Vai NHL spēlēs divi pret divi?

NHL vasarā tradicionāli rīko līgas izpētes, attīstības un virzības nometni, kurā vadošie hokeja speciālisti nāk klajā ar novatoriskām idejām, tās apspriež un meklē vadlīnijas nākotnei, bet jaunie hokejisti cenšas parādīt uz ledus, kas no tā visa var sanākt. Šovasar šādā nometnē jautājums numur viens bija ierosinājumu izskatīšana, kā papildlaiku padarīt saistošāku, lai nevajadzētu divu punktu īpašnieku noteikt ar loterijas (proti, "bullīšu") palīdzību.

Radikālākie priekšlikumi bija papildlaiku aizvadīt ar diviem vai trim laukuma spēlētājiem katrā komandā (šobrīd par uzvaru šajās piecās minūtēs cīņās četri vīri, vārtsargu nerēķinot). Izskanēja arī ticamāks variants turpināt spēlēt četri pret četri, taču, liekot komandām maiņas aizvadīt tālākajā soliņā.

Jauno ideju ģeneratori pamatojas uz statistiku. Pēcspēles metienu sērijas NHL ieviesa 2005./06. gada sezonā ar cerību, ka komandas piecminūšu papildlaikā cīnīsies no sirds par diviem punktiem un līdz loterijai nemaz tik bieži nenonāks.

Taču trīs pēdējo sezonu statistika liek aizdomāties. 2007./08. gada sezonā bullīšos noteica 156 spēļu iznākumus, 2008./09. gada čempionātā - 159, bet pērn - jau 184! Un tie jau ir 15% no kopējām 1230 spēlēm.

Komandas papildlaikā, kad vajadzētu papilnam izmantot savu meistarību, ātrumu, vārtu gūšanas prasmi, aizvien biežāk izvēlas sava cietokšņa sargāšanu, aizvien vairāk uz ledus dodas maiņas ar pretinieku neitralizēšanas speciālistiem.

"Ceļš, spēlējot četri pret četri, ved uz nekurieni," atzīst bijušais NHL treneris Kens Hičkoks. "Komandas spēlē, lai nonāktu līdz pēcspēles metieniem, kur ir vairāk stratēģisko iespēju un situācijas kontroles."

Jāpiekrīt, ka divi pret divi papildlaikā būtu par šerpu. Viendien nometnē jaunekļi to izmēģināja trīs minūšu cīņā uz ledus. Aculiecinieki ziņo, ka hokejisti lidojuši pa laukumu un tik metuši ripas vārtos. "Divi pret divi būtu pārāk ekstrēmi," atzīst Dalasas "Stars" ģenerālmenedžeris Džo Ņuendaiks. Hičkoks notikušo apzīmēja vienā vārdā: "Pārāk trikpilni".

Reālāks variants ir spēle trīs pret trīs ar sekojošajiem "bullīšiem". Arī eksperimentā šāda izspēle izskatījusies daudz pieklājīgāk. Jaunie talanti tāpat lidojuši pa laukumu, ripas skrējušas tīklā, taču tam vairs nebija tik liels nejaušības raksturs. "Man patika spēle trīs pret trīs," atzīst NHL viceprezidents hokeja un biznesa attīstības jautājumos Brendans Šenehens. "Tas priecēja acis".

Klātesošajiem iepatikās arī spēle četri pret četri, taču ar tālā soliņa nomainīšanos. Varbūt tieši šādi risināma problēma? Un atkal statistika: pēdējās desmit sezonās 37% vārtu gūti otrajā periodā (pirmajā - 30%, trešajā - 33%), kad nogurušajiem spēlētājiem jāmainās uz tālo soliņu, turklāt nereti tieši šādās situācijās gadās kļūdas.

"Tas spēli patiešām padarītu atklātāku," uzskata bijušais NHL treneris Deivs Kings. "Kad mainaties uz tālo soliņu, katra kļūda, darbojoties ar ripu, var maksāt ļoti dārgi. Par šo ierosinājumu NHL noteikti vajadzētu atcerēties".

Izskanēja arī priekšlikums papildlaiku paildzināt līdz desmit minūtēm, un šādā gadījumā pirmās piecas minūtes komandas cīnītos četri pret četri ar garajām maiņām, bet sekojošās piecas trīs pret trīs. Un nekādu pēcspēles metienu!

Iespējams, ka jau tuvākajā laikā potenciālos jauninājumus nu jau veči izmēģinās pirmssezonas pārbaudes mačos vai arī AHL. Katrā ziņā vecajam formātam gaidāms drīzs gals.

Visbeidzot - cik ātri uz to noreaģēs KHL, kas cenšas no hokeja vadošās līgas neatpalikt vairāk par diviem (trim?) soļiem?