-18 pasaules čempionātā Rīgā bija labākais uzbrucējs Latvijas izlasē gan pēc spēles, gan punktiem.
16. Elvis Merzļikins (1993.)
Ļoti labi lasa spēli un vārtos spēlē (!).
17. Artūrs Mickevičs (1991.)
Interesants uzbrucējs, kuru treneriem jāprot pareizi izmantot.
18. Artūrs Birstiņš (1993.)
Centra uzbrucējs ar galvu.
19. Raimonds Tūbelis (1991.)
Labrocis aizsargs ar labu augumu (1,92 m) ir vērtība jebkurā komandā.
20. Kārlis Kalvītis (1991.)
Ir labs augums (1,89 m), metiens, brīžiem varbūt pietrūkst motivācijas.
Tuvu pirmajam divdesmitniekam ir vēl četri uzbrucēji: Edgars Kurmis, Rihards Marenis, Toms Andersons (visi 1993.) un Martins Lavrovs (1994.), vēl daži spēlētāji (Kulda, Rosinskis, Kuzmenkovs u.c.).
Man kaut kā spilgti atmiņā palicis U20 PČ, kad uz to brauca 87./88. gadi - Saulietis, Bārtulis, Daugaviņš, Kulda, utt. - nu tik būs, nu tik visus saraus gabalos un tiks Elitē... vienu daļu jau sarāva arī, bet aplauzās pret UKR un tad ar vienkārši uzvaru pret DEN vairs nepietika...
Spēlētājs, kas spēlē ar izdomu un vajadzības brīžos var uzņemties iniciatīvu.
Pie kam gana jau uzspēlējis pieaugušo konkurencē.
Nezinu kā šobrīd, bet divās iepriekšējās sezonās viņa prioritāte Nr.1 bija nopietni skolu apmeklēt. Kas starp citu ir gana reta parādība šāda līmeņa jauno sportistu vidū.
Bet tas nenozīmē ka Upīti no topa vajadzētu ņemt ārā.