Pirms 10 gadiem. Sāga turpinās – Latvijas izlases hokejisti un hokeja federācija pret galveno treneri

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 239 (2000. gada 19. –25. jūnijs)

Hokejistiem un LHF (lasi Lipmanam) joprojām nepatīk Vasiļjevs...

„Tieši Latvijas Hokeja federācija ir bijusi iniciatore, lai pavēstītu pasaulei, ka "ne visi hokejisti grib spēlēt trenera Vasiļjeva izlasē". Tā vietā, lai federācijas vadība abas puses (konkrēti ir zināmi tikai divi uzvārdi - Vasiļjevs un Beļavskis) nosēdinātu pie sarunu galda vai pie šņabja glāzes, tā izvēlas pavisam citas metodes. Un tagad patiešām ir grūti iztēloties, kas šo komandu atkal var vienot. Daži hokejisti ir apvainojušies uz Vasiļjevu par viņa "neprofesionālismu", taču patiesībā zemteksts ir pavisam cits. Pārmaiņas, kas hokeja izlasē atnāca kopā ar Vasiļjevu, izrādījās, patiešām bija īstas pārmaiņas. Tās nebija gaidītas. Gaidīts nebija arī rezultāts, jo izrādījās, ka "neprofesionāļa" Vasiļjeva vadībā komanda uzvar. Izrādās, ka šis neprofesionālis var nosēdināt malā arī komandas līderus, kas iepriekšējos gados paši lēma, kad un cik laika laukumā pavadīt. Beļavskis ir teicis, ka viņu neapmierina treneris un ka tas komandā neapmierinot "vēl daudzus". Kurus? Kad prese veic ekspresaptauju, tad izrādās, ka šajā jautājumā izlase sadalās latviešos un krievos. Pirmie tikai rausta plecus un saka, ka viss ir kārtībā, bet otrie kaut ko nesakarīgi atņurd... ..

Nebūs brīnums, ja federācija sāks izskatīt jautājumu par jauna izlases trenera kandidatūru, jo Vasiļjevs nekad nav bijis tās (lasi - Lipmana komandas) favorīts. .. Pirms pusotra gada, piesakoties uz konkursu par izlases galvenā trenera vietu, Vasiļjevs tā arī nesaņēma atbildi no federācijas prezidenta Kirova Lipmana. Pēc sešiem mēnešiem, kad izlase bija izkritusi no A grupas, "neprofesionālis" Vasiļjevs atkal iesniedza savu pieteikumu uz valstsvienības galvenā trenera vietu. Vasarā viņam pat atļāva sākt strādāt ar izlasi, lai gan par treneri darbā vēl nepieņēma. Federācijas vadība joprojām meklēja "profesionāļus", kas viens pēc otra attiecās. .. Līdz rudenim vēl nebija skaidrs, vai federācija tomēr ļaus Vasiļjevam vadīt komandu kvalifikācijas turnīrā Šefīldā. .. Pēc atgriešanās no Sanktpēterburgas federācijas vadībai vajadzēja parakstīt līgumu ar Haraldu Vasiļjevu vismaz uz turpmākajiem diviem gadiem, taču tas nenotika.”

Sportacentrs.com atkāpe: Pēc desmit gadiem aizdomas par tādiem, kas varētu nesaprast Latvijas hokeja izlases galvenā trenera teikto latviski, var skart kādus trīs – četrus pamatsastāva spēlētājus. Bet kāpēc tas vajadzīgs, ja galvenais treneris Znaroks latviski taču nerunā?

Ozoliņu grasās aizmainīt...

Pēc otrās Kolorado „Avalanche” izgāšanās pēc kārtas aizokeāna hokeja cāļu skaitīšanā – NHL izslēgšanas spēlēs – par citu mājvietu visticamāk nāksies domāt arī vienam no komandas līderiem latviešu aizsargam Sandim Ozoliņam. Šī pārliecība vēl vairāk apstiprinājās pagājušajā nedēļā, kad "Avalanche" parakstīja jaunu līgumu ar Reju Burku.
”Darba attiecības ar komandu beigušās uzreiz 12 hokejistiem. Starp šiem divpadsmit atrodams arī mūsu Sanda Ozoliņa un viņa sāncenša Reja Burka vārds. Burks uz Denveru atbrauca tikai šajā pavasarī, un šā 39 gadus vecā aizsarga iekļaušana komandā bija saistīta tikai ar vienu mērķi - pastiprināt komandas spēli aizsardzībā. Bet Burks, tāpat kā Ozoliņš, bija uzbrūkoša tipa aizsargs. .. Treneri vairāk spēles laika atvēlēja Rejam, attiecīgas viņam bija arī iespējas izcelties laukumā.” Tā kā Burks bija izlēmis, ka spēlēs NHL vēl vienu gadu, Ozoliņa izredzes palikt lavīnu rindās saruka. „Ja "Avalanche" šogad izcīnītu Stenlija kausu, tad Burks no hokeja atvadītos un tas būtu šīs ziepju operas gals. Un tālākais notikumu scenārijs būtu pavisam vienkāršs: Rejs Denverā sarīkotu iespaidīgas atvadas, aizvestu kausu uz Bostonu utt. Bet Sandis Ozoliņš pagarinātu ar "Avalanche" līgumu vēl uz trim, četriem vai pat pieciem gadiem. Pēc zaudējuma Rietumu konferences finālā viss sagriezās ar kājām gaisā.”
"Visiespējamāk, ka 1.jūlijā sekos kvalifikācijas piedāvājums 4,5 miljonu dolāru apmērā un abas puses savas problēmas lietišķi atrisinās. „Nekāds karš tur nebūs - tas mani priecē. Izskatīsim visus piedāvājumus un pieņemsim lēmumu. Savulaik Lakruā man solīja - sak, ja nu mūsu ceļi šķirsies, tad es izdarīšu visu, kas manos spēkos, lai tu nokļūtu tur, kur tev patiktu vislabāk. Tagad izskatās, ka šie ceļi patiešām laikam šķirsies, un es varēšu pārliecināties par šo solījumu. Protams, pastāv jau arī iespēja, ka "Avalanche" mani tomēr vēl patur, taču tā šobrīd ir vairs tikai teorija,” daudz ar nākotnes izredzēm Ozoliņš nespekulēja."

Sportacentrs.com atkāpe: NHL tirgū ir noteiktas pazīmes, kas tāpat kā melni padebeši un zibšņi debesīs liecina par tuvojošos negaisu, vēsta par nākotnē gaidāmo klubu maiņu. Sandim drīz vien ceļš veda uz Karolīnu.

Maļuhins & Co pret „Latvijas Loto”

2000. gads bija iezīmīgs ne tikai ar Latvijas Hokeja federācijas un „Ādažu Čipsu” nekaunību sportistu vārda izmantošanā, kas noslēdzās ar sportistu uzvaru. Latvijas izlases vārtsargs Artūrs Irbe toreiz teica, ka viens no iemesliem, kāpēc viņš spītē „čipsu” un LHF visatļautībai, ir cerība, ka tas radīs precedentu Latvijā, kas palīdzēs līdzīgu lietu risināšanai nākotnē arī citos sporta veidos. Divus mēnešus vēlāk precedents noderēja, ja sportistu vārdus nelikumīgi izmantoja „Latvijas Loto” kantoris. Arī valsts organizāciju "Latvijas Loto" daži sportisti grasījās sūdzēt tiesā un pieprasīt naudas kompensāciju par viņu fotoattēlu izmantošanu uz momentloterijas "Sprints" biļetēm.

„Šobrīd šajā lietā, ko "Latvijas Loto" dēvē par mākslīgi inscenētu "labvēļu" spiedienu, ir iejaukti biatlonisti Oļegs Maļuhins, Jēkabs Nākums, Ilmārs Bricis, barjerskrējējs Staņislavs Olijars, trekists Ainārs Ķiksis, soļotāji Aigars Fadejevs un Jolanta Dukure, kā arī kamaniņu braucēja Iluta Gaile. Pēdējie trīs it kā esot panākuši mutisku vienošanos, bet pārējie ar juristu palīdzību cenšas panākt savu taisnību. Piemēram, Oļegs Maļuhins ir nobriedis to noskaidrot ar tiesas palīdzību.

O. Maļuhins: "Ja mans fotoattēls būtu izmantots kādā labdarības akcijā, tad man nerastos ne mazākās pretenzijas. Uz šo gadījumu to nevar attiecināt, jo mans vārds tika izmantots komercdarbībā. "Latvijas Loto" pārstāvji teica, ka mūs reti kurš atpazīs. Tās ir muļķības. Rīgā es biju pienācis pie vairākiem kioskiem, un visur mani kāds sveicināja, kā arī jautāja, cik daudz naudas no "Latvijas Loto" es par šo gājienu esmu saņēmis. Es šobrīd esmu ieņēmis principiālu nostāju, un nauda nebūt nav galvenais, kāpēc esmu izvēlējies tiesāties ar "Latvijas Loto". Vienkārši es vēlos, lai tā būtu laba mācība un lai šādi gadījumi nākotnē neatkārtotos. Ja "Latvijas Loto" pirms tam mani būtu brīdinājis, uzprasījis manu viedokli, tad šobrīd nebūtu nekādu problēmu. Protams, tagad viņi zvana gandrīz katru dienu un lūdz mani ierasties uz pārrunām. Kāpēc viņi to nedarīja iepriekš? Ja jau viņi nejūtas vainīgi, kāpēc tad tik uzcītīgi vēlas mūs apsēdināt pie sarunu galda? Es tur nesaskatu nekādu loģiku. Teikšu godīgi - man ļoti gribas pacīnīties ar "Latvijas Loto" un pierādīt, ka tā nedrīkst rīkoties. Tāpēc es kompromisiem nepiekrītu. Man ir savs viedoklis šajā lietā, viņi uzskata citādi. Nu, tad lai tiesa izšķir, kuram taisnība. Ja tiesas lēmums būs man nelabvēlīgs, tad es varbūt pat "Latvijas Loto" atvainošos. Ja ne, tad viņi ar atvainošanos vien cauri neizspruks."

"Latvijas Loto" pārstāvji pēc tam, kad sarunas ar biatlonistiem neraisījās, kā bija cerēts, ļaunuma sakni saskatīja sportistu juridiskajā pārstāvī Ilgvarā Imšā, kurš kūdot sportistus nepiekrist kompromisiem, jo vēlas iedzīvoties uz viņu rēķina. Pirmā summa, ko katrs biatlonists ar jurista starpniecību pieprasīja no "Latvijas Loto", bija 1200 latu. Kā skaidroja I. Imša, viņam nebija viegli pierunāt sportistus apstāties pie šīs summas, jo biatlonisti uzskatīja, ka par šo "joku" "Latvijas Loto" ir jāmaksā dārgāk. Pēc pirmā atteikuma summa pieauga līdz 3000, bet tiesā, ja vien līdz tai lieta nonāks, prasība tiks sniegta jau par 5000 latu piedziņu.

Jēkabam Nākumam "Latvijas Loto" piedāvāja finansiāli atbalstīt viņa biatlona klubu "Alūksnes juniors". Nākumam nekas nebūtu pretī, bet summai ir jābūt tiem pašiem trim tūkstošiem!

"Latvijas Loto" bijusi pat saruna ar Latvijas Olimpisko vienību par sportistu vārda izmantošanu loterijai, bijusi panākta pat mutiska vienošanās, taču nekādi papīri netika parakstīti. Uzņēmuma pārstāvji savu pozīciju skaidroja šādi: „Tā kā ekspromtaptauja tirdzniecības vietās pierādīja, ka iedzīvotāji nepazīst mūsu sportistus, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē, pieņēmām lēmumu izvietot labāko attēlus uz bezmaksas lozēm, klāt pierakstot to vārdus, tā popularizējot gan sporta veidus, gan to pārstāvjus. .. Mūsu sadarbības piedāvājums ir ilgtermiņa - sadarboties ar sportistiem gan tagad, gan arī nākotnē, piedāvājot viņiem bezmaksas publicitāti mūsu loteriju ziņās, nākamajās loteriju sērijās.”

Sportacentrs.com atkāpe: Ja pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uz Latviju brauca, piemēram, erotisko filmu režisori un filma mierīgi varēja tikt uzņemta kādas viesnīcas strūklakā, nevienam no atbildīgajām personām Latvijā neprasot, vai kungi var uzrādīt attiecīgu atļauju, jo mēs esam maisā auguši, un rietumnieki noteikti zina labāk, ko nedrīkst, tad nepilnus 10 gadus pēc brīvvalsts atjaunošanas tikai juridiski sakārtotā vidē pabijušajiem (Artūram Irbem un Sandim Ozoliņam) izdevās iestāstīt kokos augušajiem, ka zināmai kārtībai jābūt arī pašu mājās, ja jau esam no koka nokāpuši. „Latvijas Loto” no koka nokāpuši vēl nebija...

Pārējās tēmas

„Venstpils šķēpu” sacensībās Latvijas rekordu šķēpa mešanā uzstādījusi 18 gadus vecā juniore Inga Kožarenoka – 57,58m, vīriešiem Ērikam Ragam līdz valsts rekordam pietrūkst 17 centimetru – 83,61m, bet, divreiz labojot personisko rekordu (82,73 un 83,08), cieši pa pēdām viņam seko Voldemārs Lūsis, atstājot aiz sevis gan vācieti Borisu Henriju, gan britu Maiku Hilu, kuru rekordi ir krietni tālāki... Tartu (Igaunija) savukārt pie Latvijas rekorda kārtslēkšanā tikusi Elīna Ringa (3,60m). Pasaules čempionātā modernajā pieccīņā Itālijas pilsētā Pezaro 3. vietu un olimpisko ceļazīmi izcīnījusi Latvijas pieccīņniece Jeļena Rubļevska. B normatīvu un tiesības braukt uz Sidneju Krievijas čempionātā peldēšanā 200m brasā izcīna Margarita Kalmikova. Raivis Belohvoščiks uzvar Šveices velobrauciena posmā, bet Andris Naudužs Kolumbijā uzvar četros posmos pēc kārtas, savukārt Viesturam Bērziņam Pasaules kausa posmā riteņbraukšanā trekā 3. vieta sprintā. Ar 7. vietu 7 izlašu konkurencē pasaules čempionātā debitē Latvijas bumbiņhokejisti. Latvijas futbola čempionāta 11. kārtā „Policijas FK” iesit trīsreiz vairāk vārtu kā iepriekšējās 10 spēlēs, tomēr ar 3:5 zaudē „FK Ventspils”. Staņislavs Olijars cīnās ar 1. barjeru un mērķē uz Igora Kazanova Latvijas rekordu (13,26, pašam Stasim tobrīd – 13,28). Valentīnai Gotovskai tāllēkšanā pieder piektais tālākais lēciens pasaulē 2000. gada sezonā – 6,91m (aiz F. Meijas (Itālija, 7,09m), L. Kucas (Kuba, 6,99m), T. Kotovas (Krievija, 6,99m), G. Jinanas (Ķīna, 6,95m) un M. Megijas (Brazīlija, 6,93m)), apsteidzot O.Rubļovu, L. Galkinu (abas Krievija) un H. Dreksleri (Vācija). Kā pirmā sportiste no Latvijas speciālo ielūgumu jeb wild card uz olimpiskajām spēlēm ieguvusi burātāja Žaklīna Litauniece, bet fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Īviņš intervijā „SA” stāsta, ka pirmoreiz no futbolistiem viņu palīdzēt palūdzis Latvijas izlases galvenais treneris Jānis Gilis. Latvijas izlases biatlonisti „SA” stāsta, ka pēc švakākās no trim pēdējām sezonām viņi mācās šaut ātri. Pasaules kausa pēdējā posmā vingrošanā Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā par uzvarētāju brīvajās kustībās kļuvis Igors Vihrovs, bet atbalsta lēcienā – Jevgeņijs Saproņenko.