15. nedēļa. Hokeja buldozers

Gads no gada junioru hokejā atšķiras, un ne vienmēr tie, kuri gadu iepriekš ir aizslaucījuši pretiniekus, nākamajā gadā dara to pašu, jo vismaz puse komandas ir nomainījusies. Turklāt nevar zināt, vai kāds akcelerātu gadagājums nepagadās arī pretiniekiem. Un tad pat savas sienas ne visai līdz...

Šoreiz turnīrs Rīgā beidzās tā, kā mēs to bijām iztēlojušies – Latvijas U-18 hokeja izlase uzvarēja savā 1. divīzijas turnīrā un nākampavasar mēģinās izrādīt pretestību hokeja pasaules varenajiem Elites divīzijā. Tomēr nebijām iztēlojušies, ka tas būs tik vienkārši. Parasti augšupceļotāji uz Elites divīziju noskaidrojās sīvā cīņā, kad tikai pēdējā kārtā kādam no gribētājiem tika atņemtas pēdējās cerības. Šoreiz izrādījās, ka svarīgākā bijusi jau pirmā cīņa, kurā par spīti it kā pārliecinošajam rezultātam (3:0) uzvarēt varēja arī itāļi, taču pat vārtu stabiņš bija mājinieks. Izlases galvenais treneris Ēriks Miļuns jau pēc mača ar itāļiem teica, ka viņam liekoties, ka šī bijusi spēcīgākā pretiniece, un viņš nekļūdījās. Par spīti tam, ka brāķa un nepieciešamības pēc uzlabojumiem varēja saskatīt ne mazums, rezultāti par to neliecināja. Tā vietā, lai mestu ripu vārtos, reizēm puiši vienas kombinācijas ietvaros to trīsreiz pāris sekunžu laikā mēģināja izdabūt cauri pievārtu pleķim, lai raidītu tukšos, nevis pustukšos vārtos. Šoreiz tas neko neietekmēja, bet nākamgad var būt savādāk. Iespējams, Latvijai arī nedaudz noveicās ar grupu, tomēr tas nekādi nemazina izlases nopelnus, jo tik pārliecinoši Elites divīzijā savulaik nebija iekļuvusi pat „lielā” izlase (atcerēsimies Oļega Znaroka „ripu ar gaļu” Šveices vārtos). Pelnīta uzvara, pelnīta skatītāju atzinība.

Interesanti bija pavērot arī to, kā izskatās tie jaunieši, kas spēlē ārzemēs, tie, kas ripu sezonas laikā dzenāja jaunatnes Hokeja līgas (JHL) komandā HK "Rīga" un tie, kas to darīja Latvijas komandās. Iespējams, būtu savādāk, ja turnīrā drīkstētu piedalīties Girgensons, kurš rīt uzsāk USHL (Amerikas Hokeja līgas) izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā. Tomēr uz ātru roku apkopotā statistika liecina, ka nekur tie ”ārzemnieki nav aizskrējuši”. Deviņi aiz valsts robežām startējušie (vārtsargs, 3 aizsargi un 5 uzbrucēji) kopā tika pie 23 rezultativitātes punktiem (9+14) un lietderības koeficienta +25. Astoņi Krievijas līgā sezonu aizvadījušie (vārtsargs, 2 aizsargi un 5 uzbrucēji) izcēlās pat ar vārtiem vairāk – 10+8 un tādu pašu lietderības koeficientu (+25), bet Latvijā („Liepājas Metalurgā” un „Prizma/Rīga”) spēlējošie (3 aizsargi un 2 uzbrucēji) iespēja 10 rezultativitātes punktus (2+8) un lietderību +19. No vienas puses tas liecina par komandas sabalansētību, no otras – par to, ka nav pa galvu, pa kaklu jāskrien prom no Latvijas, kad pietiekami augstas kvalitātes hokeju var spēlēt arī uz vietas HK „Rīga” sastāvā.

Noteikti jāatzīmē arī Guntas Baško izcīnītais Polijas un Anetes Jēkabsones – Žogotas Turcijas zelts, Kaspara Kambalas 32 „ači” Turcijas vīriešu čempionātā, Elīnas Babkinas 25 punkti (7 AB un 14 RP) Polijas basketbola čempionāta pusfinālā vai Māra Verpakovska sezonas izskaņā gūtie vārti (un 2 RP), bet, pilnīgi iespējams, ka šīs nedēļas izcilnieks kļuva zināms jau vakar...