12h pēc spēles: Dubultsitiens

Par spēli
Pirmā perioda pirmajā pusē varēja redzēt kāpēc Krievijā „Neftekhimik” komanda tiek pieskaitīta tumšajiem zirdziņiem, proti, tām komandām, kuras turnīra gaitā varētu sagādāt lielus pārsteigumus. Pretinieks pārliecinoši dominēja laukumā, bija ātrāks, veiklāks un mērķtiecīgāks gandrīz visās epizodēs. Par šo spēles posmu var teikt – „Labi, ka tā!”. Labi, ka rezultāts bija tikai 0:1 un nevis krietni iespaidīgāks.

Ironizējot var teikt, ka labākais, kas ar rīdziniekiem pirmajā periodā notika bija nopelnītais noraidījums, jo tā laikā komanda ļoti veiksmīgi aizstāvējās, pārņēma iniciatīvu un turpinājumā jau lēnām, bet pārliecinoši sāka spēles grožus pārņemt savās rokās. Pretinieks turpināja izrādīt nopietnu pretestību, bet pats sagrāva savus pūliņus, spēles beigās īsā laikā nopelnot secīgus noraidījumus, ko rīdzinieki meistarīgi izmantoja.

Panākuma atslēga
Realizācija. Rīdzinieki nebija labāki par pretinieku ne ātrumā, ne komandas spēle un pat ne disciplīnā (drīzāk otrādi). Skatoties no šiem svarīgajiem spēle komponentiem, rezultāts pat varētu šķist neloģisks. Tomēr, rīdzinieki bija krietni veiksmīgāki (meistarīgāki?) izveidoto vārtu gūšanas momentu realizācijā. Rīgas „Dinamo” šajā spēlē spēja realizēt katru ceturto metienu.

Lūzuma punkts
Turpinot ironizēt, varētu teikt, ka tas bija J.Rēdliha nopelnītais noraidījums, jo tas atmodināja komandu no miega. Tomēr reāli spēlēs likteni rīdzinieki izšķīra tad, kad spēja īsā laikā gūt divus vairākuma vārtus un no slidenā 3:2 panākt pārliecinošo 5:2.

Vairākums/ mazākums
Otro spēli pēc kārtas rīdzinieki spēj pēc maksimālās programmas izmantot lielo vairākumu pieci pret trīs. Jau spēlē pret „Ak Bars” lielajā vairākumā īsā brīdī izdevās atspēlēt divu ripu deficītu, bet šajā spēlē, līdz ar šiem diviem gūtajiem vārtiem, no dienas kārtības praktiski tika noņemts jautājums par spēles uzvarētāju.

Otro reizi šajā sezonā rīdziniekiem izdevās perfekti nospēlēt mazākumā un neielaist vārtus nevienā no trīs noraidījumiem.

Treneru lēmums
Treneri šajā spēlē izvēlējās malā atstāt Cibuļski un Kr.Rēdlihu. Ja par otro tas nav pārsteigums, tad Cibuļska iekļaušana rotācijā gan ir negaidīta. Te gan jāatzīmē, ka izņemot Ozoliņu un varbūt arī Reķi, pārējie aizsargi savās kvalitātēs ir diezgan līdzvērtīgi (katrs ar saviem plusiem un mīnusiem) un tāpēc var aizstāt viens otru.

Cibuļska prombūtnē treneri izveidoja aizsargu pāri Ozoliņš - J.Rēdlihs. Šo eksperimentu diezin vai, ka var nosaukt par veiksmīgu, jo lielākajā spēles daļā (sevišķi spēles sākumā) abiem aizsargiem bija problēmas ar sapratnes atrašanu un regulāri veidojās pozicionālas kļūdas un tika apdraudēti (un arī zaudēti) dinamiešu vārti.

Vēl Šuplers pārsteidz ar sev ne pārāk raksturīgu gājienu, proti, lielajā vairākumā aizsarga vietā viņš laukumā kopā ar Ozoliņu uzlaida Dārziņu. Šis eksperiments nostrādāja, maiņa labi turēja ripu zonā un apdraudēja vārtus un beigās tieši pēc Dārziņa metiena no zilās līnijas Surovijs spēja izķeksēt ripu vārtsargam un Ņiživijs to ieraidīja vārtos.

Tāpat jāatzīmē, ka pie nozīmīga pārsvara rezultātā, treneri nenobijās un izlaida laukumā Podziņu, kurš arī nu ir piedzīvojis debiju Kontinentālajā hokeja līgā.

Trīs labas lietas
1. Telkvists. Šķiet ielaida vārtus jau pēc pirmā metiena, tomēr turpinājumā nospēlēja stabili, sarežģītos brīžos spēja glābt komandu, deva tai laiku atgūties un palīdzēja izcīnīt uzvaru.

2. Karsumam vēlreiz 2! Mārtiņš otro spēli pēc kārtas spēja gūt divus vārtus un tagad ar Hartiganu un Suroviju dala labākā snaipera godu komandā.

3. Troteram pirmie! Šķiet Troters beidzot var noņemt to pērtiķi no pleciem. Pirmie vārti gūti, tālāk jau vajadzētu būt vieglāk. Trotera gadījumā būtu vērts pievērst uzmanību tieši viņa piespēlei, jo vismaz pēdējās trīs spēlēs viņam pāris reizes spēlē izdodas savus partnerus izvirzīt labās un pat teicamās vārtu gūšanas situācijās, diemžēl pagaidām partneriem neveicas ar vārtsargu pārspēšanu, tāpēc punkti nekrājas kā pašam un apkārtējiem gribētos.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Neftekhimik”