Pirms 10 gadiem. Sanda Valtera karjeras beigas?

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās "Sporta Avīzēs". Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā "Pirms 10 gadiem".

"Sporta Avīze" Nr.221 (2000. gada 14. februāris - 20. februāris)

Sandis Valters vēl spēlēs

Sandis tikko VEF sastāvā atsācis spēlēt pēc smagas traumas, taču pirms desmit gadiem spēlētājam basketbolista karjera varēja beigties veselības problēmu dēļ. „Prognozes, ka basketbolistam tomēr nebūs jāmet pie miera sportošana, bija visai pesimistiskas .. Taču .., lai arī ārstu uzraudzībā un pēc speciālas treniņprogrammas, tomēr Sandis varēs turpināt savu tikai nule kā pa īstam veidoties sākušos karjeru. Kā atzina pats Sandis, sarežģījumi sākušies jau pirms diviem gadiem, kad neraksturīgi bieži pēc fiziskajām slodzēm sāpējusi galva. „Galvassāpes nebija pārāk biežas, taču pa reizei tomēr atkārtojās. Pēdējā gada laikā bijušas divas palielas krīzes,” atceras "Brocēnu" ārsts Viesturs Lariņš. „ARS Diagnostikas centrā” .. atklāja problēmas ar asins cirkulāciju. Galvenās bažas izraisīja kādas ārstes diagnoze, ka nevar izslēgt arī .. - Valteram var būt iedzimts galvas asinsvada defekts, kas savukārt gandrīz droši nozīmētu basketbolista karjeras baigas. Jau piektdienas rītā Valda Valtera balsī bija saklausāms atvieglojums: "Par laimi, izskatās, ka Sandis tomēr varēs turpināt spēlēt. Protams, viņam būs jābūt regulārā ārstu uzraudzībā un viņš nedrīkstēs pārspīlēt slodzes, jo tad atkal draudētu galvassāpes." .. draudīgā prognoze par iedzimto defektu tomēr neapstiprinājās.

Sportacentrs.com atkāpe: Par laimi Sandim nepiepildījās visļaunākās prognozes, un viņš turpināja spēlēt, tai skaitā izlasē. Traumas gan Valteru nav saudzējušas, īpaši plecu, kas traucēja viņa startam arī bēdīgi slavenajā rudens Eiropas čempionātā. Pašreiz sportists spēlē, un „SA” cer, ka veselības problēmas ar to pašu beigušās uz visiem laikiem.

Halles projekts mazdārziņu vietā

„Patlaban Rīgas domes vestibilā jebkurš interesents var iepazīties ar sporta centra un atpūtas parka projektu, kas nodots publiskai apspriešanai. .. tā visvairāk bija nepieciešama basketbolistiem. .. Pirms pāris gadiem Kehris vienojās ar Futbola federācijas prezidentu Gunti Indriksonu par daudzfunkcionālas halles celtniecību. Kopā ar Rīgas domniekiem tika atrasta piemērota vieta - netālu no Rīgas centra, starp Skanstes, Grostonas un Vesetas ielām. Vēlāk abiem idejas autoriem piepulcējās arī mūsu regbija dzīves vadība, kā arī Hokeja federācija. Paredzams, ka jaunajā kompleksā vietas pietiks visiem, jo līdzās lielajai hallei iecerēts uzbūvēt mazāku treniņhalli, kā arī izveidot četrus laukumus futbola un regbija treniņiem. Turklāt .. šajā kompleksā varēs nodarboties .. arī ar volejbolu, handbolu, minifutbolu, tenisu... Sportotgribētājiem tiks piedāvāta arī trenažieru zāle un rehabilitācijas komplekss.”
Viss būtu labi, bet „bijušā hipodroma teritorija, kur iecerēts būvēt halli un izveidot treniņlaukumus, tagad vairāk atgādina "miskasti". Savukārt vairums no mazdārziņiem, kuru vietā paredzēts izveidot atpūtas parku visai ģimenei, nav kopti gadiem un izskatās nožēlojami. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Andris Ārgalis stāstīja: "Apmēram 80 procentu no šiem mazdārziņiem ir "atmiruši", un to īpašnieki domā atsākt strādāšanu šajos dārziņos kaut kad vēlāk. Tomēr līgumi ar viņiem allaž tiek noslēgti uz vienu gadu, un nākamreiz termiņš vairs netiks pagarināts. Tas gan nenotiks pēkšņi, un dārziņu īpašniekiem būs dots laiks, lai pārstādītu krūmus un puķes citā vietā." Patlaban vienīgi dažu dārziņu īpašnieki cenšas protestēt pret jaunā projekta īstenošanu.
Sportacentrs.com atkāpe: Par spīti tam, ka pirmo akmeni topošās halles vietā kopā ar piemiņas medaļu un vēstījumu nākamajām paaudzēm garnadži patapināja (vēl nav atdevuši), halle tapa. Gan vēlāk un uz 2006. gada pasaules čempionātu. Tikai handbolu un volejbolu lielajā hallē spēlējam „SA” neatceras. Tāpat kā „melones” spārdīšanu regbistiem apsolītajā pleķītī...

Septiņus mēnešus pirms Sidnejas spēlēm zināmi 23 braucēji. Vienpadsmit no viņiem sola pirmo sešinieku

Nedaudz apsteidzot vasaras sezonas sākumu, bet atceroties 3 Baltijas valstu pirmās sarunas ar Starptautisko olimpisko komiteju 10 gadadienu, „SA” skicēja Sidnejas vasaras olimpiādes metus. Aktualizēts tika arī „tūristu” jautājums.
„Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš .. vairs nesola vest uz Sidneju visus, kas izpildījuši kvalifikācijas normas:
- Mana koncepcija par to, ka uz spēlēm ir jābrauc visiem, kuri izcīnījuši šīs tiesības, ir izgāzusies. Diemžēl jāsecina, ka vairākiem sportistiem braukšana uz olimpiskajām spēlēm ir kļuvusi līdzīga otrajai profesijai. Viens otrs uz spēlēm brauc tikai braukšanas pēc. Es nevienam nepārmetu, ka viņš izcīna vietu otrajā, trešajā vai ceturtajā desmitā. Galvenais, lai viņš sevi parādītu kā sportistu, kā cilvēku, kurš, sevi nežēlodams, cīnās par uzvaru. Kad notiks balsošana par atsevišķiem sportistiem, es būšu nežēlīgs. Kā balsos pārējie, nezinu. Uzskatu, ka sportists, kurš uz olimpiādi brauc sava prieka pēc, nav tiesīgs tērēt valsts, sabiedrības, nodokļu maksātāju līdzekļus.”
„Ainārs Ķiksis kēringā sev paredz trešo līdz sesto vietu, sprintā un kilometrā - no piektās līdz astotajai. Viņa komandas biedrs Viesturs Bērziņš savā kroņa distancē sprintā cer ielauzties pirmajā sešniekā, solot pacīnīties pat par olimpisko zeltu. Airētājs Andris Reinholds redz sev vietu lielajā finālā jeb ir gatavs cīnīties par pirmo līdz sesto vietu. Līdzīgi savus startus Sidnejā ir ieplānojis šāvējs Boriss Timofejevs, bet šķēpmetējs Ēriks Rags ar 85 līdz 88 metrus tālu metienu cer iekļūt pirmajā astoņniekā. Svarcēlājs Viktors Ščerbatihs savu medaļu kolekciju cer papildināt ar kādu no olimpiskajiem cēlmetāliem. Kanoists Jefims Klementjevs sev ir ieplānojis pirmo sešinieku, bet Smaiļošanas un kanoe airēšanas federācijā funkcionāri jau paspējuši piesolīt Jefimam olimpisko bronzu. Ja ticam pirmsolimpiskajiem solījumiem, tad no Sidnejas kā īsts Latvijas varonis atgriezīsies soļotājs Aigars Fadejevs. Gan 20km, gan 50km distancē viņš cer iesoļot pirmajā trijniekā. Mazliet pieticīgāks ir Modris Liepiņš, kurš savu sportisko karjeru cer pabeigt ar olimpisko sešnieku 50km soļojumā. Vienīgā soļotāja Jolanta Dukure 20 kilometros savas izredzes vērtē no pirmās līdz 16.vietai, bet barjerskrējējs Staņislavs Olijars 110 metru barjeroto distanci cer noskriet 13,25 sekundēs, ar ko vajadzētu pietikt, lai iekļūtu olimpiskajā finālā.”
Bez 23 sportistiem, kas nodrošinājuši vietas Sidnejas olimpiādē, par kandidātiem uz startiem Zaļajā kontinentā tiek uzskatīti vēl trīsdesmit četri.

Sportacentrs.com atkāpe: Galu galā Sidnejā piedalījās 45 sportisti. Spēlēm kvalificējās arī Voldemārs Lūsis, kas tika izvēlēts par karognesēju spēļu atklāšanas ceremonijā. No „bezmaz medaļu” solītājiem pie tās tika tikai Aigars Fadejevs 50 km soļošanā, bet airētājs Reinholds pēc iekļūšanas finālbraucienā tika diskvalificēts par dopinga lietošanu. Pirmo zeltu Latvijai izcīnīja vingrotājs Igors Vihrovs, bet bronzu kaklā kāra džudists Vsevolods Zeļonijs.

Pārējās tēmas

„SA” uztraucas par ačgārno valsts izstrādāto prēmiju sistēmu, jo pēc tās iznāk, ka 6. vieta olimpiskajās spēlēs ir tikpat vērta, cik uzvara pasaules policistu mačos! Daži jautājumi Latvijā nezaudē aktualitāti. Viens no tiem ir prioritatīvo sporta veidu Latvijā noteikšana. Latvijas sporta federāciju padomes finansiāli atbalstītāko skaitā ir vieglatlētika, volejbols un dambrete... (šogad ir jau jēdzīgāk – basketbols, vieglatlētika, futbols –, bet prioritātes noteiktas nav joprojām...
Atzīstami startējuši ziemas sporta veidu pārstāvji: Sandis Prūsis savu līdz šim labāko sezonu pasaules čempionātā četriniekiem noslēdzis 6 sekundes simtdaļas aiz godalgām (5. vieta), kamaniņu braucēja Iluta Gaile PK kopvērtējumā izcīna 6. vietu, PK posmā Esterzundā biatlonā iedzīšanā piektais ir Nākums, astotais – Maļuhins. Rakstā par zviedru klubu „Magic M7” tiek aplūkota bijušās NBA „zvaigznes” ”maģiskā” Džonsona ietekme uz svensonu basketbola popularitāti, bet BK „Ventspils” rindās uzradies līderis – ukrainis Andrejs Kapinoss, par kuru raksts „SA” pirms 10 gadiem. Savukārt jaunais Latvijas Izglītības ministrs Māris Vītols intervijā iesaka sporta ļaudīm rūpīgāk pārlūkot savu saimniecību, jo uzskata, ka ne visi valsts atvēlētie līdzekļi (nodokļu maksātāju nauda) tiek izmantota efektīvi.