Anete, Džordžs un latvieši

Man šī bija pirmā spēle kopš 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīra, tāpēc viens otrs uzvārds šķita svešāks, taču ne galīgi svešs.

Uz mirkli TV kastē savu aci iemeta arī mana sieva, un viņai pirmais vaicājums bija, vai tad tā Žogota arī spēlē. Atbildēju: "Nē, nespēlē, laikam jau izlasei teikusi ardievas." Bet nu jau biju ieintriģēts, kas tad noticis ar 2007. gada Eiropas labāko basketbolisti. Slima, guvusi traumu, vai devusies uz WNBA? Kā pērn un aizpērn.

Kopš Latviju pārņēmis googlisms, tīmeklī atrast var gandrīz visu. Lūk, ko par Aneti Jēkabsoni-Žogotu raksta "Kas jauns?" 24. maijā: "Ziņa, ka viena no rezultatīvākajām basketbolistēm Anete Jēkabsone-Žogota šogad nespēlēs Eiropas čempionāta finālturnīrā, patiesi saskumdināja. Izrādās - paņēmusi pauzi, lai jau rudenī atkal būtu pirmā..

- Teikšu godīgi - es gribēju drusku atpūsties no basketbola. Deviņus gadus strādāju bez pārtraukuma gan vasaras, gan ziemas sezonā.

- Sporta zinātāji jau agrāk norādīja, ka tik lielu fizisku slodzi kā tu reti no sportistēm spēj izturēt.

- Pirms kāda laika pat nepieļāvu domu, ka man būs šādas problēmas, nejutu, ka man vajadzēs atelpu. Bet... Spēle vairs nedeva to prieku, ko iepriekš, tāpēc arī pagājušā sezona man nebija tā pati veiksmīgākā. Visu izvērtējot, sapratu, ka Latvijas izlasei visdrīzāk es nevarētu palīdzēt par visiem 100%. Šovasar atpūtīšos, savedīšu savu organismu kārtībā, kas gan, protams, nenozīmē, ka neko nedarīšu un tikai ēdīšu (smejas). Tāpat būs jātrenējas, jāgatavojas jaunajai sezonai, kas sāksies septembrī. Domāju, ka tā ir labāka izvēle nekā piedalīšanās čempionātā, kamēr jūtos emocionāli tukša, nekāda."

Pag, pag! Kaut kur dzirdēti teikumi... Njā, tā pirms kādiem diviem mēnešiem runāja hokejists Jānis Sprukts, saņemot gana plašu nosodījumu par savu atklāsmi. Jautāju kolēģim, kurš sieviešu basketbola aizkulisēs jūtas tikpat zinošs kā Jaunupa j-s t.s. "Jaunajā laikā". Atbilde mani mazliet šokēja: "Anetei šogad nebija pamata atteikties no spēlēšanas izlasē. Bet viņa taču ir naudas vergs..."

Bitīt, matos! Atkal kaut kur jau dzirdētas frāzes. Ka jāatpūšas, jāsaved kārtībā veselība, ka profesionālā sportista maizes darbs ir klubā, ka sportista mūžs ir īss utt. Man kaut kā galvā iesēdusies vēsts, ka katra sportista lielākais sapnis ir olimpiskās spēles, bet tiem, kas tur pabijuši vienu reizi, ir vēlme šo sporta augstāko lidojumu izbaudīt vēl un vēl. Saka, ka no Katovices pa taisno varēšot tikt uz 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā... Tie, kas nebūs emocionāli iztukšoti.

Spēles pārtraukumā klausos, kā Uģis Joksts un Mudīte Zandere pārrunā, kas labs un kas vēl darāms. Vajagot no soliņa aktīvāk atbalstīt spēlētājas. Jā, Ainārs Zvirgzdiņš iepriekšējā čempionātā bija tik aktīvs, ka skraidīja gar laukuma malu un savu sieviešu kori diriģēja atraktīvāk par brāļiem Kokariem, brīžam arī prasīgāk par Leonīdu Vīgneru. Atšķirībā no kora, kur pavēles tiek nodotas ar rokām, sporta spēlēs tā ir trenera balss. Un ir diezgan būtiski, lai to sadzirdētu visi bez pastiprinātāja un surdo tulkojuma.

Lai neiznāk kā Latvijas hokeja izlasei 2002. gada pasaules čempionātā, kad zviedrs Kurts Lindstrēms angliski kaut ko saka, bet puse no laukumā esošajiem spēlētājiem izdara kaut ko citu. Ne jau tāpēc, ka nesaprastu angliski, bet uztraukumā vai ugunsgrēkā labāk ir saņemt pavēles mātes valodā.

Minūtes pārtraukumā Džordžs, George, vai kā viņu tur pareizi sauc, kaut ko stāsta, basketbolistes klausās, bet dzirdams arī, ka viena otrai kaut ko stāsta latviski (tulko?). Spēles komentētājs Edgars Buļs vēl izmet frāzi, ka mēs tikko dzirdējām, ko saka abu komandu treneri. Dzirdēt jau dzirdējām, bet, vai visi, kam to vajadzēja, arī saprata?

Un atkal dabūju kā ar mietu pa galvu: kad hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks Latvijas izlases spēli vada krieviski, daudziem skatītājiem ir iebildes par t.s. urlismu. Kad grieķis Džordžs, George, vai kā viņu tur pareizi sauc, to dara angļu valodā, tad viss ir OK.

Jo visas meitenes taču spēlē ārzemju klubos un angliski prot. Bet hokejisti, kas trīs sezonas spēlējuši pie Šuplera "Dinamo" vai piecus gadus pie Znaroka izlasē prot arī krieviski... Kur tad suns aprakts? Ka mums viena valoda ir pretīga, bet otru pieņemam kā pašsaprotamu? Varbūt Raivim Dzintaram un Co tad nemaz nevajadzēja inicēt parakstu vākšanu par latviešu valodu kā vienīgo mācību valodu Latvijas skolās? Varēja uzreiz prasīt šādu statusu angļu valodai. Vai vēl labāk - ķīniešu. Mēs tam esam gatavi.