Nedēļa sporta vēsturē. Zatopeku diena

Ko tur daudz runāt, šādu sasniegumu vairs nevienam neizdosies atkārtot - vienā dienā Zatopeku laulātais pāris ierakstīja savu vārdu uz mūžu mūžiem sporta vēsturē.

1952. gada 24. jūlijs. Emīls Zatopeks ir viens no galvenajiem favorītiem uz uzvaru piecu kilometru skrējienā. Un kā gan savādāk, ja reiz Emīls dažas dienas iepriekš bija aizstāvējis savu pirms četriem gadiem izcīnīto olimpiskā čempiona titulu (tolaik viņš sarūpēja Čehoslovākijai pirmo olimpisko spēļu zelta godalgu vieglatlētikā) uz pusi garākā distancē.

"Bija ļoti grūti. Pats nejutos optimālajā sportiskajā formā, bez tam, mani pretinieki bija lieliski. Un tomēr, beidzot esmu ļoti priecīgs. Domāju, ka ne es viens, bet arī visa mūsu republika priecājas par šo uzvaru," drīz pēc titula aizstāvēšanas 10 km skrējienā pavēstīja Zatopeks. Zatopekam šī kļūs tikai par pirmo no trim Helsinkos izcīnītajām zelta medaļām.

Bet 24. jūlijā notika ievērojams brīdis olimpisko spēļu vēsturē. Zatopeku ģimenes pāris tika pie zelta godalgām vienā sacīkšu dienā. Emīls, kā jau pienākas, ar olimpisko rekordu finišēja pirmais piecos kilometros, bet nedaudz vēlāk viņa sieva Dana (starp citu, abi dzimuši vienā un tajā pašā dienā - 1922. gada 19. septembrī) tika pie zelta godalgas šķēpa mešanā (50,47 m), par 46 centimetriem pārspējot krievieti Antoņinu Čudinu.

Preses konferencē pēc notikušā Emīls ar smaidu sejā paziņo, ka viņa uzvara piecu kilometru skrējienā tik ļoti iedvesmojusi Danu, tā spējusi panākt neiespējamo. "Patiešām? Labi, pamēģiniet ietekmēt vēl kādu meiteni, lai viņa aizmet šķēpu 50 metrus," ātri vien atbildēja Dana Zatopkova.

Emīls Zatopeks bija nolēmis šo olimpiādi pārvērst par viņa ģimenes sacīkstēm. Un ne velti pieteicās maratonskrējienam, ko oficiālās sacensībās veica pirmo reizi. Klājās smagi. Ilgu laiku staieru priekšgalā skrēja anglis Pīterss un zviedrs Jansons. Taču neilgi pirms finiša viņus pamanījās apsteigt Zatopeks. 75 000 skatītāji uzgavilēja čehu skrējējam, kurš izcīnīja savu trešo zelta medaļu šajā olimpiādē.

Emīls Zatopeks, jeb "leģendārais Peka", kā viņu nodēvēja somi, karjeru beidza 1958. gadā ar izcīnītām četrām olimpiskajām zelta medaļām. 15 gadu laikā viņš pamanījās uzstādīt 18 pasaules rekordus. Danai nācās samierināties ar divām olimpiskajām godalgām - zelta Helsinkos un sudraba pēc četriem gadiem Romā. Taču arī viņa atzīmējās vieglatlētikas vēsturē, 1958. gadā 35 gadu vecumā kļūstot par vecāko dāmu, kura uzstādījusi pasaules rekordu vieglatlētikā stadionos (55,73 m). Vai ir svarīgi, cik kam tika? Mīlestību nesalauzt.

Emīls Zatopeks līdz tam Čehoslovākijas komunistiskās partijas biedrs, pēc Prāgas pavasara piekļāvās tās demokrātiskajam spārnam, zaudējot vairākus posteņus partijā un piedzīvoja pazemojuma stundu, kad viņu sodīja ar nosūtīšanu uz urāna raktuvēm. 1990. gada 9. martā Zatopeku reabilitēja Vāclavs Havels. Emīls Zatopeks mira 2000. gadā pēc ilgstošas slimības 78 gadu vecumā.

No viņa atvadījās tūkstošiem cilvēku. Prāgā ieradās arī toreizējais Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadītājs Huans Antonio Samarančs. "Pateicoties viņa uzvarām Helsinkos sapratu, ko nozīmē olimpiskais gars. Leģendas nemirst. Tās atmiņā paliek uz mūžu mūžiem". Kas attiecas uz Danu Zatopkovu, viņas atmiņas par pagājušajiem laikiem uzklausa vēl šobaltdien (kundzei gan jau ir 87 gadi).

Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā

19. jūlijs
1997 Daniels Komens no Kenijas kļūst par pirmo skrējēju, kurš divas jūdzes veicis ātrāk par astoņām minūtēm (7:58).
1996 Atlantā atklāj XXVI vasaras olimpiskās spēles. Muhameds Alī aizdedz lielo olimpisko lāpu. Olimpiādē piedalās 7060 sportisti un 3864 sportistes no 197 valstīm. Pirmo reizi notiek sacensības kalnu riteņbraukšanā.
1980 Maskavā atklāj XXII vasaras olimpiskās spēles, kuras boikotē ASV un tās sabiedrotās valstis.
1966 Meksikāņu futbola vārtsargs Antonio Karbahals uzstāda Pasaules kausa izcīņas rekordu, piedaloties savā piektajā turnīrā. Šajā dienā viņš aizvada savu pēdējo spēli (Meksika - Urugvaja 0:0). Karbahala rekordu 1998. gadā Francijā atkārtos vācietis Lotārs Matēuss.
1952 Helsinkos atklāj XV vasaras olimpiskās spēles.
1908 Roterdamā nodibina "Feyenoord" futbola klubu.
1903 Francūzis Moriss Garēns uzvar pirmajā "Tour de France" velobraucienā.
1877 Notiek pirmā Vimbldonas tenisa turnīra finālspēle vīriešiem, kurā Spensers Gors ar 6:1, 6:2, 6:4 pieveic Viljamu Māršalu. Aptuveni 200 tenisa līdzjutēji ir gatavi samaksāt pa vienam šiliņam katrs, lai redzētu šo cīņu.

20. jūlijs
1997 48 gadu vecumā mirst Džons Akibua - pirmais Ugandas atlēts, kurš izcīnījis olimpiskā čempiona titulu. Akibua tika pie zelta medaļas 1972. gada Minhenes olimpiādē 400 m barjerskrējienā, uzstādot pasaules rekordu - 47,82 s. Pēc uzvaras Akibua no kāda līdzjutēja paņēma Ugandas karogu, un ar to veica goda apli, tādējādi iedibinot jaunu tradīciju.
1988 Denijs Everets kļūst par skrējēju, kurš 400 m veicis ātrāk par 44 sekundēm. Sacensībās Indianapolisā viņš apli noskrēja 43,98 s.
1984 VDR sportists Ūve Hons šķēpu raida 104,8 metrus tālu, uzstādot jaunu pasaules rekordu. Lai ierobežotu lidojuma tālumu (drošības apsvērumos), 1986. gadā tiek ieviesti jauna tipa šķēpi.
1938 Somijai uztic 1940. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanu pēc Japānas atteikšanās.
1936 Olimpijā pirmo reizi tiek aizdegta olimpiskā uguns, kas aizsāka ceļu uz Berlīni. Olimpiskās lāpas izgatavoja ieroču ražotāja vērmahtam KRUPP.
1924 Pjērs Vensāns Parīzē nodibina Starptautisko Šaha federāciju (FIDE).
1885 Anglijas Futbola federācija legalizē profesionāļus.

21. jūlijs
2002 Uzvarot Francijas "Grand prix", Mihaels Šūmahers priekšlaikus nodrošina savu piekto F-1 pasaules čempiona titulu, atkārtojot Huana Manuela Fanhio rekordu.
1996 Veins Greckis paraksta divu gadu līgumu ar NHL klubu Ņujorkas "Rangers".
1992 Maiks Pauels Sestrijērā tāllēkšanā sasniedz jaunam pasaules rekordam atbilstošu rezultātu - 8,99 m. Tomēr to neatzīst, jo pavējš bijis pārāk stiprs (+4,4).
1989 Maiks Taisons cīņā par pasaules čempiona titulu boksā supersmagsvariem pirmajā raundā nokautē Karlu Viljamsu.
1985 Bernārs Ino tiek pie savas piektās un pēdējās uzvaras "Tour de France" sacensībās.
1978 49 gadu vecumā mirst ungāru futbola leģenda Šandors Kočišs ar iesauku "Zelta galva". Līdzās Ferencam Puškašam Kočišs bija slavenās ungāru izlases dalībnieks, valstsvienības rindās 68 mačos guvis 75 vārtus.
1974 Edijs Merkss izcīna savu piekto uzvaru "Tour de France" velobraucienā.
1968 Johaness Jansens kļūst par pirmo holandieti, kurš uzvarējis "Tour de France" velobraucienā.
1957 Altea Gibsone kļūst par pirmo tumšādaino sportisti, kura uzvarējusi ASV atklātajā tenisa čempionātā.
1943 Gaisa kaujā iet bojā 1920. gada olimpiskais čempions 100 m skrējienā Čārlzs Viljams Padoks, kurš savu iesauku "Pasaules ātrākais vīrs" apstiprināja, labojot vai atkārtojot pasaules rekordu 25 reizes.

22. jūlijs
2007 Jeļena Isinbajeva kļūst par pirmo kārtslēcēju, kura sasniegusi piecu metru atzīmi. Londonā notikušajās sacensībās Isinbajeva divreiz laboja pasaules rekordu, vispirms pārvarot 4,96 m, bet tad arī piecus metrus.
1980 Krievs Vladimirs Saļņikovs kļūst par pirmo peldētāju, kurš 1500 m brīvā stila distanci veicis ātrāk par 15 minūtēm. Maskavas olimpiādē Saļņikovs finišē pēc 14:58,27. Karjeras laikā viņš izcīnīja četras olimpiskās zelta medaļas (trīs Maskavā, vienu Seulā).
1912 Stokholmā noslēdzas V vasaras olimpiskās spēles.

23. jūlijs
1995 Migels Indurains izcīna savu piekto uzvaru "Tour de France" velobraucienā. Pirms viņa to bija spējuši vienīgi Žaks Anketils, Edijs Merkss un Bernārs Ino.
1993 Lanbertonā (Ziemeļkarolīna) Daniels Grīns un Lerijs Martins Demerī nogalina basketbola leģendas Maikla Džordana tēvu Džeimsu R. Džordanu vecāko. Drīz vien abus ļaundarus pēc tam, kad viņi zvanījuši pa nolaupīto mobilo telefonu, noķer. Pēc trim mēnešiem par basketbolista karjeras beigšanu paziņos Maikls Džordans.
1993 Kriss Bordmens stundas braucienā ar divriteni veic 52,270 km, kas ir jauns pasaules rekords.
1987 Petra Felke no VDR uzstāda pasaules rekordu šķēpa mešanā - 78,89 m.
1966 Džons Penels Losandželosā uzstāda pasaules rekordu kārtslēkšanā - 5,34 m.
1931 Francija paziņo, ka tā nevar atļauties sūtīt savu komandu uz 1932. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm.

24. jūlijs
2005 Lenss Ārmstrongs, izcīnījis septīto uzvaru pēc kārtas "Tour de France" velobraucienā, paziņo par karjeras beigšanu. Viņš gan vēl atgriezīsies.
2005 Portugāļu pussargs Luišs Figu kļūst par dārgāko futbolistu - pasaulē Madrides "Real" par viņu savai niknākajai sāncensei "Barcelona" samaksāja 37 miljonus mārciņu. Gadu vēlāk "Real" labos šo rekordu, par Zinedinu Zidānu Turīnas "Juventus" atdodot 44 miljonus mārciņu.
1976 Amerikāņu peldētājs Džons Nabers kļūst par pirmo sportistu, kurš 200 m uz muguras veicis ātrāk par divām minūtēm. Tas notiek Monreālas olimpiādē.
1966 ASV 4x400 m stafetes komanda (R. Frejs, Lī Evanss, Tomijs Smits un T. Luiss) sacensībās Losandželosā kā pirmā izskrien no trim minūtēm (2:59,6).
1893 Vienīgo reizi ASV atklātā tenisa čempionāta vēsturē sacensības notiek Austrumu piekrastē. Vīriešu dubultspēļu turnīru uzņem Čikāga.

25. jūlijs
1998 36 gadus vecā vieglatlētikas slavenība Džekija Džoinere-Kīrsija paziņo par aiziešanu no sporta.
1992 Barselonā atklāj XXV vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalās 9367 atlēti no 169 valstīm. Pirmo reizi pēckara periodā ar savām komandām vasaras olimpiskajās spēlēs startē Latvija, Lietuva un Igaunija.
1976 Amerikānis Džeimss Montgomerijs kļūst par pirmo peldētāju, kurš 100 m brīvā stila distanci veicis ātrāk par 50 sekundēm (49,99).