Garais soliņš

Pirmajā izbraukumā treneri visās spēlēs ir aprobežojušies ar stabilu pamata uzbrucēju divpadsmitnieku. Štāls, Karamnovs un arī Podziņš vēl gaida savu uznācienu. Tāpēc par uzbrucēju soliņu kādā citā reizē, kad būs reāli ko vērtēt. Cita aina ir ar aizsargiem. Četrās aizvadītajās spēlēs laukumā devušies astoņi no deviņiem komandas sastāvā esošajiem aizsargiem. Uz katru spēli treneru kolektīvs izvērtēja, kuri būs tie seši spēlētāji, kam uzticēs savu vārtu drošību. Protams, ka nav zināmi treneru apsvērumi viena vai otra spēlētāja izvēlei, tāpēc piedāvāju, vadoties no šajās spēlēs redzētā, pašiem novērtēt aizsargu stiprās un vājās puses, kā arī novērtēt viņu pozīcijas esošajā aizsargu rotācijā (jūs savus apsvērumus un redzējumu, kā vienmēr, varat paust komentāros zem raksta).

1. Sandis Ozoliņš

Stiprās puses. Par Ozoliņa stiprajām un vājajām pusēm viņa garās karjeras laikā ir runāts tik daudz, ka nav vērts atkārtoties. Par tām ļoti labi liecina viņa statistika un atrašanās starp līgas rezultatīvākajiem aizsargiem.
Vājās puses. Arī Ozoliņa vājās puses jau ir hrestomātiskas. Vienīgi nevajadzētu ar to pārspīlēt. Lai arī spēle savā laukumā pusē, pozīcijas izvēle un spēka cīņa pie apmalēm, nav Ozoliņa firmas zīme, tomēr, nevarētu teikt, ka salīdzinoši ar pārējiem komandas aizsargiem, Ozoliņa spēle savā laukuma pusē izteikti negatīvi izceltos. Tā nav. Tomēr, ja Ozoliņš, spēlējot skaitliskajā mazākumā, nav izteikti pārliecinošāks par citiem komandas aizsargiem, tad jautājums, vai papildus lielajam spēles laikam vienādos sastāvos un vairākumā Ozoliņam tik daudz ir arī jāspēlē skaitliskajā mazākumā, paliek atklāts.
Vieta rotācijā. Neapstrīdams, ne tikai aizsardzības līnijas, bet visas komandas līderis. Neaizstājams. Malā var palikt tikai piespiedu kārtā.

2. Arvīds Reķis

Stiprās puses. Reķis ir pieredzējis spēlētājs un karjeras laikā uzkrātā pieredze izpaužas ļoti mierīgā un pārliecinošā sniegumā. Pietiekami labi lasa spēli un labi izvēlas pozīciju savā laukuma pusē. Nekautrējas pieslēgties uzbrukumam, tomēr ar to neaizraujas.
Vājās puses. Ja zaudē pozicionāli, tad pietrūkst ātruma, lai tiktu līdzi pretiniekam. Spēlē pie bortiem vairāk paļaujas uz pozicionālu pretinieka kontrolēšanu, nevis izteiktu spēka spiedienu, lai atbruņotu pretinieku no ripas.
Vieta rotācijā. Viens no aizsardzības līderiem. Grūti iedomāties, kam jānotiek, lai, esot pie labas veselības, kādā spēlē paliktu rezervistos.

3. Oskars Cibuļskis

Stiprās puses. Jaunības azarts sabalansēts ar piesardzību. Ātrums. Labi lasa spēli un izvēlas pozīciju. Aktīvi meklē iespējas pieslēgties uzbrukumam.
Vājās puses. Spēle viens uz viens ar pretinieku uzbrucēju uz brīva ledus. Pacietība, kontrolējot pretinieku savā laukuma pusē pie bortiem. Nu un, protams, pieredzes trūkums, bet tā tiek uzkrātā katrā spēlē.
Vieta rotācijā. Ieņem stabilu vietu blakus Sandim Ozoliņam un pagaidām rāda pārliecinošu sniegumu. Nedrīkst atslābt ne uz mirkli. Aizvadot vairākas vājas spēles, var nonākt arī uz beņķīša.

4. Guntis Galviņš

Stiprās puses. Spēka cīņa savā laukuma pusē. Ļoti azartiski pie bortiem ar spēku atbrīvo pretiniekus no ripas. Tāpat ir viens no retajiem spēlētājiem, kas nekautrējas uzņemties iniciatīvu un palīdzēt uzbrucējiem. Labi redz laukumu, var iesākt bīstamus pretuzbrukumus, kā arī pats pievienoties ātrajiem pretuzbrukumiem. Galviņam ir labas ātruma īpašības un plaukstas metiens.
Vājās puses. Pie vājajām pusēm jāliek vairākas lietas, kas jau tika pieliktas pie stiprajām. Tas liecina par pieredzes trūkumu vai arī vēsas galvas trūkumu dažādas situācijas, kas palīdzētu labāk novērtēt situāciju. Galviņš mēdz aizrauties ar spēka spēli pie bortiem un laiku pa laikam vai nu neprecīzi novērtē situāciju, vai arī pretinieks ir gudrāks un veiklāks, tad tādās situācijās viņš zaudē pozicionāli un pretinieks iegūst pārsvaru. Tāpat ir ar iniciatīvas uzņemšanos, Galviņš mēdz pārspīlēt un vienatnē skriet glābt dzimteni, kas beidzas ar pretuzbrukumu uz „Dinamo” vārtiem.
Vieta rotācijā. Pagaidām ir noturējies sastāvā, neskatoties pat uz izteikti vāju sniegumu kādā spēlē. Tas nozīmē, ka treneri cer uz šīm Galviņa stiprajām pusēm. Tomēr ir skaidrs, ka citiem partneriem uzlabojot spēli, vēl viena izteikti vāja spēle var netikt piedota.

5. Rodrigo Laviņš

Stiprās puses. Viens no pieredzējušākajiem komandas aizsargiem, kas palīdz veiksmīgi izvēlēties pozīciju laukumā un paredzēt notikumus. Spēcīgākais aizsargs spēlē viens uz viens uz brīva ledus. Pašaizliedzīgs, izteikti rūpējas par savu vārtu drošību. Aktīvi spēlē ar nūju ripas atņemšanā.
Vājās puses. Pietrūkst ātruma. Spēlē pie bortiem, līdzīgi kā Reķis, vairāk paļaujas uz pozicionālu pretspēlētāja kontrolēšanu, nevis izteiktu spēka spiedienu. Šāda izvēle ļauj pretiniekam kontrolēt ripu un mēģināt veidot tā saukto karuseli.
Vieta rotācijā. Jau ir šajā sezonā piespiedu kārtā palicis rezervē, tomēr kopumā pozīcijas ir ļoti labas un, visticamāk, vairāk spēlē nekā nespēlēs.

6. Kristaps Sotnieks

Stiprās puses. Droša un pārliecinoša spēle savā laukuma pusē. Neko daudz neizdomā, galvenais uzdevums pēc iespējas ātrāk atbruņot pretinieku un izraidīt ripu no zonas.
Vājās puses. Ir problēmas ar uzbrukuma iesākšanu, pirmo piespēli. Ņemot vērā Sotnieka vecumu, varētu vēlēties labākas ātruma īpašības un lielāku azartu, kā arī atbildību par kopējo rezultātu.
Vieta rotācijā. Arī jau vairākās spēlēs ir palicis ārpus aizsargu sešinieka. Tajās spēlēs, kurās spēlēja, bija pietiekami pārliecinošs. Palikšanu rezervē drīzāk var izskaidrot ar Sotnieka vasaras peripetijām. Sezonas turpinājumā visticamāk ieņems stabilu vietu starp tiem aizsargiem, kas vairāk spēlēs nekā nespēlēs.

7. Jēkabs Rēdlihs

Stiprās puses. Spēka cīņa pie apmalēm un vārtu priekšā. Droša spēle. Galvenais uzsvars uz savu vārtu drošību un ripas izraidīšanu no zonas.
Vājās puses. Spēle viens uz viens uz brīva ledus. Ir problēmas ar uzbrukumu iesākšanu, pietrūkst pirmā piespēle . Tāpat, būtu jāuzlabo ātruma īpašības, lai spētu tikt līdzi ātrākam pretiniekam.
Vieta rotācijā. Nospēlējis divas spēles, kurās nodemonstrējis gan savus plusus, gan mīnusus. Ņemot vērā treneru pieeju aizsargu rotācijā, ka pēc salīdzinoši neveiksmīgām spēlēm, tiek dota iespēja citiem aizsargiem un spēļu ritmā tiek turēti gandrīz visi aizsargi, noteikti spēlēs pietiekoši daudz. Pašlaik varētu būt pirmais aizsargs aiz svītras.

8. Krišjānis Rēdlihs

Stiprās puses. Krišjānis labi redz laukumu un ar labām piespēlēm spēj iesākt uzbrukumus un arī pats meklē iespējas pieslēgties un palīdzēt uzbrukumam. Pietiekami labi spēlē pozicionāli.
Vājās puses. Pieslēdzoties uzbrukumam, mēdz neadekvāti novērtēt situāciju, kā rezultātā seko uzbrukums „Dinamo” vārtiem. Pietrūkst sportiskā niknuma, neatlaidības un spēka cīņas savā laukuma pusē un pie apmalēm.
Vieta rotācijā. Ticis spēlēt divās spēles un otrajā, pēc divu spēļu piespiedu dīkstāves, jau darbojas izteikti ar uzsvaru uz savu vārtu drošību un bez riska. Te gan jācer, ka Krišjānis spēs sabalansēt savu spēli un turpinās arī aktīvi darboties uzbrukumā, jo savādāk viņš praktiski zaudēs savus trumpjus.

9. Jānis Andersons

Vieta rotācijā. Šīs sezonas KHL regulārā turnīra spēlēs nav spēlējis. Kopējā rotācijā ir izteikts rezervists un, visticamāk, tiks spēlēt vairāku citu spēlētāju savainojumu gadījumā. Jābūt gatavam izmantot iespēju.