Karalis ir miris... Lai dzīvo karalis!

Līdz pagājušās nedēļas nogalei varēja likties, ka pēc Jāņa Miņina aiziešanas no Latvijas bobsleja izlases sporta veidam ir vāks. Ja vienību pamet divkārtējais pasaules junioru čempions, 2008. gada Eiropas čempions četriniekos, 2009. gada pasaules čempionāta bronzas medaļnieks četriniekos, pēdējo triju sezonu Pasaules kausa (PK) kopvērtējuma četriniekos godalgu īpašnieks, Latvijas bobsleja pēdējo sezonu „seja”, nav brīnums, ka nākotne nerādās rožainās krāsās. Turklāt Jānis bija četrus gadus ilgāk ēdis bobsleja sāli kā izlases nākamais pilots Edgars Maskalāns, kas šajā sporta veidā nav mazsvarīgi. Tā kā abi jaunie piloti (Oskars Melbārdis un Uģis Žaļims) tikai šosezon piesēdās pie boba „ruļļiem”, arī no viņiem prasīt rezultātu uzreiz ir absurdi. Plaši bija izplatīts viedoklis, ka bez Miņina Latvijā bobsleja nav un nebūs, taču varbūt tas bija viens no iemesliem, kāpēc šovasar tika sākta programma, kas balstīta uz konkurenci un vairāku spēcīgu ekipāžu izveidi. Atcerēsimies, kā uz vienu kārti liktās cerības biedzās pirms gada olimpiskajā Vankūverā. Ka katastrofa nenotiek, arī Jānim nestartējot, redzējām jau Vankūverā, kur Maskalāns ar stūmēju Daumantu Dreiškenu tika pie augstās 8. vietas, kaut gan pirms tam Edgaram PK posmos bieži bija grūtības pat tikt pie otrā brauciena, t.i., iekļūt pirmajā divdesmitniekā...

Tā Latvijas bobsleja izlasē (un droši vien ne tikai tajā) iegājies, ka, kamēr jaunais veco buku nav „nokodis”, vecais skaitās pirmais numurs ar šim goda nosaukumam piedienošām ekstrām – labākajiem stūmējiem, labāko bobu, labākajām slidām. Tas ļauj sasniegt labāku rezultātu, kas savukārt atstāj iespaidu uz atalgojumu un sponsoru naudām. Tāpēc ir jābūt patiesi talantīgam un spēcīgam, galvastiesu pārākam, lai otrais pilots to paveiktu. Var teikt, ka Zintim Ekmanim Prūsis garām tomēr netika, Gatis Gūts Sandi Prūsi arī „nenokoda”, savukārt Miņins Gūtam pagāja garām. Maskalāna liktenis bija atrasties aiz Jāņa muguras. Pašreiz aiz Maskalāna muguras atrodas Melbārdis un Žaļims. Kā būs uz priekšu, laiks rādīs. Pašreiz prioritāte ir Edgaram, un viņam tā jāmāk izmantot. Citādi nāks nākamie.

Kurš pirms Eiropas čempionāta Vinterbergā prognozēja, ka Maskalāns divreiz būs labāko desmitniekā? Varbūt izlases vecākais treneris Sandis Prūsis, vismaz tāds bija viņa mērķis, īstenībā jau augstāks – cīņa par sešinieku. Arī pats Edgars ticēja sev un teica, ka mērķis ir vismaz pirmais sešinieks. Maskalāns ar Dreiškenu stūmēja lomā jau izraisīja apvērsumu domāšanā – 7. vieta divniekos un nākamajā dienā pie televizoru ekrāniem skatītāju krietni vairāk. Svētdien Latvijas kroņa disciplīnā četriniekos sasniegta jau 5. vieta. Jāņem vērā, ka tik ātri atstrādāt perfektu sasēšanos startā nav iespējams un to, ka tehnika tomēr atšķiras no tehnikas (gaita un vadība bobiem), rezultāti ir labi. Ne izcili, bet labi.

Starp citu, patiesa nav vēl viena leģenda. Nemaz tik sen atpakaļ nav jāskatās, kad divniekos Eiropas meistarsacīkstēs latvieši bijuši tik augstu. 2008. un 2009. gadā Miņinam ar Dreiškenu tika sestā vieta. Tas pierāda, ka atmiņa ir īsa. Pēc pāris gadiem elka (karaļa) lomā Latvijā būs kāds cits – Maskalāns, Melbārdis, Žaļims vai vēl kāds cits. Protams, viņus salīdzinās ar Jāni, taču pirmais numurs vienmēr būs tikai viens.

Varam paspekulēt, kurā vietā Eiropas meistarsacīkstēs būtu bijis Miņins. Ar tagadējiem Maskalāna stūmējiem Jānis šosezon Maskalānam tomēr vienreiz zaudēja – Eiropas kausa divnieku sacensībās Vinterbergā. Grūti spriest, kas būtu, ja Miņina bobs un stūmēji Eiropas kausa posmos būtu bijuši Maskalānam. Citējot kolēģi Anatoliju Kreipānu: „To mēs nekad neuzzināsim.” Spriest varētu tikai tad, ja abiem pilotiem būtu pilnīgi vienāda tehnika un vieni un tie paši stūmēji, tomēr tas, ka tieši Vinterbergā pirms tam Eiropas kausa posmā Edgars pārī ar Raivi Broku izrādījās pārāki par Miņinu ar pašu Daumantu Dreiškenu „kulbā”, nedod pārliecību, ka Jānis Eiropas čempionātā divniekos būtu augstāk par Maskalāna iespēto. Tad jau drīzāk četriniekos, taču arī tikai varbūt... Liekas, ka Miņinam divnieku sacensības vienmēr bijušas vairāk kā treniņš četriniekiem – bez papildu motivācijas. Arī tas, ka viņš nemēģināja uzlabot savu punktu summu pasaules rangā pēdējā Eiropas kausa posmā pirms Ziemassvētkiem Vinterbergā, par kaut ko liecina, taču tā jau ir cita tēma.

Eiropas čempionātā Maskalānam bija jāpierāda, ka viņš ir izlases pirmā pilota cienīgs, ka viņš drīkst spēlēt pirms tam Miņina spēlētās klavieres, kuras ilgu laiku bija nesis. Jāpierāda, ka Miņina neaizstājamība ir bijis mīts, leģenda, daļēji paša Jāņa un masu mediju radīts. Jāpierāda, ka jaunajā izlases modelī tieši viņš ir pirmais izlases pilots, jo arī Melbārdis, pagaidām galvenokārt snieguma startā dēļ, jau sāk kāpt uz papēžiem Edgaram. Savukārt Žaļims šosezon vienā braucienā Eiropas kausa posmā jau bija ātrāks pat par Maskalānu, bet pagājušonedēļ Sanmoricā pat apsteidza Melbārdi četrinieku sacensībās. Aizbraucot tūrē pa Eiropas kausa posmiem, Uģim personiskais rekords Siguldas trasē bija ~55 sekundes, īsi pēc jaunā gada jau tika braukts ātrāk par 52 sekundēm! Melbārdis savā pirmajā PK posmā Īglsā kopā ar Intaru Dambi pirmajā braucienā startā atmērīja visiem, tai skaitā tādam divnieku startu izcilniekam kā šveicietiem Beatam Hefti, bet otrajā braucienā piekāpās tikai šveicietim. Savukārt pēc nedēļas Eiropas kausa posmā Sanmoricā gan Melbārdis, gan Žaļims pārējos konkurentus divniekos apsteidza par attiecīgi 16 un 8-10 sekundes simtdaļām, bet četriniekos – par desmit un vairāk sekundes simtdaļām. Starta ieskrējienā mūsējie jau ir augstākajā līgā. Turklāt vēl ir rezerves! Tas nozīmē, ka arī Melbārdim jāskatās ne tikai mugurā Maskalānam, bet ar vienu aci arī atpakaļ – vai sekotāji (Žaļims) jau nav pārāk tuvu. Lieki atgādināt, ka konkurence ir izaugsmes pamats. Un tas bija tas, ko Prūsis un federācija gribēja panākt.

Vai Miņins aizgāja konkurences dēļ, lūkojot, ka Maskalāns nav ne ar ko sliktāks kā Jānis, ja nu vienīgi mazāk skaisti runā, bet jaunie ievērojami „iekabina” Jānim starta posmā? Droši vien, ka nē. Visticamāk, ka tam ar Prūša un Miņina uzskatu atšķirību nav nekāda sakara. Vienkārši abiem bija pārāk atšķirīgi uzskati par veidu, kā sasniedzams iespējami augstākais rezultāts.

Pašlaik pat Edgars pats neriskē apgalvot, ka izvilks līdz Soču olimpiādei 2014. gadā. Turklāt nav teikts, ka šajos trijos gados viņu neapsteidz sekotāji. Tomēr pašreiz tieši viņš ir karalis, jo tronis tukšs nedrīkst palikt. Miņins ir prom, vietā ir Maskalāns, kurš noteiks modi Latvijas bobslejā, kamēr...