Latviešu bobslejisti aizpilda caurumus

Līdz decembra beigām no malas Latvijas bobslejistu ielā viss likās teicami – vasarā nākuši klāt jauni spēki, radusies konkurence, Eiropas kausā Jānis Miņins konkurentus sita kā riekstus... Tad sekoja Latvijas pirmā pilota un bobsleja izlases (lasi, vecākā trenera Sanda Prūša) 4,5 sezonu laulības šķiršana ar daudziem jautājumiem, ko nenoņēma arī pirmais Pasaules kausa (PK) posms pēc Jaunā gada sagaidīšanas Īglsā, bet Eiropas čempionāts Vinterbergā kārtis sajauca galīgi.

Pēc Vinterbergas gan elpa aizrāvās visiem – gan savējiem, gan konkurentiem. Pēc pirmā brauciena jaunā gurķa pilota lomā Oskars Melbārdis ar stūmējiem Raivi Broku, Mihailu Arhipovu un Jāni Strengu uzrādīja pārliecinoši labāko rezultātu un tuvākos sekotājus apsteidza par 0,23 sekundēm! Tūlīt gan viņi tika diskvalificēti par to, ka viena slida Sanktmoricas trasē bija sasilusi var 2,4 grādiem vairāk, kā pieļauts. Toties pēc pirmā brauciena „tikai” ceturto vietu ieņēmušais Latvijas uz šo brīdi pirmais numurs pilotu klasifikācijā Edgars Maskalāns ar Daumantu Dreiškenu, Uģi Žaļimu un Intaru Dambi apbrauca pirmo trīs vietu īpašniekus un beigās izrādījās pirmais divu braucienu summā!

Turpinājums, jāatgādina, sekoja jau nākamajā PK posmā Čezānā, kur, pēc pirmā brauciena dalījis pirmo vietu ar krievu vecmeistaru Aleksandru Zubkovu, Maskalāns un puiši beigās ieņēma otro vietu (ar kļūdām gan pirmajā, gan otrajā braucienā). Oskaram tik labi negāja, bet būtu jau arī brīnums, ja nebūt ne vienkāršajā Čezānas trasē vienā nedēļā pilots apgūtu visus tās smalkumus. Atcerēsimies, ka labais starts Sanktmoricā vēl nav kvalitātes zīme uz mūžu un garantija, ka tā būs vienmēr.

Starp citu, to, ka Pasaules kausam šosezon būs mazvērtības pieskaņa, apliecina kaut vai tā pati Sanktmorica, kur labākā rezultāta īpašnieks tika diskvalificēts, pirmajā ailītē posmā bija Maskalāns, otrajā – šveicietis Beāts Hefti, kurš arī kopā ar mūsējiem līdz gadu mijai vagoja Eiropas kausa trases, bet piektajā teorētiski trešais vācu pilots Tomass Floršucs, kas sezonas pirmajā pusē vispār nepiedalījās ne Pasaules kausa, ne Eiropas kausa sacensībās! Arī divniekiem turpat Sanktmoricā otro vietu ieņēma Hefti, bet trešo – Floršucs, kuri PK kopvērtējumā uz augstu vietu šajā sezonā nepretendēs, kaut arī to būtu pelnījuši.

Pirms pasaules čempionāta veroties patīkamajās ainās pēdējo divu posmu četrinieku sacensību noslēguma rezultātos, kā arī divnieku sacensību starta nogriežņu laikos, kur līdzīgu nav Oskara Melbārža ekipāžai, mēģināsim saprast, vai mūsējie pēkšņi tik stipri kļuvuši, vai konkurenti – vājāki?

Pirmkārt, jau Jānis Miņins iepriekšējās sezonās četriniekos turpat labāko trijnieka tuvumā vien grozījās. Tagad tie paši stūmēji (gandrīz tie paši, jo Melbārdis ticis paaugstināts pilota kārtā), tā pati tehnika, tikai vietā Maskalāns. Ka viņš māk labi nobraukt, Edgars parādīja jau olimpiādē Vankūverā divnieku sacensībās. Vienīgais Maskalāna trūkums varbūt ir tikai lielāka nestabilitāte. Tas nozīmē, ka vājāki noteikti neesam. Varbūt par vājāku kā olimpiskajā sezonā varam uzskatīt mūsu otro ekipāžu, jo, lai arī tehnika un stūmēji ir apmēram tie paši, bet starta laiki – pat labāki, pieredzes Melbārdim, kurš gan strauji mācās, ir pamaz. Tā nāks ar laiku, bet pārsteigt vismaz vienā braucienā Osis var jau tagad.

Otrkārt, naudīgākie konkurenti noteikti kaut drusciņ vairāk atvelk elpu par mūsu puišiem, jo sāncenšiem nav jāuztraucas par finansējumu olimpiskās četrgades nākamajām trim sezonām. Arī tas palīdz uzrausties par pāris vietiņām augšup, jo, piemēram, nīderlandiešu spēcīgākais pilots, kurš iepriekšējā ziemā bija labāko sešinieka robežas braucējs četriniekos, šosezon sakašķējies ar bobsleja federāciju par to, ka atteicās braukt lejā pa riskanto Vankūveras trasi olimpiādē. Nāks tuvāk Soči, nāks arī kaut kāds konsensuss šajā jautājumā un vienošanās kopīga mērķa vārdā.

Treškārt, no sporta ir atvadījušies daži grandi bobsleja pilotu izskatā, gan tādi, kas cīnījās par visaugstākajām vietām, gan tādi, kas bāza sprunguļus mūsu sportistu riteņos cīņā par vietām labāko sešiniekā un desmitniekā.

Vankūveras olimpiāde bija sportista karjeras noslēgums vācietim Andrē Langem. No kamaniņu sporta uz bobsleju pārnākušais blondais sportists nemanāmi bija kļuvis par visu laiku panākumiem bagātāko pasaules bobslejistu. 36 gadu vecumā Vankūveras olimpiādē kopā ar savu uzticamo ieroču nesēju, stūmēju Kevinu Kuski Lange vispirms triumfēja divnieku sacensībās, bet četriniekos piekāpās tikai amerikāņa Stīva Holkomba pilotētajai ekipāžai, apsteidzot mājinieku cerību Lindonu Rašu par purna tiesu (vienu sekundes simtdaļu) pēc tam, kad trīs pirmajos braucienos vācu bobsleja leģenda bija sasniegusi tikai trešo labāko rezultātu aiz Holkomba un Raša, ceturtajā braucienā sasniegdams labāko laiku. Kopā ar Kuski Lange vinnējis visās sacensībās, atskaitot, protams, jau minēto epizodi Vankūverā, olimpiskajās spēlēs, kurās piedalījās, kopš 2002. gada olimpiāde Soltleiksitijā. Viņam pieder arī astoņi pasaules čempiona tituli, deviņas uzvaras PK kopvērtējumā un 21 medaļa šajos vērtējumos kopā, kā arī septiņi Eiropas čempiona tituli un deviņpadsmit medaļas šajā forumā kopā, trīs pasaules junioru čempiona un divi Vācijas čempiona tituli.

Ar divām piektajām vietām Vankūverā 39 gadu vecumā no sporta atvadījās arī Kanādas bobsleja leģenda Pjērs Lidērs, kas bobā pa trasi uz leju traucies kopš 1994. gada. 1998. gada olimpiādē Nagano viņš kļuva par čempionu divniekos, bet pēc astoņiem gadiem šajā disciplīnā piekāpās tikai Langem. Lidērs ir arī divkārtējs pasaules čempions divniekos un vienpadsmitkārtējs PK kopvērtējuma uzvarētājs, bet uz goda pjedestāla PK sacensībās kāpis 85 reizes!

Ar ceturto vietu divnieku sacensībās bobsleju pamet desmit gadus bobslejā pavadījušais šveicietis Ivo Rīegs. Var teikt, ka tā viņam bija neveiksme, jo viņš šajā disciplīnā bija iepriekšējās sezonas Pasaules kausa īpašnieks. Ivo ticis arī pie diviem pasaules čempiona tituliem. 2007. gadā viņam izdevās uzvarēt četrinieku sacensībās Sanktmoricā, bet divus gadus vēlāk neviens nespēja viņu apdzīt Leikplesidas trasē divnieku konkurencē. Pašlaik 39 gadus vecais šveicietis atmiņā palicis arī ar labu veikumu trases starta metros.

33 gadu vecumā sportam ardievas teicis arī astotās vietas ieguvējs četriniekos Vankūverā Jevgeņijs Popovs. Popova augstākais sasniegums ir uzvara 2006./2007. gada PK kopvērtējumā četriniekiem. Konkurenci uz augstām vietām radīja arī austrietis Volfgangs Štampfers, kurš no sporta atvadījās 37 gadu vecumā, bet traumas dēļ pie starta olimpiskajās spēlēs nemaz netika vēl pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās dzimušais amerikānis Tods Heiss, kura lielākais sasniegums palika otrā vieta četriniekos 2002. gada olimpiādē savās mājās Soltleiksitijā. No sporta gandrīz atvadījās arī labākais Krievijas bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs, taču izmaiņas Krievijas Bobsleja un skeletona federācijā bija pietiekams iemesls, lai Zubkovs atgrieztos no Irkutskas apgabala fiziskās kultūras, sporta un jaunatnes politikas ministra kabineta trasē. Uzvara PK kopvērtējumā divniekos, trešā vieta četriniekos un otrā vieta abu disciplīnu summā liecina par to, ka mūsu pilotiem stipri nenoveicās, ka Zubkovam tika radīti apstākļi, lai viņš atgrieztos sportā. Tagad atliek tikai pierādīt, ka mūsējie var būt labāki arī par šo filigrāno braucēju.

Pēc katras olimpiādes daļa sportistu beidz sportošanu. Iepriekš minētie seši piloti bija tie, kas katros mačos cīnījās ja ne par medaļām, tad grūstījās par vietu pirmā desmitnieka ietvaros. Sešas vakances uz brīvajām vietām, seši caurumi Šveices sierā, pa kuriem ar meistarību, nekaunību un uzcītību līst pasaules bobsleja pils augšējos stāvos. Ne velti Miņins tā gribēja braukt uz PK posmiem Amerikas kontinentā – iespējams, viņu tur gaidīja pat uzvara kādā no disciplīnām vai to summā PK kopvērtējumā. Jāsaka, ka līdz šim mūsējie šo iespēju ir izmantojuši. Protams, trūkst pieredzes, bet vismaz Maskalāns ir pierādījis, ka ir tiesīgs aizņemt Miņina vietu starp labākajiem četriniekos, Melbārdis ir nobiedējis konkurentus līdz nāvei ar savu starta ieskrējienu un pirmo braucienu Sanktmoricā, bet Uģis Žaļims progresē ne pa dienām, bet stundām.

Sliktākais šajā vietā būtu sākt uzskatīt, ka olimpiskās medaļas pašas kārsies kaklā. Latvieši ir spējīgi aizpildīt ne tikai vienu no sešiem caurumiem, bet pat pusi no tiem, tomēr darāmā vēl daudz, bet, kā novērtējuši gan pašmāju, gan ārvalstu bobsleja speciālisti, materiāls ir, atliek tikai strādāt!

P.s. Pieprasījums pēc bobsleja maču vērošanas šosezon ir krietni pieaudzis. Bobsleju labprāt noskatās pat tie, kas iepriekš šo sporta veidu uzskatīja par ķertu ļautiņu māžošanos, un tā laikam ir zīme, ka pēdējā laika izmaiņas Latvijas bobslejā nāk sporta veidam par labu.