Jaunie talanti. Pirms Vilkoita
Raimonds Vilkoits ir uzbrucējs, par kuru runā jau pāris gadu. Esot viens no talantīgākajiem savā gada gājumā (10.04.1990.), arī fiziskie parametri hokejam piemēroti (1,92 m; 102 kg). 10. decembrī Vilkoits iemeta savu pirmo ripu KHL - Ņižņekamskā pret "Ņeftehimik", nule kā MHL izlases - "Red Stars" spēlētājs pabijis otrpus okeānam, kur piecās spēlēs nopelnījis piecus (3+2) rezultativitātes punktus. Vai Latvijā izaudzis jauns hokeja talants?
Gribētos teikt, jā, taču jāsaka arī bet. Divdesmit ar pusi gadu vecais Raimonds joprojām spēlē junioru līgā MHL. Tas noteikti ir labāk nekā Latvijas junioru čempionāts, taču Krievijas jaunie talanti, kas nupat kļuva par U-20 pasaules čempioniem, ir KHL klubos un vairāki no viņiem tur spēlē vadošās lomas. Kā uzbrucēji Tarasenko "Sibirj" (35 spēlēs 8+8), Kuzņecovs "Traktor" (31, 9+6), Kicins Novokuzņeckā (18, 3+4), Panarkins "Vitjaz" (30, 4+8), kā aizsargs Orlovs Novokuzņeckā (33, 2+8), ar garāko spēles laiku komandā (18:34). Un visi viņi ir gadu jaunāki par Vilkoitu...
Neatceros visu mūsu jauno talantu debijas meistarkomandā, taču joprojām acu priekšā, kā PSRS junioru izlases kapteinis (!!!) Vladimirs Golovkovs (1960.) pēc savas otrās zelta medaļas izcīnīšanas U-20 pasaules čempionātā (tur bija arī Krutovs, Larionovs!) atgriezās "Latvijas bērza" meistaros. Strauja partnera piespēle laukuma centrā un Vova aizjoņo uz vārtiem, protams, iemetot ripu tajos.
Kā otru talantu vilni atceros 1990. gada rudeni, kad Rīgas "Dinamo" trenēja Ēvalds Grabovskis. Bija viņam ļoti labs ņuhs uz talantiem, bet 1972. gada puikas arī bija varens gads. Togad, kad "Dinamo" spīdēja piecnieks Maticins - Grigorjevs, Beļavskis - Fanduļs - Boldaveško un Rīgā vēl spēlēja Kerčs, Znaroks, Semerjaks, Pavlovs, Vītoliņš, I. Tomans, Akuļiņins, Opuļskis, Čudinovs, Zinovjevs, Beresņevs, Katlaps, Sējējs, Ignatjevs, "Dinamo" meistarkomandā debitēja seši (!) 1972. gada puiši. Sergejs Žoltoks (2.12.1972, 39 spēles, 4+0), Grigorijs Panteļejevs (13.11.1972., 23, 4+1), Sandis Ozoliņš (3.08.1972., 44, 0+3), Aigars Cipruss (12.01.1972., 3, 0+0), Sergejs Seņins (16.04.1972., 2, 0+0) un Aigars Mitčenkovs (1972., ?+?). Tātad, sākot sezonu Žoltikam un Pantikam nebija pat 18, Ozo nupat bija nosvinējis 18. dzimšanas dienu. Vilkoitam ir divdesmit ar pusi...
Skaidrs, ka liela nozīme bija čaļu talantam, bet vēl bija vajadzīga arī Grabovska uzdrošināšanās vai avanatūrisms, ja jums tā labāk tīk. Ja nebūtu uzvaru, neviens viņam galvu neglaudītu. Vai Vilkoits un jebkurš cits var sagaidīt, lai tikpat liels avantūrists ir Jūliuss Šuplers? Diezin vai. Tikai nevajag teikt, ka 1990. gada "Dinamo" bija vājāks par tagadējo. No PSRS uz ārzemēm vēl nebija aizbraukuši labākie spēlētāji, tikai daži, bet Grabovska "Dinamo" ne tikai iekļuva finālturnīrā, bet tur dabūja 5. vietu, tūdaļ aiz Maskavas lielā kvarteta - "Dinamo", "Spartak", "Kriļja sovetov" un CSKA.
Skaidrs, ka vēlākajos gados tikt HK "Rīga", "Rīgas starā" vai "Pārdaugavā" bija mazliet vieglāk, jo katru gadu daži labākie devās uz ārzemēm. Taču 1991./1992. g. sezonā meistaros debitēja Artūrs Kupaks (1973.), manuprāt, nebūt ne mazāk talantīgs par Kārli Skrastiņu, bet... 1992./1993. gada sezonā lielajā "Pārdaugavā" jau spēlēja Jānis Tomans (1973., 38, 11+4), Artis Ābols (1973., 36, 4+4), Kārlis Skrastiņš (1974., 40, 3+5), Rodrigo Laviņš (1974., 41, 1+6), Igors Bondarevs (1974., 37, 3+1), Aleksejs Hromčenkovs (1974., 37, 4+6).
Pēc gada - 1993./1994. g. sezonā par pārdaugaviešiem kļuva Aleksandrs Ņiživijs (1976., 30, 5+3) un Mareks Jass (1976., 14, 1+1). 21 gada vecumā Ņiživijs kopā ar Jaroslavļas "Torpedo" jau bija Krievijas čempions, bet Jasam bija divarpus labas sezonas CSKA pie Viktora Tihonova. Tolaik (1997.) Latvijas izlasē bija tik daudz labu spēlētāju, ka Jasam tikt uz pasaules čempionātu nebija reāli.
Tālākajos gados Rīgā vairs normālas meistaru komandas nebija (kaut "Juniors" nebūt nebija slikts), tāpēc jaunos lielos meistarus iepazinām tikai pasaules čempionātos. Kur tikt varbūt pat bija grūtāk nekā savulaik uz dažām spēlēm "Dinamo".
Tātad gados kopš Latvija spēlē A jeb elites grupā, mums ir bijuši šādi gados jaunie debitanti (līdz 22 gadu vecumam):
1997. Macijevskis 1975.
1998. Tribuncovs 1976.
2000. Sprukts 1982.
2002. K. Rēdlihs 1981.
2002. Bļinovs 1981.
2003. A. Širokovs 1981.
2004. Saviels 1982.
2005. M. Rēdlihs 1984.
2005. Raitums 1985.
2005. Galviņš 1986.
2005. Bārtulis 1987.
2006. Jerofejevs 1984.
2006. Dārziņš 1985.
2006. M. Jass 1985.
2006. Daugaviņš 1988.
2007. G. Džeriņš 1985.
2008. Karsums 1986.
2009. Sotnieks 1987.
2009. Jekimovs 1989.
2010. Kulda 1988.
2010. A. Džeriņš 1988.
Kur un ko sasnieguši šie puiši, zināms. Gribētos cerēt, ka ne mazāk sasniegs arī Vilkoits.
Starp citu- kur šobrīd spēlē Saviels? Savulaik bija labs aizsargs...
Augstāk par 4. maiņu jauanjiem ir grūti tikt, jo ja paskatās uz Dinamo sastāvu tagad, tad trešā maiņa jau neatpaliek no 1. maiņas.
Vai nu ziedo rezultātus, vai iespēlē jaunos ar lielāku spēles laiku Vismaz labi, ka tāds MHL ir
Aries Saviels - ITA - Lega Italiana Hockey...
neba jau tie jaunie tos līderus konkurēja ārā... tešām nezinu, bet pieļauju domu, ka vecajā Dinamo tā līmeņa atšķirība starp līderiem un nosacīti otrajiem bija lielāka nekā šodien. jo redzam, ka šodien varam savākt 4 vienādi spēcīgas maiņas, bet agŗāk tomēr rezultāta taisīšana bija izteiktu līderu rokās.
šobrīd jaunajam ir grūti tikt laukumā, ja ņem vērā, ka mums pat 4 maiņjā spēlē ārzemnieki.
savējos nevajag gremdēt!
Nav nekas pret Petrovicki, bet cerams, ka vairs nebūs. Pateiks paldies viņam un miers. Tos pārējos jau mūsu jaunie neizsitīs, kkas ir jāziedo Džeriņam 23 būs, Vilkoitam 21 būs. Vēl jau arī Upītis, kā arī Podziņam 19 būs + būs tas noteikums, ka vajadzēs vēlvienu jauno, tad vēl kādam 92. gadam jābūt, bet nu tie jau čist pie spēlēšanas tiks reti + tas otrs droši vien būs kāds aizsargs. Piemēram, Salija varbūt
Tolaik tas viss saucās MHL - starpnacionālā hokeja līga.
Межнациональная хоккейная лига — Википедия
Tiešām laikam viens no visu laiku talantīgākajiem hokejistiem Latvijā, bet arī laikam bija specifisks raksturs, vai arī gadijās ne pie "sava" trenera.
Golovkovs bija ne tikai PSRS junioru kapteinis, bet arī spēlēja pirmajā maiņā kopā ar tiem pašiem Krutovu un Larionovu. Krutovu, starp citu, pēc tā čempja uzreiz parāva uz PSRS olimpisko izlasi, bet Leiklesidas olipmpiādē izšķirošajā mačā krieviņiem (arī Balderim) nācās piekāpties amīšu studentiem, arī Krutovs neko nepalīdzēja...