16. nedēļa. Gorkšs kā talismans

Ja nu kādam no tā sauktajiem sporta funkcionāriem jādemonstrē valsts sporta sistēmas augļi, pagājušā nedēļa bija tam kā radīta. Divas zelta medaļas ceļos mājās no Turcijas. Tur basketbolistu Zanes Tamanes un Elīnas Babkinas „Fenerbachce” finālā tika galā ar principiālajām konkurentēm no „Galatasaray” ar pašu Daianu Taurasi priekšgalā. Beļģijas zelta raktuvēs pabija volejbolists Hermans Egleskalns, starp citu, finālā tiekot galā ar Valtera Rammas klubu. Par Slovākijas čempioniem hokejā kļuva Māris Jass un Aleksandrs Jerofejevs. Finālsērijā atspēlējoties no 1:3, par uzvarētājiem Šveices hokeja līgā kļuva Ronalda Ķēniņa Cīrihes lauvas. Arī Latvijas hokeja U-18 izlases otrā uzvara (pirmā pār Šveici bija gada 15. nedēļā) pār Vāciju ar 5:4, kas dīvainā kārtā negarantēja vietu labāko trijniekā grupā un cīņu par medaļām, kā arī tuvā trešā uzvara pret Dāniju (no 3:1 3:4 pagarinājumā) un pirmo reizi komandas vēsturē saglabāta vieta elites divīzijā ļauj sist pie krūts patriotiem uz teikt: „Redziet, visi no valsts vēl nav izbraukuši, un mēs vēl varam!” Un kur tad nu vēl Kārļa Muižnieka atzīšana par Polijas basketbola līgas labāko treneri visvērtīgākajā – kolēģu balsojumā!

Un tomēr visemocionālākais bija brīdis Anglijā, kad otro gadu pēc kārtas Anglijas čempionātā (pēc spēka otrā spēcīgākajā līgā) uzvarēja latvietis Kaspars Gorkšs! Droši vien pašiem angļiem jāmeklē analogi šādai parādībai. Gan jau ir, bet nav tik viegli tos atrast. Mūs interesē kas cits.

Nedēļa Kasparam sākās pacilājoši. Vēl par vecajiem (iepriekšējās nedēļas) grēkiem viņš tika iebalsots līgas nedēļas simboliskajā izlasē. Parādītais gods bija jāattaisno laukumā. Divās spēlēs savā laukumā vispirms tika uzvarēta „Nottingham Forest”, nodrošinot vietu premjerlīgā, bet pēc tam mazākumā, Gorkšam gūstot trešos vārtus sezonā, nosargāts neizšķirts pret "Crystal Palace", kas nodrošināja arī čempionu titulu.

Kad pagājušajā gadā šajā pašā līgā triumfēja Kaspara pārstāvētā „QPR”, mēs visi steidzāmies skaitīt, ka Gorkšs kļūs par piekto Latvijas futbolistu, kas spēlējis Anglijas premjerlīgā. Ne nu spēlēja, ne kā... Redziet, Gorkšs neesot piemērots tik augsta līmeņa sacensībām, un kluba amatpersonas sāka meklēt kādu, kam Kasparu ieskapēt. Gribēja savulaik Mariana Pahara un Imanta Bleideļa pārstāvētajai „Southampton”, bet tie īsti nevarēja atcerēties, vai latvieši viņu komandā ir labi spēlējuši, un nolēma atteikties, tā dodot iespēju pie Kaspara tikt „Reading” vienībai. Sauthemptona arī bez Kaspara nokļuva premjerlīgā, taču nevinnēja čempionātu. Tikmēr mums gribas ticēt, ka bez mūsu futbolista tur vismaz pa taisno, uzvarot čempionātā, Redinga nenokļūtu. Iespējams, tieši Kaspars bija tas mūrnieks, kas komandas aizsardzību sacementēja nebeidzamos dotos, pa reizei veicot arī kādu diversijas aktu pretinieku laukuma pusē un uzspridzinot pa granātai pie pretinieka vārtiem (gūstot tos).

Kasparam bija ko pierādīt. Sev un citiem. Šā brīža slavas dziesmas britu masu medijos liecina par to, ka viņš ir pierādījis, ka ir vērtība šajā līgā. Vai viņš ir pierādījis, ka sekmīgi var spēlēt arī līgu augstāk, vēl redzēsim. Vismaz to novēlam tāpat kā klubam – palikšanu premjerlīgā vēl vismaz uz vienu sezonu! Taču, ja nu Gorkša un kluba ceļi šķiras? Tad čempionāta līgas klubi ir apguvuši šīs spēles ābeci – būs Kaspars viņu rindās, dzert viņiem no uzvarētāju kausa, jo latviešu futbolists ir kļuvis par veiksmes talismanu Anglijas čempionātā.