Latvijas hokejistu TOP 30

Viņdien satiku kādu vecu skolas draugu, kurš bija pārsteigts, ka es vēl tik dzīvs. Tas mums tāds karātavu humors. Vārds pa vārdam un Jānis Jānim (t.i. man) pameta ideju: ''Tu taču visu laiku zīmēji visādus tur rangus un fangus. Pirms Minhenes olimpiādes sacentāmies prognozēšanā. Ņem un cep augšā savu mainīgo Latvijas hokejistu rangu!''

Tā kā viens arī ir tauta (vai precīzāk tās daļa), tad pēc tautas ierosmes piedāvāju jums savu pirmo cepienu. 30 šobrīd labāko Latvijas hokejistu rangu. Protams, subjektīvu, jo caur un cauri esmu bijis un arī būšu subjektīvs. Ja būtu bijis objektīvs, tad pat maniem bērniem būtu bijusi cita māte - objektīvi pareizā.

1. Kārlis Skrastiņš.

Hokeja laukumā savām acīm Kažu neesmu redzējis kopš Bernes, bet tur viņš uz mani atstāja tāāādu iespaidu. Gandrīz kā Sergejs Makarovs pirms 30 gadiem, kad biju nolēmis visās PSRS žurnālistu aptaujās kā pirmo vienmēr likt Makarovu. Un Skrastiņam man mazliet arī jāpielien - droši vien Vankūverā viņš būs kapteinis.

2. Sandis Ozoliņš.

Ja likšu Ozo zemāk, Puče var aizliegt man publicēt šo rangu. Ja nopietni - man tiešām patīk tas, ko laukumā dara Sandis. Arī komandas noskaņošanā. Gribētos meistaram novēlēt, lai viņam pēc spēles retāk jānāk ārā no ģērbtuves ar nokārtu apakšlūpu.

3. Aleksandrs Ņiživijs.

Kaut arī pēc Šuplera skalas Saša nokritis līdz ceturtajai maiņai, man viņš ir pirmajā. Bullīšu lielmeistaru un nūjas virtuozu būtu neglīti likt zemāk. Žēl, ka tik maz savām acīm esmu redzējis viņu laika posmā pēc 1995. gada.

4. Edgars Masaļskis.

Pērn daudzi murkšķēja, ka Masala Vecrīgā dabūjis, ko pelnījis. Neesmu Zilākalna Marta vai Elejas Veronika, bet jutu, ka Edžus no tiem sūdiem piecelsies vēl spēcīgāks. Arī kā cilvēks. Bija prieks nekļūdīties.

5. Rodrigo Laviņš.

Nebaidos būt nepopulārs un daudzu norieto Rodi droši lieku savā pirmajā maiņā. Ja viņam arī iznāk pa klupienam, ko visi pamana, tad daudz vairāk ir tā, ko nepamanām. Ļoti liels nopelns, ka pārinieks Galviņš droši drīkst skriet uz priekšu. Laviņu zemāk nedrīkstu likt vēl divu papildus motīvu dēļ: viņš drīz būs mans kaimiņš un es spēlēju vienā komandā ar viņa sievu Janu Duļevsku.

6. Herberts Vasiļjevs.

Dažs pārmet, ka žurnālisti dumji, jo nezina, ka Herbis Krēfeldē ir malējais uzbrucējs. Znarokam, man un izlasē viņš ir centrs. Labākais. Basta! Nu Herbis palēnām sāk vilkt uz augšu arī Krēfeldi, pats DEL uzlecot jau līdz 15. vietai (15+26). .

7. Arvīds Reķis.

Piekritīsiet, ka vācieši tomēr nav dumja tauta. Ja viņi - Augsburga - pieturēja Arvīdu savā blicē piecus gadus, tas laikam kaut ko nozīmē. Žēl, ka jūrmalnieks pazaudējis ripu iemešanas prieku (0+9), ar ko tik stiprs bija agrā jaunībā. Nu bet kādam ir arī jāaizsargājas!

8. Guntis Galviņš.

Ja likšu Gunti zemāk, Talsos mani nolinčos. Fascinē ne tikai Gunta lietderības koeficients (+12) un tas, ka Novosibirskā viņš savu mikromaču uzvarēja ar Ernestam Gulbim piestāvošu rezultātu (6:0). Nezinu, uz kuru pusi skatījās Šuplers, neredzot, kurš viņa brigādē metošais aizsargs.

9. Miķelis Rēdlihs.

No pašmāju kadriem tieši Miķelis Krievijā sametis visvairāk ripu (14). Gan skaistas, gan vērtīgas. Viens no bīstamākajiem un sāncenšiem neprognozējamākajiem pretinieku vārtu tuvumā. Tā kā spēlētājam ar 19. numuru klājas.

10. Oskars Bārtulis.

Piedod, Oskar, ka tik zemu, bet savām acīm tevi redzēju tikai Bernē. Bet 37 spēles NHL ir arguments arī man. Pēc Vankūveras tiksi augstāk.

11. Jānis Sprukts.

Lai ļaudis runā un daži pat raksta, ka Janka Buratīno radinieks, tās visas ir blēņas. Gudrs, viltīgs uzbrucējs un nu jau izskatās, ka var arī aizbēgt no aizsarga. Kā realizēt izgājienus viens pret vienu gan jāiet studēt pie Helmuta Baldera.

12. Mārtiņš Karsums.

Tu, Mārtiņ, vēl celsies. Gan manā rangā, gan hokeja laukumā. Berne un četras vien spēles ''Dinamo'' neļauj tevi celt pārāk augstu debesīs.

13. Oļegs Sorokins.

Visu zinošie aģenti teic, ka pēc spēles Maskavā Sorokinu esot mērījuši. It kā olimpiskā uzvalka vajadzībām. 2010. gadā Soroka tiešām zibeņo un, svilpodams taisa piruetes arī tad, kad Šuplers neskatās sāņus. Statistiķi teic, ka Oļegs savā kroņa numurā nekļūdoties...

14. Lauris Dārziņš.

Viss būs labi! Tihonova laikos teica, ka jauneklim, kurš apprecas, nākamā sezona norakstāma. Uz tevi tas neattiecas.

15. Krišjānis Rēdlihs.

Ja būtu tikai sešas spēles Bernē, tu, Kriš, rangā būtu ne tikai pirms jaunākā brāļa, bet arī pirms labākā talsinieka.

16. Kaspars Daugaviņš.

Ja acu priekšā būtu tikai Rīga '06 un Maskava '07, Daugava noteikti būtu augstāk. Man un droši vien arī Znarokam traucē Halifaksa '08. Plusos viena spēle Otavas ''Senators''. Un cepums par uzaicinājumu uzspēlēt Čikāgas pokeru.

17. Mārtiņš Cipulis.

Ātrākais cēsnieks pēc Jura Grustiņa vēl nav izskrējis no savas melnās joslas. Bet varbūt jau ir! Ja no septiņām trīs ir uzvaras ripas... Klods Lemjē arī daudz nemeta, toties meta Stenlija kausa finālā. Tu taču zini, kas ir Gagarins.

18. Raitis Ivanāns.

Atšķirībā no Znaroka es Raiti ņemu uz Vankūveru. Man policists ir vajadzīgs.

19. Georgijs Pujacs.

Man joprojām tā ir mīkla, kāpēc Žoram Krievijā sokas labāk nekā Latvijas izlasē un ''Dinamo''.

20. Ģirts Ankipāns.

Stabila vērtība. Arī ar Hosu un Petrovicki. Jācer, ka tāpat būs arī ar Spruktu un Karsumu. Arī Vankūverā.

21. Roberts Jekimovs.

Nu patīk man Jekijs, un viss!

22. Aleksejs Širokovs.

Habarovska tālu, ripu maz, bet tā viena Rīgā gan bija forša.

23. Kristaps Sotnieks.

Laikam jau Šuplers par daudz gribēja uzticot Kristapam metēja lomu blakus Ozo. Bet Svets vilka Soču tikai uz leju. Būs labi.

24. Jēkabs Rēdlihs.

Eh, Ješka! Par to skaisto uzmundrinājuma kautiņu ar SKA būtu pelnījis būt augstāk, bet bijušas arī citas spēles.

25. Artūrs Kulda.

Nezinu, neesmu redzējis. Ja visi, Atlantas masieri Treigutu ieskaitot, saka, ka Kulda ir tuvu NHL, nedrīkstu atpalikt.

26. Gints Meija.

Vieta 23 olimpisko pamatkandidātu sarakstā godam nopelnīta. Ja nebūtu Petro un Arno, kazi, Ginča vilktu mugurā arī ''Dinamo'' kreklu.

27. Roberts Bukarts.

Nu ļoti labs gola ņuhs! Kā Gerdam Milleram.

28. Ervīns Muštukovs.

Otro gadu cīnās ar Jūļa vējdzirnavām.

29. Aleksandrs Jerofejevs.

Novokuzņecka arī spēlē pasaules otrajā stiprākajā līgā.

30. Armands Bērziņš.

Vairāk niknuma, Armand! Atceries spēli ar Baltkrieviju pirms Turīnas.

P. S. Piedod, Sergej! Manā topā tikai spēlējošie hokejisti. 36,6 min ir par maz.