Pirms 10 gadiem. Koļiņko no nabadzīgākā kalnu ciema cīnās ar lāčiem...

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 265 (2000. gada 18. – 27. decembris)

Alana Smita baisā pasaka par Latvijas futbola izlases vārtsarga grūto likteni

Nedēļu iepriekš populārais britu laikraksts "The Sun" bija publicējis briesmīgu stāstu par Latvijas futbola izlases vārtsargu Aleksandru Koļiņko, ko bija sacerējis viņa pārstāvētā kluba "Crystal Palace" galvenais treneris Alans Smits.

”Pagājušo otrdien treneris Alans Smits britu laikraksta "The Sun" slejās atklāja, ko viņš stāstījis "Crystal Palace" futbolistiem 25. oktobrī: "Es sapulcināju pamatsastāvu un norādīju uz Koļiņko. Izdomāju stāstu par viņu. Teicu, ka viņš nāk no nabadzīgākā kalnu ciemata Latvijā, kur viņš astoņu gadu vecumā cīnījies ar lāčiem. Sacīju, ka viņa vecvecākus nogalinājuši nacisti, viņa māte mirusi ar vēzi un viņa māsu izvarojusi dumpinieku banda no kalniem. Tomēr pat pēc šiem pārdzīvojumiem Koļiņko nav nobirdinājis ne asaru, jo ir stiprs un drošsirdīgs. Tad teicu spēlētājiem, ka viens mēnesis aiz mūsu aizsardzības pārvērtis viņu par raudošu graustu."

Kā .. britu futbola speciālists varēja izdomāt tik nežēlīgu pasaku? .. "Crystal Palace" ļoti nesekmīgi sāka šīs sezonas pirmās divīzijas turnīru, un šķita, ka 24. oktobra spēle savā laukumā pret "Grimsby Town" pieliks punktu Smita saimniekošanai komandā. Londonas klubs piedzīvoja kārtējo zaudējumu ar 0:1 un atradās 23. vietā 24 komandu konkurencē. Tas nepavisam neapmierināja "Ērgļu" (tā ir "Crystal Palace" iesauka) fanus, un viņi sāka skandēt saukļus par Smita demisiju. Kluba prezidents gan palika uzticīgs trenerim, taču Smits nekad neaizmirsīs, ka pēc šā mača saniknotie puišeļi no tribīnēm spļāva viņam uz galvas. Šis zaudējums vēl ilgi paliks Koļiņko atmiņā - vairāk nekā 16 000 līdzjutēju klātbūtnē viņš "uzdāvināja" bumbu pretiniekam, kurš mierīgi guva izšķirīgos vārtus. Treneris Smits laikrakstā "The Sun" publiskoja arī Koļiņko emocijas pēc šīs neveiksmes: "Kad pēc spēles iegāju ģērbtuvē, tur valdīja pilnīgs klusums. .. Vienīgās skaņas nāca no tās puses, kur atradās nabaga Aleksandrs Koļiņko, mūsu Latvijas vārtsargs. Viņš raudāja no visas sirds. Asaras no viņa acīm lija kā multiplikācijas filmu kaķiem, kad tiem iezveļ ar nūju pa galvu." Un nākamajā dienā pēc šā asaru izvirduma Smits sacerēja Koļiņko dzīvesstāstu. .. Var vēl pieņemt, ka treneris tā pajoko šaurā lokā, taču viņš nedrīkstēja savu stāstu tik plaši publiskot. Tomēr Smits gribēja palielīties: redz, izdomāju šādu stāstiņu, futbolisti atguva cīņassparu, un turpmākajās desmit (tagad jau 11) spēlēs komanda vairs nepiedzīvoja nevienu zaudējumu. "Ērgļi" uzlidoja uz 12. vietu tabulā un iekļuva Anglijas Līgas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā. .. Grūti spriest, cik lielā mērā šai pasakai par Koļiņko drošsirdību tic vidusmēra anglis. Pateicoties Paharam un vēl sešiem Anglijas klubos spēlējošajiem mūsu futbolistiem, angļi tagad zina, ka ir arī tāda valsts - Latvija. Tomēr daudzi no viņiem pēc šā "The Sun" numura izlasīšanas būs pārliecināti, ka Latvijā ir kalni un kalnu ciemati. Un daudzi angļi tagad tic, ka Latvijā bērnībā jācīnās ar lāčiem, ka jābaidās no dumpinieku bandām...”

Sportacentrs.com atkāpe: Interesanti, kāds ir šī jokojošā trenera un Aleksandra bijušo komandas biedru intelekta līmenis? Ja jums stāstītu, ka ar Gariju Džonsonu kaut ko tādu paveikuši skotu klanu kaujinieki, vai jūs ticētu?

Kasparam Kambalam „nespīd”...

Tieši sezonā, kas basketbolistam Kasparam Kambalam bija izšķirošā, ņemot vērā viņa potenciālos nākotnes darba devējus, Nevadas universitātē Lasvegasā izraisījās skandāls...

Par dažādiem pārkāpumiem jauno basketbolistu vervēšanā Nacionālā koledžu sporta asociācija (NCAA) Latvijas basketbolista Kaspara Kambalas pārstāvētās Nevadas universitātes basketbola komandai. Universitātes vadība no darba atbrīvoja vienības galveno treneri Bilu Beino, kurš uz augstskolu bija uzaicinājis Kasparu... Tas vēl nebūtu tik sāpīgi, bet bez 2 stipendiju atņemšanas uz 2 gadiem, 4 gadu pārbaudes laika piešķiršanas un aizlieguma vienībai pirms nākamās sezonas piedalīties slavenajā NIT ("National Invitation Tournament") turnīrā UNLV tika arī aizliegts spēlēt 2000./2001. gada sezonas "Marta trakumā", kas tradicionāli ir spēlētāju vērtības mērs, kuri vasarā nolēmuši piedalīties NBA draftā. Turklāt Mountain West konferences (MWC), kurā spēlē "Runnin' Rebels", vadība nolēmusi aizliegt UNLV komandai piedalīties MWC finālturnīrā (NCAA to neaizliedza), kura norise martā sākumā bija ieplānota tieši Lasvegasas sporta arēnā "Thomas & Mack Center", arī finālturnīra norises vietu pārceļot no Lasvegasas uz citu pilsētu. MWC finālturnīra uzvarētājs automātiski nopelna vietu "Marta trakumā", un konferences vadība negribēja riskēt ar, ka Lasvegasas komanda uzvarēs šajā finālturnīrā ("Runnin' Rebels" tas bija izdevies pēdējos trijos konferences turnīros).

Beino lielā mērā bija atrastais grēkāzis, jo UNLV sodīja par NBA spēlētāja Lamāra Odoma vēlēšanos piesaistīt universitātei neatļautiem (kukuļošanas līdzekļiem). Tā nav pirmā reize, kad Ādams (lasi, UNLV) mēģināja iekosties aizliegtajā auglī. Tā bija gadījies arī 1979. un 1993. gadā. Pie tam 1993. gadā koledžai tika uzlikts četru gadu pārbaudes laiks, bet basketbola programmai - piespriesti vairāki sodi, pēc kā Lasvegasas augstskola atlaida panākumiem bagāto "Runnin' Rebels" treneri Džeriju Tarkanianu. Toreiz NCAA atklāja vairākas nelikumības Loida Danielsa vervēšanā un, lai arī Danielss UNLV neaizvadīja nevienu maču, universitātei nācās saņemt vairākus soda mērus.

Kā uz to raudzījās pats Kaspars? „Šie notikumi it kā var iespaidot, bet var arī neatstāt nekādu iespaidu uz manu nākotni, jo, pieņemsim, ka, ja mūs nesodītu, bet mēs spēlētu un nevinnētu pietiekami daudz spēļu, kā pirms sezonas visi runāja, tad tas man nāktu par sliktu, bet tagad mums nav nekādu pienākumu," saka Kaspars. "Ja es tagad nospēlēšu labi, tad visi uz mani skatīsies pozitīvi, jo domās: "Komandai taču bija treneru maiņa, bet viņam tas neko daudz netraucēja un viņš nospēlēja labi."

Sportacentrs.com atkāpe: NBA industrijā nav sīkumu. Varam tikai minēt, vai Kambala būtu pārkāpis NBA slieksni, ja nebūtu šīs ņemšanās ap nelikumīgām darbībām un piešķirto sodu.

Trīs vīri cēlās... no soliņa – Janičenoks, Blūms un Šķēle

Pēc iepriekšējo varoņu (Jumiķis, Cipruss, Valters, Ļaksa, Grafs u.c.) izklīšanas pa Eiropu un Ameriku vietā nāca citi par ļoti talantīgiem dēvētie, un ar gandarījumu jāsecina, ka visi trīs spēja pacelties ievērojamos augstumos, kaut gan potenciāls, jo īpaši Armandam Šķēlem, bija vēl lielāks.

Visi trīs nonāca krustcelēs: no jauniešu uz pieaugušo basketbolu, no dragāšanas uz iekļaušanas komandas mehānismā, no punktu gūšanas uz spēli aizsardzībā. Turklāt spēlēt vajadzēja ne tikai Latvijas Basketbola līgā, bet arī pakāpi augstāk – Ziemeļeiropas Basketbola līgā, kur trūkumi uzreiz izleca virspusē.

Tobrīd vēl Krištopana Basketbola skolas treneris Mareks Bajārs un tobrīd vēl Valtera Basketbola skolas un Latvijas U-20 izlases treneris Guntis Endzels izteica viedokli, ka labākais vecums prom braukšanai uz kādu ārzemju klubu ir 22-23 gadi. Tas ir vecums, kad progress vai nu turpinās, vai neturpinās.

Sportacentrs.com atkāpe: Jānis Blūms un Kristaps Janičenoks Joprojām spēlē nozīmīgu lomu – ne tikai attiecīgi spāņu "Bizkaia Bilbao Basket" un „VEF Rīga”, bet arī Latvijas izlases rindās. Tāpat ietu arī Šķēlem, ja veselība būtu kārtībā. Atcerēsimies, kā ar savu driblu un caurgājienu viņš ne vienu vien pretinieku ir iedzinis izmisumā.

Pārējās tēmas

Bobslejists Sandis Prūsis kārtējā Pasaules kausa posmā Kortīnā četriniekos (kopā ar Mārci Rulli, Matīsu Zacmani, Jāni Ozolu) izcīna sudraba medaļas. Šis posms apliecināja, ka Prūša investīcijas jaunās tehnikas un starta estakādes būvniecībā nav bijušas veltas. Divniekos šosezon otrajā braucienā uzrādītais ceturtais, bet kopsummā - piektais rezultāts. Savā karjerā augstāko vietu (12.) četriniekos (vēl - Māris Rozentāls, Jānis Silarājs, Gunārs Bumbulis) turpat izcīna otrās ekipāžas pilots Gatis Gūts. Biatlonists Ilmārs Bricis Pasaules kausa kārtējā posmā sprintā izcīnīja pagaidām labāko vietu sezonā – 14. vietu. Antholcā Gundars Upenieks visus šāvienus raidīja mērķī, bet tas viņam kopvērtējumā neļāva pakāpties augstāk par 35. vietu. Pasaules junioru hokeja čempionātā (U-20) mūsu valstsvienība Pirmajā divīzijā (agrāk to sauca par B grupu), sadraudzējusies ar cūciņām, ar šodienas Latvijas hokeja eksportpreci (Jāni Spruktu, Juri Štālu, Alekseju Širokovu un Armandu Bērziņu) ierindā uzvarēja tikai vienā spēlē un spiesta šo grupu atstāt. Sandis Ozoliņš ("Hurricanes") Pasaules izlases balsojumā noslīdējis vienu vietu zemāk, piekāpjoties zviedram Lidstrēmam un krievam Zubovam.

Pretēji gaidāmajam Starptautiskā futbola federācija par gada labāko futbolistu pasaulē nosaukusi nevis kādu no favorītiem portugāli Luišu Figu vai brazīlieti Rivaldu, bet gan francūzi Zinedinu Zidānu. Ceļoties ledus hokeja hallēm, iespējama kļuvusi vēl vien olimpiskā sporta veida kultivēšana Latvijā. Ar jauno sporta veidu šorttreku saslimuši arī riteņbraucēja Edvīna Silova dēli – 17 gadus vecais Helmuts un 14 gadus vecais Haralds. Pēc trīsarpus gadu nespēlēšanas hokeja laukumā Pitsburgas „Penguins” formā NHL atgriezusies kluba leģenda Mario Lemjē. Dienas gaismu ieraudzījusi Andra Stavro grāmata „Vainšteins – pasaules čempions”. Intervijā „SA” daiļslidotājs Oļegs Šļahovs stāsta par to, ka viņa daiļslidošanas un dzīves partnere Jeļena Berežnaja uz Krieviju aizbraukusi un viņu pametusi mīlestības pret Krievijas sportistu Antonu Siharulidzi dēļ un ka, treniņā izpildot paralēlo pirueti, viņš nav gribējis trāpīt Jeļenai pa galvu ar slidu. Intervijā ar tēvu handbolistu Jāni Valeiko un dēlu basketbolistu Edmundu Valeiko atklājas, ka Edmunda precīzais trīspunktnieks tapis kā sods par... zaudējumu tenisā tēvam – par katru zaudējumu 30 precīzu trīspunktnieku.