Pirms 10 gadiem. Olijars stāsta par žurnālistu pasūtīšanu

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 259 (2000. gada 6. – 12. novembris)

Olijars skaidro notikumus Sidnejā

Šovasar Eiropas čempionātā vieglatlētikā lielas kaislības valdīja ap 110m barjersprintera Staņislava Olijara startu bez starta. Intervijā „Sporta Avīzei” pēc atbraukšanas no olimpiskās Sidnejas un tur pāris mājas tālāk pasūtītajiem žurnālistiem Staņislavs Olijars skaidro notikušo:

„Man neviens nebija iekodis. Vienkārši žurnālisti zem rokas trāpījās neīstajā brīdī. Es pat neredzēju, kuram no žurnālistiem kaut ko pateicu. Vēlāk, kad uzzināju, piezvanīju un atvainojos, jo mana reakcija pēc finiša, protams, nebija korekta. Tās bija emocijas, kas nebija vērstas uz kādu konkrētu cilvēku, un, ja man neviens nebūtu gadījies ceļā... Ja tu atnāc uz darba un tev saka: "Tu esi atlaists, lūdzu, pasaki divus vārdus kameras priekšā!" - ko tu teiktu? Paldies! Kad iegāju mixt zonā, pēc finiša bija pagājis pavisam īss brīdis un man iekšā viss vēl vārījās. Ja mani kāds no žurnālistiem būtu noķēris kaut vai pusstundu pēc finiša... Kā man zināms, Viktors Ščerbatihs arī uzreiz pēc sacīkstēm nevēlējās runāt ar preses pārstāvjiem, jo droši vien nebija labā omā un negribēja, lai šajā brīdī kāds vēl viņam kaut ko jautā. Es atzīstu, ka biju ass. Taču, manuprāt, kritika par mani presē bija pārspīlēta un pārlieku negatīva. Tas nebija patīkami. Kaut vai zinot to, ka skolā, kur mācījos, speciāli bija novietoti televizori, lai skolēni varētu redzēt manu startu. Un pēc tam viņiem par mani bija jālasa šādi nieki...”

Sportacentrs.com atkāpe: Bieži vien Staņislava sakarā no oda ir ticis izpūsts zilonis. To viņš pats ir veicinājis ar neiecietīgo attieksmi pret žurnālistiem tūlīt pēc sacensībām. Izdarīsim beidzot secinājumus, ka nākamās dienas laikrakstos viņa domu var nebūt, bet no sacensību komentāra lūgšanas nākamajā dienā, kad Stasis būs apdomājies, neatteiksimies. Galu galā, ne jau žurnālistiem ir vajadzīgs viņa komentārs, bet tūkstošiem paša Olijara līdzjutēju. Un tas viņam noteikti nav vienalga.

Sandis Ozoliņš atgriežas Denverā

Kārtējā NHL spēlē Sandis Ozoliņš Karolīnas „Hurricanes” sastāvā pirmo reizi atgriezās pilsētā, kurā bija spēlējis 4 gadus un Kolorādo "Avalanche" rindās 1996. gadā izcīnījis Stenlija kausu. 28 gadus vecais Ozoliņš tika upurēts par labu 40 gadu vecajam Rejam Burkam.

Pirms došanās uz Denveru aizsargs pret Tampabejas "Lighting" guva uzvaras vārtus pagarinājumā (6:5, vēl šajā spēlē Sandim divas piespēles), bet pēc tam pret savu bijušo klubu Kolorādo "Avalanche" guva vārtus un izdarīja piespēli ("Hurricanes" šo spēli zaudēja - 3:5).
Šoreiz tikai pēcspēles komentārs uzvarētāju – "Avalanche" trenera Boba Hārtlija izpildījumā: "Kad viņš spēlē tā kā šajā vakarā, pretinieks ne tikai nervozē, bet arī atklāti ir panikā. Ozoliņš laukumā nekad neatkārto vienu un to pašu manevru, kas ir viens no viņa panākumu pamatiem. Nav daudz hokejistu pasaulē, kas spēj laukumā veikt lietas tik dabiski un nesamāksloti, - to iemācīt nav iespējams...".

Sportacentrs.com atkāpe: Vai kaut kas no teiktā neattiecas uz Rīgas „Dinamo” kapteini 10 gadus vēlāk?

Derības no sportistu dzīves Latvijā

Papildus asumu sacensībām piemet derību pipari, piemēram, vienai pusei apgalvojot, ka sportā tiks vinnēts, sasniegts, paveikts kaut kas tāds, ko otra puse domā, nerealizējamu esam, un ar derībām vēl provocē solītāju. Pietiekami daudz tādu gadījumu ir bijis pagātnē un notiek joprojām. Šajā sadaļā par dažiem vecajiem.

1) Baltiņa mati pret viskiju

„Diez vai kādam pirms Sidnejas olimpiādes pat visskaistākajos sapņos un vīzijās varēja pavīdēt trīs Latvijas olimpiskās medaļas. Tāpēc Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta Viļņa Baltiņa pirmsolimpiskās prognozes par šādu varbūtību tika uztvertas ja ne kā utopija, tad kā pārlieka pašpārliecinātība gan.

Kādā vakarēšanā "Skonto" prezidents Guntis Indriksons, klausoties Baltiņa "plātīšanos", .. apņēmās Baltiņam nopirkt dārgāko viskiju tādā gadījumā, ja Latvijas sportistiem tik tiešām izdosies izcīnīt trīs medaļas, bet Baltiņš tādā gadījumā atvadīsies no dabīgās galvassegas.

.. Kad bronzas medaļu bija ieguvis džudists Vsevolods Zeļonijs, Baltiņam vairs nebija ūsu, .. taču televīzijas intervijā viņš viltīgi teica, ka tas vēl neesot viss. Vingrotājs Igors Vihrovs un soļotājs Aigars Fadejevs mūsu lielāko sporta funkcionāru nepievīla, un Baltiņš olimpiādes izskaņā Austrālijā bija spiests meklēt frizētavu.

Savukārt Indriksons devās uz Londonu viskija meklējumos. Viņš gan neņēmās apgalvot, ka tas tiešām ir dārgākais no tiem viskijiem, kas pieejami veikalu plauktos. No tiem, kurus redzējis viņš, šis, 1943. gadā Skotijā ražotais viskijs esot bijis visaugstākajā cenā.”

2) Trīslitrīgs viskijs par „Sporta Avīzes” iznākšanu

„Latvijas regbija patriarhs Māris Šmits, kurš savulaik bija pielicis savu roku un līdzekļus pie žurnāla "Sporta Pasaule" iznākšanas, ar kādreizējo šā izdevuma redaktoru, žurnālistu Gunti Keiselu kādā kopā sanākšanā .. nolēmis slēgt derības, kuras ieprotokolēja Aldis Vaivars: .. Latvijā tiks izdots sporta žurnāls, kurš iznāks trīs gadus – ar periodiskumu vismaz reizi divos mēnešos. .. Guntis Keisels apgalvo, ka šāda sporta žurnāla nebūs, bet Māris Šmits ir pretējās domās. Derību likme - trīslitrīga ekskluzīva viskija pudele. Derības noslēgtas 2000. gada 17. martā. Šobrīd vadībā ir izvirzījies Māris Šmits. Un "Sporta Avīzes" žurnālisti nešaubās, ka pēc trim gadiem aicinās viņus ciemos.”

3) 50 000 ASV dolāru pret olimpisko kvalifikāciju 41 gada vecumā

„Latvijas rekordists kārtslēkšanā Aleksandrs Obižajevs šovasar, par spīti 41 gada vecumam bija nobriedis izpildīt Sidnejas olimpiādes normatīvu (5,45 m) .. Uz šādu pārgalvību Obižajevu izaicināja Krištopana basketbola skolas audzēkņi, kuri, zinot, ka fiziskās sagatavotības treneris (par treneri Obižajevs strādā sabiedriskā kārtā, lai, kustoties kopā ar jauniešiem, varētu uzturēt sportisko formu) savulaik ir bijis labs kārtslēcējs, Aleksandru sāka ķircināt ar jautājumiem, kāpēc viņš nevar aizbraukt uz Austrāliju. Vienlaicīgi uzradās kāds turīgs vīrs, kurš Aleksandram par uzdevuma izpildīšanu apsolīja samaksāt 50 000 ASV dolāru. Tās gan nebija derības, jo neveiksmes gadījumā kārtslēkšanas vecmeistaram nebūtu jāšķiras ne no viena centa.” Mērķi neizdevās sasniegt, iedzīvojoties Ahilleja cīpslas traumā.

Pirms četriem gadiem azartisko „Obižajevu izaicināja viens no cīņu biedriem sportā un biznesā Aleksandrs Stavro. Toreiz Obižajevs riskēja ar 5000 dolāriem, kas bija derību summa. Ņemot vērā to, ka Obižajevs savos ziedu laikos astoņdesmitajos gados bija pārlēcis 5,80 metru, Stavro pozīcijas šķita spēcīgākas. Proti, lai laimētu derības, Obižajevam bija jāpārlec 5,60 m augstumā novietotā latiņa. Stavro priekšrocība bija arī tas, ka Obižajevs četrus gadus nebija ņēmis rokās kārti un sasniedzis 37 gadu vecumu.

Taču Aleksandrs pretim lika veco pieredzi un uzņēmību, neilgi pirms pašas olimpiādes izpildot (kopumā viņš sezonā startēja apmēram desmit sacensībās) olimpisko normatīvu un nopelnot ne vien ceļazīmi uz Atlantu, bet arī 5000 dolāru. Tiesa, visu summu Aleksandrs neiebāza savā makā, jo par godu šim notikumam sarīkoja iespaidīgu banketu, kurā, protams, no sirds patikas izlustējās arī Stavro. Jāatzīmē, ka tā nebija pirmā reize, kad Obižajevs paputināja Stavro, jo deviņdesmito gadu sākumā viņš uzvarēja vēl kādās derībās, iegūstot 1000 dolāru.”

4) Kā Ķipurs palika bez Šveices pulksteņa

„Astoņdesmito gadu vidū, kad Latvijas bobslejisti .. atradās treniņnometnē netālu no Sanmoricas trases Šveicē, kalnu tūrismā spēkus izmēģināja Jānis Ķipurs. .. Toreiz viņš, daudz nedomājot, piekrita triju stundu laikā tikt līdz kalna galotnei, pretim par to saņemot Šveices pulksteni. .. Liels bija viņu pārsteigums, kad Ķipurs pārsteidza kolēģus, ieveļoties viesnīcā pēc nepilnas pusotras stundas. .. Ķipurs tik ātri atpakaļ atgriezās ne jau tāpēc, lai apmuļķotu komandas biedrus. Pirmo kalna pusi viņš bija pievārējis ļoti ātri, taču nākamajā pusstundā viņam uz priekšu bija izdevies pavirzīties tikai par kādiem desmit metriem, jo bija jākuļas pa pusotru metru biezu sniega kārtu."

5) Fadejevs pret velosipēdu

1999. gadā „Siguldas kalna ceļā notika kāds interesants duelis, kura pamatā bija derības. Viens no dalībniekiem uz priekšu centās tikt, pēc iespējas ātrāk kustinot kājas, bet otrs - sparīgi minot pedāļus. Tie bija - soļotājs Aigars Fadejevs un jurists Ilgvars Imša, kurš ne par ko negribēja ticēt, ka viņam nedaudz vairāk kā kilometru garajā un 11% stāvajā kalnā ar riteni neizdosies uzbraukt ātrāk par slaveno purngala-papēža meistaru, kura vienīgais pārvietošanās līdzeklis būs kājas. Aigars zaudējuma gadījumā apņēmās visu nākamo gadu iznēsāt drauga korespondenci, savukārt Ilgvars no savas puses kā derību likmi piedāvāja bezmaksas juridiskos pakalpojumus uz tikpat ilgu laikposmu.” Pusdistancē konkurents bija atrāvies gandrīz par 200 metriem. Taču pēdējā distances daļā Aigars noķēra manāmi "nolūzušo" Ilgvaru un finiša taisni šķērsoja par nieka tiesu ātrāk.

6) Trīs šampanieši

Zintis Ekmanis pirms pievēršanās bobslejam bija vieglatlēts un augstlēkšanā (Ekmaņa pamatdisciplīna bija trīssolis) „viņa personiskais rekords bija 1,93 metri. Kad pēc triju gadu pauzes atkal bija radusies luste izmēģināt spēkus arī vertikālajā lēkšanā, viņš nolēma patīkamo apvienot ar lietderīgo, apņemoties pārlēkt divus metrus un saderot uz trim šampanieša pudelēm. Veiksme bija viņa sabiedrotā, un Miervaldis Vītols, kurš tagad ir apsardzes firmas "Falk" komercdirektors, bija spiests doties dzirkstošā vīna meklējumos.”

Sportacentrs.com atkāpe: Ja viss notiktu, kā ieplānots un kā vajadzētu, dzīvot būtu garlaicīgi. Ja cilvēks necenstos sasniegt šķietami nesasniedzamo, viņš joprojām būtu pērtiķis.

Pārējās tēmas

Kārtējo reizi par Latvijas čempioniem futbolā kļuvis „Skonto”, bet virslīgas rezultatīvāko spēlētāju – 20 gadus vecais Vladimirs Koļesņičenko (17 vārtu). Anglijas Līgas kausa izcīņas 1/16 fināla zaudējumā pret „Ipswich Town” Londonas "Arsenal" sastāvā zaudējumā 1:2 debitēja un vienīgos vārtus guva aizsargs Igors Stepanovs, izpelnoties runas par viņu kā komandas nākotnes aizsargu. Tajā pašā turnīrā par Lesterā toreizējā Līgas kausa īpašniece "Leicester City" ar 0:3 piekāpās "Crystal Palace", kuras vārtus sargāja Aleksandrs Koļiņko, bet vienus no vārtiem guva Andrejs Rubīns. Tikmēr pirmo reizi par Krievijas čempionu Maskavas "Spartak" sastāvā kļuva Andrejs Štolcers, kurš tāpat kā Imants Bleidelis „Southampton”, Igors Stepanovs „Arsenal”, Valerijs Ivanovs Krievijas „Šiņņik” un Ēriks Pelcis (starp citu, zelta medaļas ieguvējs) Dienvidkorejas „LG” kļuvis par rezervistu soliņa deldētāju. Ziemeļeiropas Basketbola līgas turnīru ar uzvaru pār Nīderlandes "Conesco" sāka BK "Ventspils". Latvijas hokeja izlasei par spīti labiem panākumiem pasaules čempionāta stiprākajā grupā ir grūtības atrast spēcīgus sparingpartnerus. Kopš 1996. gada augusta izlase nav nospēlējusi nevienu(!) pārbaudes spēli, pirms 10 gadiem beidzot pošoties uz turnīru Francijā, kur pretiniekos bez mājiniekiem būs Slovākijas... otrā izlase un Francijā spēlējošo leģionāru „All Stars” komanda.

Savulaik ceļā uz Ameriku rudeņos kārtojās nevis dzērves, bet Latvijas sieviešu un vīriešu basketbola komandas, lai aizvadītu pārbaudes spēles ar vietējo augstskolu komandām. Arī 10 gadus atpakaļ, kad vietējais čempionāts gāja vaļā pilnā sparā, pāri Atlantijas okeānam ne laimes, bet naudas meklējumos devās ”Ventspils” un LMT vīriešu, kā arī „RTU/Klondaika”, „Universitātes Sports” un „TTT/Rīga” sieviešu vienības. Protams, oficiālais iemesls bija jauno spēlētāju iespēlēšana pret savādākā stilā spēlējošu pretinieku, taču, ja jau pat sieviešu komandas finansiāli bija spējīgas mērot tādu ceļa gabalu un Latvijas vīriešu izlases pamatsastāvs aizbrauca Amerikas lūkoties Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra laikā vēl dažus gadus pirms tūkstošgades mijas, secinājumus izdariet paši.

Pēc 15 pasaules šaha tronī pavadītiem gadiem no tā atvadījies Krievijas pārstāvis Garijs Kasparovs, cīņā par titulu piekāpjoties tautietim Vladimiram Kramņikam, bet Londonā sarīkots salūts par godu vecā „Wembley” stadiona... nojaukšanai. Vecais Vemblis noturējās 75 gadus. Eiropas 100 bagātāko sportistu saraksta 57. vietā ar 4,4 miljoniem eiro gadā ierindojies hokejists Sandis Ozoliņš, bet labāko trijnieks ir šāds: Mihaels Šūmahers (Vācija, F-1) – 62,9 miljoni, Lenokss Lūiss (Lielbritānija, bokss) – 18, bet Nasīms Hameds (Lielbritānija, bokss) – 15,4 miljoni eiro.