12h pēc spēles: Grēkāzis Krišjānis?

Par spēli
Rīdzinieki spēli uzsāka aktīvāk par pretinieku un spēles pirmajā daļā kontrolēja notikumus laukumā. Spēja radīt spiedienu uz Maskavas „Dinamo” vārtiem un vienā no situācijām arī realizēt vārtu gūšanas momentu. Labi iesākto sabojāja noraidījumi, jo to laikā jau pirmā perioda beigās maskavieši pārņēma iniciatīvu, mainīja spēlēs ritējumu un drīz vien spēja mainīt arī spēles rezultātu. Spēles noslēgums pagāja ar ievērojamu Maskavas kluba pārsvaru, bet tā kā rezultāts bija neizšķirts, bija skaidrs, ka spēle, visticamāk, ir līdz pirmajiem vārtiem, proti, spēle varēja aiziet kā vienā, tā otrā virzienā. Tomēr maskavieši nospēlēja disciplinēti, sagaidīja rīdzinieku kļūdas un spēles izskaņā tās arī realizēja.

Vājais ķēdes posms
Šī spēle bija raksturu pārbaude. Lai uzvarētu, bija jānodemonstrē tādas īpašības kā disciplīna, spēja ciest un turēt un pacietība. Rīdziniekiem ir bijušas spēles, kurās izdodas nodemonstrēt šīs īpašības un izcīnīt uzvaru. Vakardienas spēlē pretinieks šajās komponentēs bija krietni pārāks.

Lūzuma punkts
No rezultāta viedokļa, protams, ka izšķiroša bija Ozoliņa neveiksmīgi izvēlētā pozīcija uz savas zilās līnijas un Kr.Rēdliha nespēja tikt līdzi Mosaļovam, kad tika zaudēti otrie, izšķirošie, vārti. Tomēr pati spēle savu ritējumu mainīja jau rīdzinieku pirmā noraidījuma laikā, kad rīdzinieki jau vismaz trešo reizi pēdējās spēlēs saņēma noraidījumu par skaitliskā sastāva pārkāpumu. Pretinieks atguvās, sajuta spēli un sākot no tā brīža Telkvistam bija ļoti daudz darba.

Vairākums/ mazākums
Otrā perioda sākumā Rīgai bija iespēja nostiprināt savu pārsvaru divās pēc kārtas vairākuma situācijās, lai arī bija dažas labas izspēles, to izdarīt neizdevās. Vēl vairāk, tika nopelnīts noraidījums.

Mazākumā izdevās noturēt vārtus neskartus. Ne tikai noturēt, bet arī dažas reizes bīstami apdraudēt Garneta vārtus. Jāpiemin gan, ka izlīdzinājuma vārtus pretinieks guva īsi pēc Ozoliņa atgriešanās laukumā pēc noraidījuma.

Treneru lēmums
Aizsardzībā treneri nolēma pamainīt spēli un izjaukt veiksmīgi spēlējošo pāri Ozoliņš-Cibuļskis. Cibuļskis tika nosūtīts pievienoties Galviņam un pārdomāt savu spēli, bet tas pēc ilgiem laikiem deva iespēju Kr.Rēdliham.

Attiecībā uz Kr.Rēdlihu bija patīkami redzēt, ka atšķirībā no pēdējam spēlēm, kad bija ticis laukumā, viņš nevis mēģināja lauzt savu spēli, proti spēlēt tīri no aizsardzības, bez iniciatīvas uzbrukumu veidošanā, bet nonācis blakus Ozoliņām, aktīvi iesaistījās uzbrukuma veidošanā – izdarīja piespēlēs, pieslēdzās uzbrukumiem, apdraudēja vārtus. Diemžēl, spēlēs turpinājumā tieši Krišjānis bija viena no galvenajām iesaistītajām personām (kopā ar Ozoliņu), kad tika zaudēti visi trīs vārti. Ļoti ticams, ka pēc šādas spēles, Kr.Rēdliham atkal kādu ilgāku laiku būs jāvēro spēles no malas. Tomēr, tajā pašā laikā, ir skaidrs, ka arī pārējie aizsargi pieļāva kļūdas, bet viņiem paveicās, ka Telkvists spēja izglābt.

Līdz ar Ankipāna savainojumu, Mikušam bija lielā iespēja spēlēt blakus Spruktam un Karsumam un censties atdzīvināt šo maiņu, kas sezonas ievadā bija ļoti draudīga, bet pašlaik ir pazudusi. Lai arī maiņai bija pāris labas epizodes, tomēr kopumā, tā bija tik pat nemanāma kā pēdējās spēlēs ierasts.

Labais sliktajā
Troters. Spēlētājs, kuru laukumā nevar nepamanīt – aktīvs, nekaunīgs un ļoti tehnisks spēlētājs. Vienīgos vārtus rīdzinieki guva tikai un vienīgi pateicoties šīm Trotera īpašībām. Pamanījās atbruņot Novāku un cīņa ar viņu arī izdarīt lielisku slēpto piespēli uz vārtu priekšu Laurim.

Telkvists. Lai arī Telkvists spēlē nav tik efektīgu momentu, kā Holtam, kopumā viņš spēlē ļoti efektīvi un spēj regulāri glābt komandu. Darīja visu ko varēja, lai noturētu komandu spēlē, diemžēl pietrūka laukuma spēlētāju atbalsta.

Spēlētāju statistika spēlē pret Maskavas „Dinamo”