Nedēļa sporta vēsturē. Zolas Badas kājas
1984. gada 10. augustā Losandželosas olimpiskajās spēlēs notika finālskrējiens 3000 m skrējienā sievietēm, kurā par galvenajām favorītēm tika uzskatītas baskājainā DĀR dzimusī Zola Bada, kura jau pārstāvēja Lielbritāniju, un amerikāniete Mērija Dekere. Neuzvarēja ne viena, ne otra.
Zola Bada vēl pirms Losandželosas olimpiskajām spēlēm bija kļuvusi slavena, un ne tikai pateicoties saviem sportiskajiem sasniegumiem (piemēram, 17 gadu vecumā uzstādītajam pasaules rekordam 5000 m distancē), bet arī tam, ka viņa startēja basām kājām.
Tiesa, Losandželosas spēles Badai varēja iet secen, jo DĀR tolaik tur pastāvošā aparteīda režīma dēļ no olimpiskās kustības tika atstādināta. Kā izrādījās, Badai arī tas nebija šķērslis - viņai piedāvāja Lielbritānijas pavalstniecību (Zolas vecmāmiņa bija angliete), ko jaunā sportiste arī labprāt pieņēma, tādējādi tiekot pie iespējas startēt olimpiādē.
Zola Losandželosā akcentu lika uz 3000 m skrējienu, kurā bija galvenā favorīte. Tiesa, mājinieki cerēja uz Mērijas Dekeres ātrumu, un abu šo sportistu divcīņa tika gaidīta ar lielu nepacietību.
Tomēr finālskrējienā pēc 1700 metriem notika incidents, kura dēļ pie godalgām netika ne Bada, ne viņas izaicinātāja. Diskusijas, kura no sportistēm vainīga liktenīgajā sadursmē, turpinājās vēl ilgi, jo pat TV videoierakstā, pētot no visām pusēm, ir grūti pateikt, kas īsti notika. Īpaši agresīvi savas skrējējas aizstāvēja amerikāņu un angļu prese.
Tobrīd Bada bija izvirzījusies skrējiena vadībā un kontrolēja tempu, bet Dekere vārda tiešā nozīmē mina viņai uz papēžiem. Vairākas reizes notika saskarsme starp sportistēm. Vispirms Dekere ar labo augšstilbu skāra Badas kāju, un līdere nedaudz zaudēja līdzsvaru. Dekere turpināja presingot un vēlreiz pieskārās Badai, šoreiz ar labo nagleni sāncenses kājas lielam, izspiežot pretinieci no skrejceļa iekšmalas.
Bada vēlreiz zaudēja līdzsvaru, šoreiz jau nopietni, un, cenšoties noturēties, aizlika kāju priekšā amerikānietei. Trešais kontakts izrādījās liktenīgs Dekerei, kurai paklupa un nokrita turpat skrejceļam blakus esošajā zālājā ar seju uz priekšu, gūstot cirkšņa savainojumu, kas liedza viņai turpināt sacīksti.
Bada palika ierindā, taču vairs nespēja sekot līderēm (pārliecinošu uzvaru svinēja rumāniete Maričika Puika), turklāt amerikāņu publikas, kura bija pārliecināta par Badas vainu, skaļā svilpšana stipri "iedeva viņai pa nerviem". Bada finišēja septītā un vēlāk tā arī beidza karjeru bez izcīnītas olimpiskās godalgas.
Pēc skrējiena Badu sākumā diskvalificēja, taču stundu vēlāk, noskatoties videoierakstu, dikvalifikāciju atcēla. "Zola mēģināja man nogriezt ceļu, nebūdama pietiekamā attālumā, nav šaubu, ka viņa ir vainīga," žurnālistiem paziņoja Dekere. Bada vēlāk atzinās, ka tunelī atvainojusies Dekerei, taču pretī saņēmusi strupu: "Nelien man klāt!"
Daudzus gadus vēlāk Dekere pavēstīja: "Daudzi cilvēki uzskata, ka nokritu tāpēc, ka viņa man apzināti šķērsoja ceļu. Zinu, ka tas nepavisam tā nebija. Iemesls, kāpēc nokritu, ir mana nepietiekamā pieredze skriet tik ciešā grupā".
Zola Bada vēl četrus gadus turpināja pārstāvēt Lielbritāniju, taču tā arī nespēja tikt galā ar politiskajiem strīdiem ap viņas pilsonību un kritiku par incidentu ar Dekeri. Tiesa, Bada vēl paspēja vairākkārt labot Lielbritānijas rekordus un pat pasaules labāko sasniegumu. Tā, 1985. gadā viņa 5000 m distanci veica desmit sekundes ātr\āk par pasaules rekordu.
1988. gadā Zola Bada atgriezās DĀR. 1992. gadā notika viņas samierināšanās skrējiens ar Dekeri, kurā amerikāniete viegli uzvarēja. Zola Bada dzīvo dzimtajā Blūmfonteinā, viņas ģimenē aug trīs bērni, un vismaz divas meitas - Liza un Klaudija - ir labas skrējējas.
Badas un Dekeres incidents Losandželosas spēlēs atzīts par vienu no 100 iespaidīgākajiem notikumiem pagājušā gadsimta sporta vēsturē.
Citi zīmīgi notikumi šajā nedēļā
9. augusts
1993 Marseļas "Olympique" futbola kluba prezidents Bernārs Tapī tiek apsūdzēts "Valenciennes" kluba trenera Boro Primoraca uzpirkšanā. Tapī nonāks cietumā, bet "Olympique" atņems 1992. gada Francijas čempiones titulu, un klubu nosūtīs uz otro divīziju. Tostarp futbolists Žaks Glasmans, kas aizsāka skandālu, atmaskojot "Olympique" ģenerāldirektoru Žanu Pjēru Bernjē, saņems FIFA apbalvojumu, tomēr būs spiests beigt karjeru, jo neviens Eiropas klubs nevēlēsies izmantot viņa pakalpojumus.
1992 Barselonā tiek slēgtas XXV vasaras olimpiskās spēles.
1988 Edmontonas "Oilers" par 20 miljoniem USD atdod Veinu Grecki Losandželosas "Kings".
1984 Deilijs Tompsons Losandželosas olimpiādē uzstāda pasaules rekordu desmitcīņā - 8847 punkti.
1977 NHL noraida sešu WHA klubu pievienošanos.
1942 Kijevā notiek revanša spēle starp vācu "Luftwaffe" komandu "Flakelf" un futbola klubu "Start", kurā spēlēja bijušie Kijevas "Dynamo" futbolisti, kas palika okupētajā Kijevā. Vācieši atkal piedzīvoja zaudējumu ar 3:5. Šo cīņu tolaik nosauca par "Nāves maču", jo, kā apgalvoja kara korespondenti, pēc tās ukraiņus arestēja un vairākus no viņiem nošāva. Patiesībā pēc nedēļas "Start" aizvadījaa vēl vienu cīņu, šoreiz ar "Ruch", kurā arī uzvarēja, un tikai tad deviņus spēlētāju apcienāja, četrus no viņiem nošāva.
1936 Džesijs Ovenss Berlīnes olimpiādē izcīna ceturto zelta medaļu, uzvarot 400 m skrējienā. Ovenss kļuva par pirmo amerikāni - četru olimpisko zelta medaļu īpašnieku vienās spēlēs.
10. augusts
1988 Amerikānis Mets Biondi uzstāda pasaules rekordu peldēšanā 100 m brīvajā stilā - 42,42 s.
11. augusts
1985 Rūdolfs Povarņicins no PSRS Doņeckā labo pasaules rekordu augstlēkšanā, pārvarot 5,40 m.
1984 Leģendārais japāņu džudists Jasuhors Jamašita, spītējot ceļgala savainojumam, izcīna olimpisko zelta medaļu. Jamašita palika nepārspēts septoņus gadus (198 uzvaras).
1984 Angļu skrējējs Sebastjans Ko uzstāda jaunu olimpisko rekordu 1500 m distancē - 3:32,53. Stīvs Krems finišē otrais.
1984 Karls Lūiss atkārto Džesija Ovensa rekordu, Losandželosas spēlēs izcīnot savu ceturto zelta medaļu (4x100 m distancē).
1928 Džonijs Veismillers izcīna savu otro olimpisko zelta medaļu, finišējot pirmais 100 m brīvā stila peldējumā.
12. augusts
2009 Fābio Kanavaro pārspēj Paolo Maldīni rekordu, aizvadot savu 127. spēli Itālijas futbola izlases rindās (pārbaudes mačs ar Šveici). Itālijas sastāvā Kanavaro debitēja 1997. gada 22. janvārī pārbaudes spēlē pret Ziemeļīriju, kad 71. minūtē iznāca laukumā Alesandro Kostakurtas vietā.
1989 25 gadus vecais Nigērijas futbolists Sems Okvaradži Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēles laikā Lusakā pret Angolu nedaudz vairāk par desmit minūtēm līdz cīņas beigām mirst ar sirds nepietiekamību.
1984 Losandželosā tiek slēgtas XXIII vasaras olimpiskās spēles, kurās piedalījās 7055 sportisti no 140 valstīm. Cīņas olimpiskajās arēnās TV ekrānos vēroja 2,5 miljardi skatītāju. PSRS un vēl 13 austrumu bloka valstis boikotēja spēles. Pirmo reizi notika maratonskrējiens sievietēm.
1970 Tiek nodibināts Parīzes futbola klubs "Paris St. Germain".
1969 NBA klubs Bostonas "Celtics" tiek pārdots par tālaika rekordsummu - sešiem miljoniem USD. Pēc pieciem gadiem tikai viens spēlētājs jau maksāja šādu summu.
1964 DĀR atstādina no Tokijas olimpiskajām spēlēm. Diskvalifikācija paliek spēkā līdz pat 1992. gadam, kad krīt aparteīda režīms.
1960 Amerikānis Ralfs Bostons Valnutā (ASV) labo Džesijam Ovensam piederējušo pasaules rekordu tāllēkšanā, tiekot līdz 8,21 m. Tajās pašās sacensībās Bils Niders kļūst par pirmo lodes grūdēju, kurš rīku raidījis tālāk par 20 metriem - 20,06 m, bet Herolds Konolijs kā pirmais pārvar 70 metru atzīmi vesera mešanā - 70,33 m.
1936 Amerikāniete Mārdžorija Gestringa kļūst par jaunāko (13 gadu un 286 dienu vecumā) sportisti, kas izcīnījusi olimpisko zeltu. Berlīnē viņa uzvar daiļlēkšanas sacensībās.
1928 Amsterdamā finišē IX vasaras olimpiskās spēles.
13. augusts
2000 "Sheffield Wednesday" futbola kluba vārtsargs Kevins Presmans labo septiņus gadus veco Marka Smita rekordu (19 sekundes), kad viņu nodzen no laukuma jau 13 sekundes pēc spēles sākšanās.
1999 30 gadu vecā Štefija Grāfa Ņujorkā paziņo par tenisistes karjeras beigšanu. Grāfa karjeras laikā izcīnīja 107 titulus (22 no tiem "Grand Slam" turnīros) un 377 nedēļas bija pasaules pirmā rakete.
1999 Profesors Eižens Štrīgels paziņo, ka vācu futbola bundeslīgas spēlētāji, kuri simulē savainojumus, jānoraida no laukuma. Lēmums, protams, jāpieņem mača galvenajam tiesnesim.
1997 Kenijietis Vilsons Kipketers sacensībās Cīrihē labo 16 gadus veco Sebastjana Ko rekordu, 800 metru distanci veicot 1:41,24. Kipketers pieņēma Dānijas pilsonību.
1989 34 gadus vecais NASCAR pilots Tims Ričmonds mirst no AIDS. Karjeras laikā viņš piedalījies 185 sacensībās un uzvarējis 13 reizes.
1973 Johanu Kruifu no "Ajax" kluba aizmaina uz "Barcelona". Par "lidojošo holandieti" nodēvētais Kruifs ir viens no labākajiem spēlētājiem futbola vēsturē. Savas spēlētāja un trenera karjeras laikā viņš izcīnījis visas trofejas, izņemot Pasaules kausu. 1989. gadā Kruifs pārcieta sirds operāciju.
1948 Londonā finišē XIV vasaras olimpiskās spēles. Futbola turnīra finālā Dienvidslāvija ar 3:2 pārspēj Zviedriju. Boriss Stankovičs kļūst par pirmo futbolistu, kurš noraidīts no laukuma Vemblija stadionā.
1920 Antverpenē atklāj vasaras olimpiskās spēles.
14. augusts
2003 Vācu futbolists Helmuts Rāns, ko bija iesaukuši par "bosu", mirst 74 gadu vecumā. Par varoni Rāns kļuva 1954. gada Pasaules kausa finālā, kad VFR un Ungārijas mačā (3:2), ko vēlāk nodēvēja par "Bernes brīnumu", guva izšķirošos vārtus. Valstsvienībā Rāns aizvadīja 40 spēles, 21 reizi pārspējot vārtsargus.
1980 19 gadus vecais Veins Greckis iegūst savu pirmo NHL vērtīgākā spēlētāja balvu un kļūst par jaunāko hokejistu, kam tā tikusi.
1936 ASV izlase uzvar pirmajā olimpiskajā basketbola turnīrā, finālā ar 19:8 pieveicot Kanādu.
1932 Losandželosā finišē X vasaras olimpiskās spēles. Sacensībās piedalījās 1331 sportists un 127 sportistes no 37 valstīm. Pirmo reizi rezultāta noteikšanā tika izmantoti automātiskie hronometri.
15. augusts
1996 UEFA pieņem lēmumu palielināt Čempionu līgas dalībnieču skaitu 1997./98. gada sezonā no 16 līdz 24. Čempionu līga sākās 1992. gadā ar astoņu klubu līdzdalību.
1995 Pēc saņemtā dunča dūriena mugurā un 28 mēnešu piespiedu dīkstāves kortā atgriežas Monika Seleša. Kanādas atklātajā čempionātā Toronto Seleša ar 6:0, 6:3 pieveic Kimberliju Po.
1993 Grema Hila dēls Deimons Hils izcīna uzvaru Ungārijas GP, kļūstot par pirmo F1 pilotu, kurš finišējis pirmais pasaules čempionāta posmā, atkārtojot sava tēva panākumu.
1972 Etiopija paziņo par Minhenes olimpisko spēļu boikotu, protestējot pret Rodēzijas līdzdalību spēlēs.
1964 Ralfs Bostons Kingstonā (Jamaika) uzstāda pasaules rekordu tāllēkšanā - 8,31 m.
16. augusts
2009 23 gadus vecais jamaikiešu sprinteris Juseins Bolts pasaules čempionātā Berlīnē labo pašam piederējušo pasaules rekordu 100 m skrējienā, finišējot pēc 9,58 s. Bolta iepriekšējais sasniegums noturējās tieši gadu - Pekinas olimpiādē viņš šo distanci bija veicis 9,69 s.
1999 Tābrīža planētas ātrākais cilvēks (pasaules rekordists 100 m skrējienā) Moriss Grīns Seviļas lidostā aiztur sava drauga kabatas portfeļa nozadzēju.
1995 Sacensībās Cīrihē etiopietis Haile Gebrselasija par 11 sekundēm labo Mozesa Kiptanui pasaules rekordu 5000 m skrējienā (distanci viņš veic 12:44,39). Kiptanui atbild ar jaunu pasaules rekordu 3000 m barjerskrējienā - 7:59,18, kļūstot par pirmo sportistu, kurš šo distanci veicis ātrāk par astoņām minūtēm.
1954 "Time Inc." sāk žurnāla "Sports Illustrated" izdošanu.
1948 53 gadu vecumā no ļaundabīgā audzēja mirst beisbola leģenda Beibe Rūts.
1936 Ādolfa Hitlera modrajā uzraudzībā Berlīnē finišē XI vasaras olimpiskās spēles. Šajā olimpiādē pirmo reizi notika sacensības basketbolā un rokasbumbā. Olimpiādē piedalījās 3410 sportisti un 328 sportistes no 46 valstīm.
1930 Ontārio provincē Kanādā notiek pirmās Britu impērijas spēles (1954. gadā tās pārdēvēs par Britu impērijas un sadraudzības valstu spēlēm, bet 1970. gadā - Britu sadraudzības valstu spēlēm).
1743 Džeks Broutons izstrādā pirmos boksa noteikumus Anglijā. Saskaņā ar tiem, tiek aizliegti sitieni zem jostasvietas.
17. augusts
2008 23 gadus vecais amerikāņu peldētājs Maikls Felpss izcīna savu astoto zelta medaļu (4x100 m kompleksajā distancē), pārspējot sava tautieša Marka Spica 1972. gada rekordu (septiņas uzvaras vienā olimpiādē). Pekinas spēlēs Felpss uzstādīja septiņus pasaules (200 m brīvajā stilā, 200p m tauriņstilā, 200 un 400 m individuālajā kompleksajā peldējumā, 4x100 m un 4x200 m brīvā stila stafetēs, kā arī 4x100 m kompleksā) un vienu olimpisko (100 m tauriņstilā) rekordu.
2008 "Aston Villa" futbola kluba spēlētājs Gabriels Agbonlahors kļūst par otra ātrākā "hat-trick" autoru Anglijas futbola premjerlīgas vēsturē. Spēlē pret "Manchester City" (4:1) viņš gūst trīs vārtus astoņu minūšu laikā. Rekords kopš 1994. gada augusta pieder Robijam Fauleram no "Liverpol" - trīs vārti četrās minūtēs un 33 sekundēs.
1988 Amerikānis Garijs "Bačs" Reinoldss sacensībās Cīrihē labo 20 gadus veco Lī Evansa rekordu, 400 m distanci noskrienot 43,29 s.
1975 Padomju gargabalnieks Vladimirs Kucs mirst ar sirdstrieku 48 gadu vecumā. Kucs Melburnas olimpiādē uzvarēja gan 5000, gan 10 000 m skrējienos.
1940 29 gadus vecais Ņujorkā dzimušais Billijs Fišs iet bojā Britu kaujā dienu pēc tam, kad aizdegas un ietriecas zemē viņa lidmašīna. Fišs, startējot bobsleja divniekos, 1928. gadā Sanktmoricā kļuva par jaunāko amerikāni, kurš izcīnījis olimpisko zelta medaļu. Fišs titulu aizstāvēja 1932. gadā Leikplesidā. Viņš arī kļuva par pirmo amerikāņu lidmašīnas pilotu, kas cīņā ar vāciešiem gājis bojā Otrajā pasaules karā.
1869 Notiek pirmās airēšanas sacensības Temzas upē. Oksforda pieveic Hārvardu.
[+] [-]
1985 Rūdolfs Povarņicins no PSRS Doņeckā labo pasaules rekordu augstlēkšanā, pārvarot 5,40 m
Nu jā!