Pirms 10 gadiem. Valters draud "Sporta Avīzei” ar tiesu

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 248 (2000. gada 21.–27. augusts)

Valda Valtera advokāti pieprasa „SA” publicēto ziņu atsaukšanu

„SA” intervijā ar Jāni Janševicu tika skarti arī daži ar basketbola „ģenerāli” Valdi Valteru saistīti nesmukumi. Mēnesi vēlāk „SA” sasniedza solīda advokātu kantora rakstu darbs, kurš pieprasīja... Ko pieprasīja, citējam pilnībā, nelabojot pareizrakstības un faktu kļūdas:

„Zvērinātu advokātu birojs "U. Grūbe un A. Strautiņš"
"SPORTA AVĪZE"
Balasta dambis 2, Rīgā, LV-1081
2000. gada 14. augustā Nr. 1/315

Sporta Avīzē Nr. 20 2000. gada 17.-23. jūlijam Ēriks Strauss publikācijā "Sporta Avīze intervē SIA "LBL-2000" direktoru Jāni Janševicu izplatīja par sabiedrisko organizāciju "Valtera basketbola skola" un personīgi Valdi Valteru apgalvojumus, kuri vērtējami kā nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas un apmelojošas ziņas.

Norādītā publikācija satur sekojošus Ērika Strausa un, iespējams, Jāņa Janševica, apgalvojumus, kuri ir nepatiesas un manis pārstāvēto personu godu un cieņu aizskarošas apmelojošas ziņas:

1. Publikācijā norādīts, ka (Latvijas Basketbola savienība) "Valdes sēdē Valteram tika paprasīts: vai tā ir taisnība, ka iepriekšējās līgas bankrots saistīts ar to, ka, izrādās, uz visiem laikiem no LBL kases aizņēmumu ir paņēmusi Valtera basketbola skola? Vienīgā Valtera atbilde - muļķīgs smaids." Nepatiess ir gan apgalvojums, ka SO "Valtera Basketbola skola" būtu saņēmusi jebkādu aizņēmumu no Latvijas Basketbola līgas, gan arī tas, ka pieminētajā Latvijas Basketbola savienības Valdes sēdē Valdis Valters to neesot noliedzis.

2. Publikācijā norādīts, ka Valdis Valters "saviem bijušajiem spēlētājiem jau divus gadus neatdod parādus. Viņš nav atdevis parādu Vecvagaram un Helmanim, viņš ir nežēlīgi apkrāpis Štelmaheru." Apgalvojumi par krāpšanu vai kādu parādu esamību no Valda Valtera puses ir nepatiesi.
Saskaņā ar Civillikuma (CL) 2352a. panta un LR Augstākās Tiesas Plēnuma 1993. gada 25. oktobra lēmumu Nr. 9 "Par tiesu praksi lietās par personu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu" 4.p. noteikumiem izplatīto ziņu patiesumu ir jāpierāda atbildētājam.

Pamatojoties uz 1990. gada 20. decembra likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 25. panta noteikumiem, žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju, un ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un pilsoņu tiesības un likumīgās intereses.

Manis pārstāvētajām personām ir pamats uzskatīt, ka to likumīgās intereses, un gods un cieņa ir tikuši aizskarti ar norādītajā publikācijā esošajiem nepatiesajiem apgalvojumiem. Publikācijas autors apgalvojuma formā paziņoja, ja V. Valters ir klusuciešot piekritis, ka SO "Valtera basketbola skola" esot saņēmusi kādus aizdevumus no Latvijas Basketbola līgas, un ka šie aizdevumu nav atdoti, kā arī - ka V. Valters esot piekrāpis trešās personas, un ka viņam pastāvot gadiem nenokārtotas saistības - neatdoti parādi. Visi šie apgalvojumi pasniegti kā neapstrīdami fakti jeb ziņas, nevis varbūtības formā vai kā autora vai kādu trešo personu subjektīvs viedoklis. Pārmetumi par savtību, krāpšanu, darbību, lai gūtu personīgu labumu tikai sev ir vērtējami kā smagi gan no likuma, gan morāles viedokļa. Nevienu no šiem apgalvojumiem Ē. Strauss nav atsaucis.

Minētais pilnībā apliecina, ka manis pārstāvētajām personām ir faktisks, juridisks un arī morāls pamats prasīt atsaukt šos godu un cieņu aizskarošus apgalvojumus, kas satur nepatiesas ziņas. Gan SO "Valtera basketbola skola", gan personīgi Valda Valtera vieta jauniešu un pieaugušo basketbolā Latvijā un ārpus tās robežām ir pietiekami nozīmīga, lai uzskatītu, ka ievērojams skaits sportistu, sporta darbinieku un līdzjutēju seko norisēm šajā sporta veidā, līdz ar to, - lai uzskatītu, ka publikācija nepaliks neievērota.

Ņemot vērā minēto, lūdzu ne vēlāk kā līdz 2000. gada 25. augustam publicēt "Sporta Avīzē" šo ziņu atsaukumu. Pretējā gadījumā prasība par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, kā arī par mantiskas kompensācijas piedziņu tiks iesniegta tiesā.

Pielikumā: pilnvaras noraksts.
Cieņā - uz pilnvaras pamata zvērināts advokāts U. Grūbe”

Laikraksta slejās tiek skaidrots, kas ir intervija un ka tajā sniegtā informācija vai atbildes nav „SA” viedoklis. Tāpēc ar Jāni Janševicu saskaņotā intervija nevar būt pamats tiesas darbiem pret „SA” pat tad, ja to kādam ļoti gribētos. „SA” sazinājās arī ar trim publikācijā un advokātu kantora vēstulē minētajiem basketbolistiem. Arnis Vecvagars no komentāriem atteicās, bet abu pārējo sportistu atbildes tomēr gribas citēt:

„Roberts Štelmahers:
- Kad es grasījos pamest Saratovas "Avtodor" un jau biju sameklējis sev klubu Polijā, Valters man teica, ka nedošot man nekādu brīvlaišanas vēstuli, jo neesot saņēmis visu transfēra summu par mani no "Avtodor" komandas. No Saratovas komandas par mani viņš prasīja 50 000 (piecdesmit tūkstošus), bet bija saņēmis tikai pusi. Saratovā pavadīju pussezonu, taču šajā laikā algu nesaņēmu. Lai nokļūtu Polijā, man it kā vajadzēja dabūt brīvlaišanas vēstuli, kuru man it kā vajadzēja izsniegt Valteram. Lai beigu beigās nokļūtu Polijā, vienojos ar Valteru, ka man nav nekādu pretenziju pret Valtera parādu, ko viņš man nebija izmaksājis "broču" laikā, taču vēlāk noskaidroju, ka uz Poliju varēju tikt arī bez Valtera atļaujas. Ar Valteru šķīrāmies it kā ar mieru, taču šis miers bija tikai šķietams. Kamēr spēlēju "bročos", nopelnītās summas nebija salīdzinoši lielas, taču priekš manis tā bija pietiekami liela. Valters man bija parādā piecus tūkstošus, un es biju spiests tos "norakstīt", lai varētu spēlēt Polijā.

- Kad "ASK/Brocēni/LMT" viens no sponsoriem bija "Mercedes Benz", tev tika solīts jaunākais šīs mašīnas modelis. Kā beidzās šī epopeja?

- Avīzes taču bija pilnas pierakstītas, bija reklāmas. Biju pat pasūtījis iekārtojumu, izvēlējos mersedesam sev tīkamu krāsu, komplektāciju un vēl nezin ko. Visu laiku runāja, ka dos, dos, bet, kā pienāca došanas brīdis, tad viss noklusa.

Uvis Helmanis:
- Es negribu minēt, cik lielu summu man Valters palika parādā. Šis parāds ir no tās reizes, kad es spēlēju "bročos". It kā šī summa tiek samazināta, taču it kā un principā Valters man joprojām ir palicis parādā. Kad es spēlēju "bročos", kļuvām par Latvijas čempioniem, taču prēmiju par šo uzvaru arī neesmu saņēmis, kaut līgumā tas tika ierakstīts.”

Tika pajautātas arī Jāņa Janševica domas:
- Es domāju, ka būtu nekorekti vispār domāt par šo pieminēto epizožu atsaukšanu. Par pirmo epizodi man ir vismazākā nojausma, kā to varētu atsaukt. Šāds jautājums valdes sēdē tika uzdots, un šādā veidā Valdis Valters atbildēja. Šajā sakarā man vairāk nav ko komentēt. Par otro epizodi. "Sporta Avīze" ir sazvanījusi divus basketbolistus, un, manuprāt, viņi diezgan detalizēti izstāstīja par lietas būtību. Es pats nevarētu strīdēties par juridiskajiem sīkumiem ar advokātu biroju, bet, ja lieta nonāktu līdz tiesai, es tiešām konsultētos, kā ir pareizi jāatbild, bet pēc juridiskām epizodēm es, godīgi sakot, nesapratu, ko, kā un kāpēc kaut kas ir jāatsauc.”

Sportacentrs.com atkāpe: Atkārtošos – bez Valda Valtera Latvijas basketbolā būtu ļoti, ļoti, ļoti garlaicīgi. Vai tas tāpat kā aizvadītās nedēļas Latvijas sieviešu basketbola izlases piedzīvojumi ceļā pretī savam ceturtajam Eiropas čempionāta finālturnīram pēc kārtas nāk veselībai par labu, droši vien atkarīgs no katra konkrētā cilvēka.

Olijars labo Kazanova rekordu 110m barjerskrējienā

Tas viņam izdevās Zelta līgas posmā Monako, pārspējot Igora Kazanova sasniegumu (13,26) par vienu sekundes simtdaļu un sacensībās ierindodamies otrajā vietā aiz kubieša Anjera Garsijas, bet atstājot aiz muguras pasaules rekordistu britu Kolinu Džeksonu!

Staņislava mamma un trenere Ludmila Olijare rezultāta sasniegšanā atzīmēja pirmās barjeras ātras pārvarēšanas iemācīšanās nozīmi. Lai ar šo problēmu tiktu galā, nācies ziedot 4 labus startus - Londonā, Stokholmā, Cīrihē un Lincā -, kur varēja nopelnīt prēmijas. Ja iepriekš pirmā barjera treniņos tika pārvarēta 2 sekundēs, pēdējā laikā Stasis to bija paveicis 1,92 sekundēs.

Olijare arī izteica prognozes par startu Sidnejā: „Medaļu izcīnīt būs ļoti grūti. Taču tas ir iespējami. Sešiem septiņiem barjeristiem katram ir cerības tikt pie medaļas. Olimpiādē var visvisādi gadīties. Vienīgi ir grūti uzvarēt tādu sportistu kā Džonsonu. Viņš it kā maģiski iedarbojas uz konkurentiem. Viņš uzdod skrējiena ritmu un pārējie pie tā pieturas. Tāpēc bieži vien ir tā: ja Džonsons skrien slikti, tad arī pārējiem ir vāji rezultāti, un otrādi. Džonsonam ir monotons skriešanas ritms, un iekrist tajā nav labi. Sanāksmē pirms Montekarlo sacīkstēm es palūdzu, lai Stasim piešķir it kā neērto septīto celiņu. Kāpēc? Tāpēc, lai viņš neredzētu nevienu no galvenajiem konkurentiem un skrietu savā ritmā. Ja viņš skrien blakus līderiem, tad viņam rodas nepārvarama vēlme tos apsteigt. Taču - neīstajā fāzē, jo konkurentus vislabāk viņš redz "lidojumā".”

2000. gadā Olijaram bija izpildīts arī pasaules čempionāta telpās normatīvs tāllēkšanā (7,94 metri), un ziemas sezonā galveno uzmanību bija plānots veltīt tieši šai disciplīnai.

Ko jaunais sportists domāja par Džeksona apsteigšanu, apliecina viņa maksimālismu:

„Ja es būtu noskrējis 13,04, bet Džeksons - 13,05 sekundēs, tad man par šo uzvaru būtu liels gandarījums. Taču Džeksona rezultāts bija tikai 13,33 sekundes. Mani visi apsveic arī tāpēc, ka esmu vienīgais baltais barjerskrējējs, kurš var cīnīties līdzvērtīgi ar tumšādainajiem sportistiem,” bet sportista trenere piebilda, ka ar Olijaru sāk rēķināties, jo „Pēc sacīkstēm tie sportisti, kas nav pirmā lieluma zvaigznes un Montekarlo palika vēl uz vienu nakti, bija spiesti pārcelties uz lētākām viesnīcām. Taču mums ar Stasi nekur prom nebija jādodas. Organizatori savu labvēlību pret mums izrādīja, ļaujot palikt viesnīcā, kurā numura cena ir 200 dolāru.”

2000. gada sezonas rangā Olijars ar Latvijas rekorda labojumu ieņēma 8. vietu, bet rezultātu progress liecināja apmēram to pašu, ko sociālistiskās nometnes lozungs attiecībā pret kapitālistisko: „Tūlīt panāksim un aiziesim garām!”:

1995. g. 14,3
1996. g. 14,52
1997. g. 13,62
1998. g. 13,49
1999. g. 13,28
2000. g. 13,25

Sportacentrs.com atkāpe: Talantīgā un Latvijas joprojām ātrākā barjersprintera karjeras debesīs nebija neviena mākonīša, sportists sapņoja par olimpisko sacensību finālu Sidnejā, un preses un sportista attiecībās vēl nebija iestājušās „aukstā kara” attiecības.

Pārējās tēmas

Atkārtoti par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu ievēlēja Vilni Baltiņu, bet ģenerālsekretāru – Aldonu Rubļevski, bet „SA” sarīkotā ekspresaptaujā par Baltiņa lomu Latvijas sportā nevienu sliktu vārdu par viņu nespēja atrast Ventspils mērs Aivars Lembergs, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis un sporta pārvaldes direktors Einārs Fogelis. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm Sidnejā, vērība tika pievērsta arī aklimatizācijas problēmai, noskaidrojot, ka uz austrumiem lidot cilvēkam ir grūtāk kā uz rietumiem, tomēr galvenā problēma ir galvā.

Latvijas pilsoņa pasi saņēma Latvijas futbola izlases līderis Marians Pahars. Hokejists Kaspars Astašenko noslēdza līgumu ar NHL klubu no Tampabejas „Lightning”. Dudenhofenas „Grand Prix” treka riteņbraukšanā pirmo un trešo vietu izcīnīja attiecīgi Viesturs Bērziņš un Ainārs Ķiksis, bet 7. vietu – Ivo Lakučs, par kuru treneris Vladimirs Ļeonovs teica: „Lakučam ir nākotne”. 3. vietu Krievijas atklātajās meistarsacīkstēs izcīna modernās pieccīņas pārstāve Jeļena Rubļevska. Pēc zaudējuma Baltkrievijai pasaules rangu tabulā ne tikai arvien dziļāk krīt Latvijas futbola izlase, pirmo reizi rangu tabulā atrodoties zem Igaunijas, ne tikai nespēj uzvarēt pēdējā pārbaudes spēlē pirms Eiropas vai pasaules čempionāta (starp citu, tas nav izdevies joprojām – 2 neizšķirti un 9 zaudējumi), bet sāk šūpoties arī vienības galvenā trenera angļa Gerija Džonsona krēsls.

Iepriekšējā nedēļā kopā bija sanākuši SIA „LBL-2000” direktors Jānis Janševics, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Arvīds Grigaļāvičs un... „LMT/Rīga” komandas galvenais treneris Igors Miglinieks, kurš cita starpā izteicās par vēlmi spēlēt LBL čempionātā, tomēr oficiāls dokuments LBL netika iesniegts. Augusta beigās bija paredzēta arī LBS valdes sēde, kurā tiktu izskatīta „LBL-2000” prasība piešķirt LBL čempionātam Latvijas čempionāta nosaukumu. Kamēr Latvijas basketbola čempionāta rīkošanas tiesības pieder LJBL, „LBL-2000” parakstījusi līgumu par sadarbību ar televīzijas kompāniju LNT, vienojoties par 20-25 līgas spēļu, kā arī raidījuma „Basketbola apskats” rādīšanu. Latvijas čempions basketbolā Māris Ļaksa intervijā „SA” stāsta, ka izvēlējies basketbolista karjeras turpināšanu Providensas augstskolā tāpēc, ka tā visvairāk par viņu izrādījusi interesi, kā arī tajā viņam nedraud sēdēšana uz rezervistu beņķīša.

Intervijā „SA” Andrejs Štolcers, kas Maskavas „Spartaka” rindās Krievijas augstākās līgas futbola čempionātā 5 pirmajās spēlēs guva 5 vārtus, stāsta, ka vienā istabiņā izbraukumos dzīvojot ar kamerūnieti Čuisi un pirms pāriešanas uz futbolu 13 gadu vecumā spēlējis hokeju „Dinamo” sistēmā kopā ar Kārli Skrastiņu. Intervijā ar Eiropas motokrosa čempionu „Open” klasē Lauri Freibergu atklājas, ka Limbažos čempiona tituls izcīnīts par spīti lauztajam kreisās rokas mazajam pirkstiņam un spēcīgi savainotai labās rokas plaukstas locītavai, bet atsevišķā rakstā tika vērtētas laura iespējas kļūt arī par pasaules čempionu. Romāns Vainšteins Itālijā uzvarējis viendienas sacensībās „Copa Bernocchi” un jaunākajā Starptautiskās riteņbraukšanas savienības reitingā ar 1512 punktiem ieņēma 4. vietu aiz Frančesko Kasagrandes, Jana Ulriha un Ērika Cābela. Baltijas kausa izcīņas turnīrā pludmales volejbolā Palangā 2. vietu ieņēmuši Ringolds un Austris Štāli, piekāpjoties tikai lietuviešiem Vasiļauskam un Čivam ar 5:12, 12:11, 18:20.