Motivācija: tā ir spēle ar visu sirdi

2011-07-08 11:38 Jānis Matulis

Motivācija: tā ir spēle ar visu sirdi — Tā cīnās Kaspars Vecvagars.
Foto: Romāns Kokšarovs, sportacentrs.com

Tā gadījies, ka U-19 un Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlēs esmu tipisks skatītājs t.s. televizora līmenī. Taču šādai līdzi jušanai ir arī savi plusi. Skatos un klausos, ko stāsta komentētāji, ko pārtraukumos jaunekļi atbild Uģim Jokstam, kā spēli analizē speciālisti, ko minūtes pārtraukumos stāsta Ziedonis Jansons utt.

Lielāko daļu sieviešu izlases spēlētāju zināju pirms Eiropas čempionāta, juniorus pārsvarā tikai pēc uzvārdiem: Vecvagars, Bertāns, Timma, Helmanis, bet kas tie par zvēriem, nojauta maza. Velkot paralēles ar sieviešu izlasi, kuras 8. vieta ir vērā ņemams panākums Eiropā, tomēr nepameta sajūta, ka dāmām nav plāna un kombināciju, kā uzlauzt pretinieču grozu, bet puišiem tāds ir. It sevišķi Valmieras spēlēs, kur pret Austrāliju puikas laukumā lidoja. Kā vēlāk izrādījās, tas bija augstākais lidojums, bet Rīgas spēlēs paši čaļi un eksperti vairākkārt izteicās, ka jāspēlē ar emocijām, vai pārtulkojot latviski - jāspēlē ar sirdi un laukumā jāatstāj visi spēki. Kā to lielākajā daļā spēļu darīja Vecvagars, līdzi raudams arī pārejos. Vismaz no malas tā izskatījās.

Ne visas spēles redzēju no pirmās sekundes līdz pēdējai, bet man bija kauns par zaudējumu Polijai. Pirmais puslaiks - kā spēle pēc zaļumballes, kad gadu jaunākie polīši mūsu puikas izģērba kā lauciniekus. Pēc šāda puslaika gribas izmantot Jura Bojāra ieteikto metodi un televizoru izslēgt... Taču otrais puslaiks lika uzdot jautājumu: "Kāpēc tā nespēlējām visu maču?" Kāpēc komanda laukumā iziet bez emocijām, vai sporta valodā - bez motivācijas? Spēles komentētāju ieteikums, gan laikam spēlē ar Krieviju, ģērbtuvēs iesūtīt Oļegu Znaroku bija kā diagnoze latviešu sportistiem - paši bez pātagas un uzbļaušanas nespējam saņemties nopietnai cīņai. Bet, kā teica Fidels Kastro: "Bez cīņas nav uzvaras!" Ja tauta redzēs, ka puikas cīnās, bet nevar, nekādu pārmetumu, bet, ja spēlē bez emocijām... Man tāds sports nav vajadzīgs.

Netaisos lamāt junioru izlasi, bet man principā nav pieņemams kolēģa Ingmāra Jurisona uzskats, ka "visi tā saucamie under čempionāti nav pasākums, kuru sūtība būtu stingros taktikas rāmjos slīpētas komandas, kam izšķiroša katra vieta tabulā." Šāds uzskats ir sporta profanācija un indulģences izsniegšana puikām ne vienmēr spēlēt ar emocijām un simtprocentīgu atdevi. Neiemācīts cīnīts jaunībā, šāds sportists necīnīsies arī tad, kad rezultāts/vieta būs ļoti, ļoti vajadzīgs. Tas ir tāpat kā
biatlonā, kad jau pirmajā šautuvē esi pazaudējis cerības uz uzvaru, un noej no distances. Organisms pie tā pierod un nākamajā reizē arī pieprasa necīnīties.

Varbūt tieksmei pēc uzvaras nav jābūt tik lielai kā savulaik hokeja komandai "NIK'S", kur daži kadri viens otram negribēja piekāpties pat treniņos, un tāpēc šad tad arī izplūcās. Neesmu bijis superatlēts, taču manu paaudzi skolā un sporta skolā mācīja, ka vienmēr jāstrādā uz pilnu klapi. Un Anita Balode (Stukāne) 13 gadu vecumā treniņā joza divus trīs gadus vecākiem puikām līdzi mēli izkārusi. Un pie vingrošanas sienas vēdera preses vingrinājumā locījās tikpat ilgi, cik fiziski daudz spēcīgākais jauneklis. Man Anita visu mūžu ir kā piemērs - kā jāstrādā. Un sportā nav lielo un mazo maču. Īsts sportists gribēs uzvarēt vienmēr. Arī spēlējot durakus un zolīti bez naudas.

Es Latvijas sportu un sportistus gribētu redzēt ar tādu pašatdevi kā tā bija Balodei. Un mazajam Vecvagaram! No tiem, kam trūkst emociju, spēlējot valsts izlasē, 23-25 gadu vecumā var iznākt viduvējs galdnieks, viduvējs šoferis un viduvējs latvietis. Puikas! Neesiet viduvējības!

20 komentāri

atjaunot komentārus vispirms: jaunākie

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

-25 [+] [-]

~~sandis444~~ , 2011-07-08 11:46, pirms 13 gadiem

Par šitādiem rakstiem maksāt naudu? Nu gribetos kko interesantaaku palasiit..

+8 [+] [-]

angelz , 2011-07-08 11:52, pirms 13 gadiem

Nē maksāt naudu par intervijām un citiem interesantiem rakstiem. Šis ir bonusā, tiem kas maksā.

+9 [+] [-]

kegums , 2011-07-08 11:56, pirms 13 gadiem

sandis444 rakstīja: Par šitādiem rakstiem maksāt naudu? Nu gribetos kko interesantaaku palasiit..

Nu nevar par hokeju viss būt.
Turklāt raksts sakarīgs.

+7 [+] [-]

.............. , 2011-07-08 12:00, pirms 13 gadiem

es gan sapratu zemtekstu, ir jādara viss iespējamais, lai šo latviešu mentalitāti izskaustu jau saknē..

-3 [+] [-]

~~sandis444~~ , 2011-07-08 12:04, pirms 13 gadiem

.............. rakstīja: es gan sapratu zemtekstu, ir jādara viss iespējamais, lai šo latviešu mentalitāti izskaustu jau saknē..

šādi raksti ir pēc katra turnīra, čempionāta, kur piedalās kāda no Latvijas izlasēm.. basketbols, futbols, hokejs.. neatkarīgi no vecuma.. cep tik vienus un tos pašus rakstus.. tikai vārdu izvietojums mainās..

nu jaa taa jau saka - atkārtošana, zināšanu māte..

Zoverags , 2011-07-08 12:14, pirms 13 gadiem

Opā.. Matulim labs raksts šoreiz sanācis!!

+5 [+] [-]

Zoverags , 2011-07-08 12:24, pirms 13 gadiem

Latviešiem jāsaņemas un jāizveido Sporta Psiholoģijas centrs. Jāsūta speciālisti uz labākajām ārvalstu skolām, lai pēc tam mājās var mācīt trenerus vai paši piedalīties komandu sporta veidos kā treneru asistenti.

Nu nav latvieti ar galvu kārtībā viss.. tas ir godīgi jāapzinās un jācenšas pārvarēt... meklēt psiholoģisku atbalstu... Gulbis, Biedriņš, Olijars, sieviešu basketa izlase, U19, vīriešu pieaugušo izlase... un daudzi citi..

Labs piemērs bija Šuplers - varbūt ne visai labs treneris, bet izcils psihologs - mūsu mentalitātei ideāls variants.

+1 [+] [-]

suvass , 2011-07-08 12:38, pirms 13 gadiem

Zoverags rakstīja: Nu nav latvieti ar galvu kārtībā viss.. tas ir godīgi jāapzinās un jācenšas pārvarēt... meklēt psiholoģisku atbalstu... Gulbis, Biedriņš, Olijars, sieviešu basketa izlase, U19, vīriešu pieaugušo izlase... un daudzi citi..

Šādus piemērus var atrast arī daudzās citās valstīs. Un krietni spēcīgākās valstīs. Patīk jau daudziem uzskaitīt tos neveiksmīgos variantus un tad izdarīt secinājumus. Bet jāskatās kopaina - tamlīdzīgu gadījumu ir ļoti daudz, un tā sportā ir normāla parādība.

-2 [+] [-]

sanorin , 2011-07-08 12:55, pirms 13 gadiem

Zoverags rakstīja: Latviešiem jāsaņemas un jāizveido Sporta Psiholoģijas centrs. Jāsūta speciālisti uz labākajām ārvalstu skolām, lai pēc tam mājās var mācīt trenerus vai paši piedalīties komandu sporta veidos kā treneru asistenti.

Nu nav latvieti ar galvu kārtībā viss.. tas ir godīgi jāapzinās un jācenšas pārvarēt... meklēt psiholoģisku atbalstu... Gulbis, Biedriņš, Olijars, sieviešu basketa izlase, U19, vīriešu pieaugušo izlase... un daudzi citi..

Labs piemērs bija Šuplers - varbūt ne visai labs treneris, bet izcils psihologs - mūsu mentalitātei ideāls variants.

Maldies tu pamatīgi!

[+] [-]

76 , 2011-07-08 13:26, pirms 13 gadiem

dažam ir motivācija iziet lielā arēnā un TV kameru priekšā visai pasaulei parādīt savu slikto spēli un nevēlēšanos cīnīties!
Bet par Anitu Balodi nevajag tomēr būt tik rožainām acīm. Tie paši dopingi, tās pašas blaknes pēc tam...

+4 [+] [-]

Ingmārs Jurisons , 2011-07-08 15:19, pirms 13 gadiem

Jāni, mazliet būsi pārpratis manis rakstīto. Tas, ko gribēju uzsvērt - tas, lai vismaz pāris no šiem puišiem izaugtu par tāda līmeņa spēlētājiem, kas nozīmīgi Latvijas izlasei, ir daudz svarīgāk par to, lai viņi šobrīd spējīgi uzvarēt brazīliešus vai pat poļus. Un uz šādu zaudējumu bāzes nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus. Pavisam vienkārši. Nevienā brīdī nerakstīju, ka tāpēc var atļauties necīnīties, spēlēt bez emocijām vai iziet laukumā ar vienaldzību. Un, ja uzskati, ka šī komanda to atļāvās kaut uz sekundi, saku uzreiz - Jāni, tu kļūdies! Atšķirībā no iepriekšējās komandas, kas pasaules čempionātā spēlēja 1999. gadā, šie spēlētāji nav apčubināti siltumnīcas apstākļos - te katrs ar sviedriem un asinīm pa degunu lauž savu ceļu, zina, ko nozīmē cīnīties pašam, un uz šo pasaules čempionātu brauca kā uz dzīves lielāko notikumu (ja ne visi, tad vairums). Nesanāca. Daudzu iemeslu dēļ. Bet ne jau tāpēc vilkt krustu pāri! Par to bija stāsts. Hokejā taču arī mūsu junioriem elites divīzijā klājas skarbi. Un ne jau tāpēc, ka viņi necīnītos vai viņiem būtu vienalga. Bet labāk taču, lai zaudē ar 0:11 tur, iegūst to pieredzi, un vēlāk vismaz 2-3 izaug par augsta līmeņa spēlētājiem. Tas taču ir labāks variants, nekā ņem visus priekšā U-18 un U-20 čempionātos, bet pēc tam izčākst.

+2 [+] [-]

žurnaļuga , 2011-07-08 15:53, pirms 13 gadiem

Ingmār, Jānim šoreiz maķenīt dūšīgāka taisnība nekā tev. Spilgtākais piemērs - šodienas spēle ar Kanādu. Pirmā puse - tāda bakstīšanās, nevis cīņa. Pēc tam Ziedonis pārtraukumā (tā teica pēc mača mazais Vecais) iegāja ģērbtuvēs un attiecīgi to arī aprakstīja, izmantojot neliterārus paņēmienus. Un otrajā puslaikā gandrīz vai viss bija kārtībā (lieli iebildumi par pēdējām trīs minūtēm, atkal stulba mērkaķošanās, cita līmeņa komanda to noteikti nepiedotu)! Tātad ir vajadzīgs vagars tiem mūsu puikām, ar mierīgiem padomiem nepietiek! Bez trīs vai četru burtu savienojumiem tas Latvijas kleperītis uz priekšu neauļo...

-1 [+] [-]

miconis , 2011-07-08 16:17, pirms 13 gadiem

Nu komentetajus gan Jani nevajag klausities, to murgu ko dzen tas tutins Buls nevienam normalam cilvekam neiesaku dzirdet.
Par polu speli, piekritu Jansonam, tiesnesi briziem rava tadus podus ka arprac, vini centigi palidzeja musejiem zaudet. Ja musu draftetais speletu kaut uz pusi tik labi ka leisu draftetais, poli krievi butu uzvareti. Tikko beidzas spele Lietuva Polija, Valancunam 26 punkti, 24 rebounds! A ko Dirks?

KristsT , 2011-07-08 16:53, pirms 13 gadiem

Piekrītu rakstam.
Man nepatīkama sajūta ir ne jau pēc vietas čempionāta, bet par to, ka pēc šī U-19 čempionāta ir sajūta, ka ieņemta vietā neatbilst šo spēlētāju robežām. Iemesli ir jau daudz aprakstīti - pašatdeves trūkums atseviškos brīžos, nenopietna attieksme pret spēli un egoisms uzbrukumā, kad daži spēlētāji komandas spēles vietā tik mētā garām grozam.
Kāpēc treneris to nenovērsa? Tāda sajūta, ka spēli nevada viņš, bet uzticas atsevišķiem spēlētājiem, ka tie visu nokārtos. Neatkarīgi no spēles norises un šo spēlētāju snieguma...

zzx , 2011-07-08 18:11, pirms 13 gadiem

Uzvara pār Austrāliju nenāca par labu mūsu izlasei, pēc tam visās spēlēs uzgājām uz laukuma itkā jusdamies pārāki par pretiniekiem! Ar domu apspēlēsim tehniski nevis cīnoties par katru laukuma centimetru, redzot ka nu tā vis nesanāk attapties vairs un izstrēpt savārtītos s.... nepietika laika.

zzx , 2011-07-08 18:15, pirms 13 gadiem

Un par Bertānu, saprotu ka puisim ir labs metiens, bet galva gan nav īstajā vieta. Nav jāizdara metieni metru no līnijas pāri sedzēja rokām, tādā veidā izradot neapmierinātibu pret aizsardzību pretinieku, ka neļauj izmest brīvam. Ir jagaida sava iespēja. Manuprāt labāk ir nevis mest 11 no 45 bet 7 no 15, bet gaidīt savu iespēju uzbrukt. Disciplīnas pietrūkst un pacietības mūsu spēlētājiem.

DrArt , 2011-07-09 10:07, pirms 13 gadiem

vienam raktstā var piekrist - īsts sportists (čempions) vienmēr tieksies uzvarēt.
bet par motivāciju, spēli ar sirdi un emocijām viss vienā putrā..

Sevišķi par emocijām - ir sporta veidi kur emocijas vispār labāk neizrādīt, palausanās emocijām izjauc koncentrēšanos ko pretiniekam vien vajag

turklāt man nav pienemama mūzīgā latviešu mentalitātes gānīšana, vai mums maz ir chempionu prieks mazas nācijas?
Tāpat es nesaprotu kliseju par Znaroku - kāpēc tiek uzskatīts ka lamāšanās ģērbtuvēs var radīt motivāciju, nez ko pats Znaroks par to teiktu?

zzx , 2011-07-09 11:13, pirms 13 gadiem

Par lamasanos gerbtuve, var redzet, ka esi arpus profesionala sporta! Ta discipline, katram speletajam ir savs uzdevums laukuma, kas jarealize ar maksimalo atdevi, biezi speletaji negrib nostradat epizodi lidz galam, bet sak veidot avanturas! Tad trenerim ir jauzblauj, nejau Znaroks lamajas vienmer, jo tas ar nedod rezultatu, jo speletaji pie ta pieradis! Un emocijam jabut vnm. Emocijas, tas nozime, ka tev nav vienalga, bet negativas emocijas jamak savaldit profesionalim!

zzx , 2011-07-09 11:16, pirms 13 gadiem

Un kadel mums neveidot vel vairak cempionu, tas ir perfekti kad ir sadi raksti un cilvekiem nav vienalga! Kritika ir pozitiva tikai vina jamak sagremot pareiza virziena!