38. nedēļa. Ātrā ceļa bruņinieki

Kamēr basketbolisti aizvada treniņspēles, hokejisti ieskrienas, futbolisti nespīd, vieglatlēti sezonu jau praktiski beiguši, bet ziemas sporta veidu pārstāvji krāj spēkus un pieredzi pirms sezonas sākuma, lieliska iespēja izcelties ir citu sporta veidu pārstāvjiem. To lieliski izmantoja motosportisti. Svētdien sudrabu Nāciju kausā motociklu klasē ar blakusvāģiem izcīnīja Latvijas ekipāžas, kas bija jau kārtējās medaļas šī sporta veida vēsturē. Dienu iepriekš pie līdzīgas raudzes medaļas tika arī par Daugavpils nacionālo sporta veidu dēvētā spīdveja pārstāvji Kjasts Podžuks un Andžejs Ļebedevs.

Šā brīža vienīgās Latvijas komandas Daugavpils „Lokomotīves” saknes iestiepjas vēl padomju laikā, un tā laikam gan ir vienīgā komanda, kura pārdzīvojusi mežonīgā kapitālisma ienākšanu Latvijā 90. gadu sākumā. Ir, protams, reanimētie „Dinamo Rīga” un „VEF Rīga”, taču, kā jau paši nosaukumi liecina, tas vairs nav tas „Dinamo”, un tas vairs nav tas vefiņš... Bija mums padomju laikā arī tāda komanda kā Rīgas „Ceļinieks”, taču tā gan aizgāja pa skuju taku, kamēr daugavpilieši savu lolojumu nosargāja.

Ja Siguldai ir sava bobsleja un kamaniņu trase, Daugavpilij ir unikāls stadions spīdvejam. Tajā brīdi pa brīdim izaug pa kādam teicamam spīdvejistam, un pagaidām gals šim procesam nav redzams. Varbūt tas pat ir simboliski, ka Eiropas čempionāta medaļā neizdevās iegrauzties nevienam no iepriekšējo paaudžu braucējiem, pat ne vēl padomju laikos sportista karjeru sākušajam un tikai nesen motociklu pie sētas pieslējušajam Andrejam Koroļovam. Par tādiem kļuva 26 gadus vecais Podžuks un vēl juniora vecumā esošais, pagaidām tikai 17 gadus vecais Ļebedevs. Lai tiktu pie cēlmetāla, nepieciešama arī veiksme. No otras puses, veiksme mīl spēcīgos, kuriem tā rāda savu vaigu. Ja spēcīgs, piemēram, ir Ļebedevs 17 gados, cik spēcīgs viņš būs pēc gadiem desmit?