12h pēc spēles: Komforts iemidzina

Par spēli
Čerepovecas komanda turnīra tabulā atrodas turpat blakus rīdziniekiem, ir savas divīzijas līderi un, pēc zaudētajiem punktiem, ir spēlējuši arī veiksmīgāk par Rīgas „Dinamo”. Šo spēli droši varēja pieteikt kā Rietumu konferences līderu divcīņu.

Tomēr sākoties spēlei, lai arī ievadā dinamieši dabūja aukstu dušu, izrādījās, ka velns nav tik melns kā to mālē. Proti, rīdzinieki spēja pārņemt iniciatīvu savās rokās un spēles pirmajā daļā jau šķita, ka pretiniekam nav un nebūs pārāk daudz argumentu, lai patraucētu „Dinamo” pagarināt uzvaru sēriju. Diemžēl, izskatījās, ka arī spēlētāji domā tieši tā pat un laukumā sāk justies pārāk relaksēti. Tas izpaudās dažādas mazajās lietās – zaudētās divcīņas, zaudēti iemetieni, brāķis piespēlēs, spēle vairākumā un nerealizētās iespējas. Pretinieks sajutis Rīgas komandas vājuma brīdi, nepakautrējās to izmantot, pārņemt iniciatīvu un uzvarēt spēli.

Vājais ķēdes posms
Rīdzinieki tika sakauti ar pašu trumpjiem, proti, ar spēli nevienādos sastāvos. Lai veiksmīgi spēlētu vairākumā un arī mazākumā, nepieciešams, lai viss piecinieks/ četrinieks ir sportiski agresīvi uzlādēts un visi ir maksimāli koncentrējušies. Diemžēl spēlētājiem pietrūka emociju un no gaidītā efekta sanāca defekts.

Lūzuma punkts
„Dinamo” spēles pavedienu pazaudēja aptuveni spēles vidusdaļā. No rezultāta viedokļa, izšķirošs bija vārtu zaudējums esot vairākumā. Tajā situācijā rīdzinieki tikko bija izturējuši mazākumu un šķita jau, ka tūlīt, tūlīt izdosies nostiprināt savu pārsvaru, bet it kā nevainīgā situācijā, spēlējot savā zonā divi pret divi, dinamiešu aizsargi pamanījās saskrieties un atstāt Holtu saplosīšanai.

Vairākums/ mazākums
Pirmo reizi šajā sezonā skaitliskajā vairākumā nevis gūti, bet ielaisti vārti. Vairākums bija ļoti bezzobains, galvenokārt dēļ iemesliem, kas jau aprakstīti augstāk. Trešajā periodā, kad bija jāglābj tēvija, beidzot arī rīdziniekiem izdevās vairākumu izspēlēt, diemžēl Hartigans nespēja pacelt ripu.

Mazākumā kopumā komanda cīnījās godam, cita starpā, izturēja arī minūti trijatā pret pieciem. Tomēr trešā perioda ievadā, tieši mazākumā tika zaudēti izšķirošie vārti un cerības uz punktiem šajā spēlē. Tā situācija arī labi raksturoja komandas noskaņojumu - Ankipāns tīri zaudēja iemetienu un pēc iemetiena pārāk nesteidzās nosegt aizsarga metiena līniju, kaut pierasts redzēt, ka Ankipāns cīnās līdz galam un vajadzības gadījumā arī guļās zem ripām.

Treneru lēmums
Treneri veica jau prognozējamo vārtsarga maiņu un laukumā tika Holts, kopumā aizvadot ļoti labu spēli un ne jau dēļ vārtsarga snieguma nācās palikt bez punktiem.

Aizsargu rotācijas ietvaros malā, pirmo reizi sezonā, palika Reķis. Laviņš tika salikts kopā nevis ar ierasto partneri Galviņu, bet ar Sotnieku un Galviņš otro spēli pēc kārtas spēlēja ar Jēkabu. Tieši šis pāris neveiksmīgi nospēlēja vairākumā un arī mazākumā nespēja nosargāt vārtu priekšu.

Labais sliktajā
Holts. Vārtsargs, šķiet bija viens no retajiem spēlētājiem, kas laukumā darbojās uz maksimāliem apgriezieniem un kuram pavisam noteikti pietika emocijas, lai ilgu laiku likvidētu visus pretinieka centienus. Tas arī nav pārsteigums, jo Kriss kādu laiku netika spēlēt un vēroja notikumus no malas. Diemžēl Holts pēc šīs spēles nevarēs atkārtot Telkvista iepriekšējās spēlēs teikto, ka komanda lieliski un pašaizliedzīgi cīnījās viņa priekšā un viņam tikai dažas reizes bija jātver tiešām bīstami metieni. Krisa sejas izteiksme, pēc laukuma atstāšanās, izteica visu, ko viņš domā par komandas sniegumu spēles otrajā daļā.

Izlietā ūdens smelšana. Lai arī neizdevās izlīdzināt rezultātu, rīdzinieki spēja atrast sevī spēkus un enerģiju, mainīt spēles ritējumu un radīt vairākas lieliskas iespējas izglābt šo spēli.

Spēlētāju statistika spēlē pret „Severstal”