Spogulīt, spogulīt...
Trāpīt desmitniekā, nozīmē kaut ko labu... Piemēram, loka šaušanā, tas būtu trāpījums mērķa centrā. Ja Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīna desmito vietu, vai tas ir labi vai slikti? Un vispār – vai šoreiz par iegūto vietu, skaistākas un vērtīgākas nav dažas atziņas, ko liekam aiz auss?
Kad izlasi vadīja Oļegs Znaroks, tad starp rindām bieži varēja dzirdēt hokejistu teikto, ka patiesībā viņi nav īsti mierā ar savu priekšnieku laukuma malā. Bija rūcieni, neapmierinātība, daži bija izdomājuši, ka krievs ir par asu, citos gadījumos – par rupju, vēl kādos – par stulbu... Skaļi to neviens neteica, bet acīs varēja nolasīt nepārprotamās alkas pēc pārmaiņām. Un te nāca viņš – Tedis... Teds Nolans. Ar rāmu kārtību, profesionālu noskaņojumu – elementārām prasībām. Tās bija tik elementāras, ka spēlētājiem pietrūka iztēles, lai izdomātu – kāpēc tās der, piestāv vai gluži pretēji – nekādā gadījumā neder mūsu hokeja augumam. Jo tie bija hokeja pamati, ko prasīja Nolans. Turklāt, hokejistu tehniskajai varēšanai priekšplānā treneris no Kanādas vienmēr izvirzīja vēlmi spēlēt – pašatdevi, nepiekāpību, azartu... Viņš labi saprata mūsu varēšanu, viņam kopš pirmā treniņa nebija nekādu ilūziju par mūsu hokejistu patieso meistarību. Taču treneris zināja, ka hokejā daudzas lietas var padarīt nevis ar iedzimto talantu, kas lielam baram no latviešiem vienkārši nav, bet gan ar darbu – tā Tedis pie sevis klusībā loloja Latvijas izlases cerību kuģi... Izlasē bija labs mikroklimats – kā pirms čempionāta sprieda paši spēlētāji. Nav kliegšanas, nav pārmērības... Viss notika profesionāli. Tieši tā kā mūsu hokejistiem patīk – Ziemeļamerikas skola, kanādietis... Kas notika čempionātā? Nekas. Latvijas izlases spēlētāji pārliecinājās, ka ar atmosfēru vien, kas radīta ģērbtuvē vai viesnīcas numuriņos, spēles uzvarēt nevar. Tāpat viņi ieraudzīja, ka citās komandās nespēlē KHL hokejisti, kas vienam otram ir pašapziņas un vērtību mērs. Vēl amizantāk, ka tie citi nebija ne par naga melnumu sliktāki par latviešu bāliņiem. Kas bija vēl redzamāk – izrādījās, ka liela tiesa no tiem mūsu apspēlētājiem nenāk arī no NHL, kas, protams, būtu jau cita svaru kategorija un citi argumenti pēc zaudējumiem. Tomēr – vislielākais šoks hokejistu zemapziņā bija par treneri. Jo izrādījās, ka Teds Nolans joprojām prasa to, kas faktiski nedod nekādu atkāpšanās ceļu, nekādu vaļību, nekādu haltūru un vēl trakāk – treneris nejokoja... Atšķirībā no Znaroka, kas tomēr savas komandas spēlētājus no publiskās kritikas pasaudzēja, bieži vien iekožot mēlē, ja vajadzēja runāt atklātu valodu, kanādietis ar pirkstu parādīja uz komandas līderiem un skaidri lika saprast, ka viņi vispirms ir atbildīgi par komandas sniegumu. Arī Nolans nevienu vārdā nesauca, tikai viņš iezīmēja tās robežas, kas skaidri lika saprast, kurus viņš bija domājis, ar kuru spēli viņš nav apmierināts. Cilvēks no malas – un tāds Teds Nolans mūsu hokeja saimniecībā patiešām arī ir! – redzēja un saprata, ka komanda viņam nepakļaujas vai klausa tikai pa pusei. Ja tas būtu tikai nespēks, kas iekrāts sezonas laikā, to treneris saprastu – to notēlot viņa priekšā nevarētu, lai kā dažam lūpa jau nevilka uz to pusi. Acīmredzot Nolans redzēja vēl dažas lietas, kas mums paliek noslēpumā, taču tās starp rindām varēja nolasīt viņa pēcspēļu komentāros... Niknums uz vienu otru spēlētāju bija tik liels, ka Tedis pat atļāvās norādīt, ka ar dažiem viņš turpmāk noteikti nerēķināsies kā ar komandas spēlētājiem. Vīriem vajadzētu mazliet pārdomāt dzīvi, jo visādi mēdz gadīties – ja nu sanāk tā, ka jūsu nākamo lielo līgumu atsaka tikai tāpēc, ka Nolana rekomendācija nav jums labvēlīga? Pasaulē ceļi mēdz krustoties visdažādākajos veidos. Tiesa, Nolanam pašam vēl nav skaidrs, vai viņš te paliks – kopā ar Latvijas izlasi. Brālis Kirovs kā allaž flirtē šajā sakarā, it kā taustot drēbi, taču arī no federācijas prezidenta bīdītajiem tekstiem var nojaust, ka viņu drīzāk neapmierina nevis Nolans, bet gan citas darbojošās personas, starp kurām ir gan spēlētāji, gan...citi treneri. Pieņemu, ka viens otrs patiešām nav sapratis, ka viņu priekšā bija cilvēks, kas netēloja, nelaizīja, nesūkāja un neizpildīja piruetes, kuras ir redzētas pie izlases galda citugad pārpārēm. Lūk, tieši šo iemeslu dēļ – tāpēc, ka treneris ir nepiekāpīgs paviršas attieksmes priekšā – Tedim vajadzētu palikt. Nolans ir īstais cilvēks, kas šai paaudzei, kas acīmredzot, vēl tikai briest un tausta savu klātbūtni pie izlases karoga, spēj tieši ar pirkstu acī norādīt uz vērtībām, kuras izceļ jebkuru darbu. Vai tas hokejs vai sētnieks... Ja lielai daļai no mūsu puikiem viņu vecāki un pirmie, otrie vai n-tie treneri to nav spējuši pasniegt vai iemācīt, jo noteiktā laika posmā hokejs bija pāri visam, kas kopumā nav nekas nosodāms, tas nenozīmē, ka Nolana kulaks vai ideoloģiskā pote tagad nāk par vēlu. Nē, tā ir tieši laikā! Desmitniekā...
Bet tie, kas to negrib pieņemt – lai nespēlē!
P.S. Virsraksts ir aicinošs...
+15 [+] [-]
Un latvieti audzināt var tikai ar pērienu, draudiem un aktīvu, asu rīcību! savādāk nevar
+30 [+] [-]
+9 [+] [-]
+39 [+] [-]
Tieši manas domas!!! Zinu, ka daudzi līdzjutēji savāca pēdējās kapeikas, aizņēmās naudu, lai atbalstītu savu komandu klātienē, bet daži eksemplāri paņem un iespļauj dvēselē! Un kā tādu rūgušpienu varēja ievēlēt par KAPTEINI!? Kapteinis ir cīņā saucējs laukumā, bet ne tusiņu organizētājs bārā! Žēl man Virsaiti, kurš domāja, ka strādā ar profesionāļiem, bet izrādījās pusaudžu bars, kas izrāvies brīvībā no vecāku un skolotāju redzesloka! Žēl man to puišu, kas kapēja.... cik dusmīgs uz komandas biedriem bija Bārtulis......cik pretīgi mīkstmiesīgi mēs atļāvām savainot Edgaru par to ne vienu nenosodot!
Kauns!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
-4 [+] [-]
Ja jau spēlētaji tik nemīlēja Znaroku, kāpēc Puče tikai tagad par to raksta? Armands palicis galīgi neobjektīvs un tendenciozs, īpaši sakarā ar pēdējiem treneru jautājumiem (Šuplers vs. Peka, Znaroks vs. Tedis). Arī "insaida" informācija no viņa tagad arvien biežāk un biežāk ir tālu no patiesības
+6 [+] [-]
Nezāles ir jāiznīcina tās saknē.
+2 [+] [-]
Cik daudz liidzjuteeju brauc no citaam valstiim? Kanaadieshiem vispaar PC ir pie vienas vietas, tikai retais, patiesi lielais komandas patriots aizbrauc uz PC, ja vien tas nenotiek pashaa CAN. Zviedri ar taa nemaz nepleeshas uz citaam valstiim. Iznjeemums varbuut ir krievi, bet ar gadiijumaa, ja komanda jau speelee finaalaa. Tas arii viss.
PC formaats, speeleejot to 1X gadaa tomeer saak izgaazties. Ar katru gadu ar vien mazaak un mazaak skatiitaaju apmeklee PC klaatienee. Tas ir fakts, ka ja speeleetu reizi 2 gados, apmekleejumi buutu daudz lielaaki un arii pashas izlases nedaudz savaadaak attiektos pret to visu.
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Izpārdots vienīgi ir fināls...
Tu domā, ja PČ rīkotu reizi 2 gados, skatītāju nāktu daudz vairāk?
Domāju, pie vainas visvairāk ir biļešu cenu politika. Kāpēc aprīlī Vācijā uz Vācijas - Krievijas pārbaudes spēli biļetes (cik atceros, cena bija ~30-40 EUR) bija izpārdotas jau tad, kad Rīgā uz Latvijas izlases pārbaudes spēlēm vēl biļetes vispār netika sāktas tirgot?
+20 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Parasti ir spēlētāji, kuri stāv un krīt par savu treneri, un ir spēlētāji, kuriem treneris nepatīk...
atceries, kā bija ar Beresņevu 2006.g.! Taču ir spēlētāji, kas stāv un krīt par Beresņevu.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Somiem hokejs patiik, nenoliedzami, bet ir arii viens bet. Shodien Somijaa briivdiena, kuru somi paarsvaraa svin gjimenes lokaa, iet uz bazniicu utt.. Tas varbuut arii ir saistiits ar mazo interesi par biljeteem. Turklaat, taa kaa pats straadaaju Somijas uznjeemumaa, tad kautkaa saliidzinoshi maz koleegju shogad intereseejas par izlases sniegumu shajaa PC. Droshvien interese saaksies, kad Somi tiks 1/2
+1 [+] [-]
Nevajadzētu aizmirst, ka galvenā hokeja figūra, kučieris, ir Kira.
Un Kira ir tas, kuram ir jāsaprot, kuram ir jāupurējas, kuram ir jānorij (kamols).
Ja Kira būs gatavs piedzīvot izlases izkrišanu no Elites (sliktākajā gadījumā) un vairākus gadus šķābīgu rezultātu,. tad arī tādi cilvēki, kā Nolans, strādās un veidos...
Ne jau Miķelis izvēlas treneri. Ne jau Ābols, stāvot malā un ļaujot kļūdīties, pie reizes smīkņājot un berzējot rokas, nosaka izlases likteni un nākotni
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Palasot visus interneta komentārus par Znaroku jāsaka, ka kopumā ir divas frontes par un pret. Pret ir nacionāli noskaņoti elementi, kas Značokā saskata tikai okupanta-krieva rēgu un ne hokejistu-treneri. Par ir tie, kam Znaroks pazīstams no padomju laikiem. Znaroks kā hokejists bija cīnītājs-kapātājs ar gaļu. Un viņa fantastiskā spēle iemetienos vien bija ko vērta. Pēc Znaroka vairs nav Latvijā tādu iemetienu specu. Kā cilvēks un treneris viņš arī ir cīnītājs (atceraties, kaut slaveno Jūras Pērles kautiņu). Kad viņa komanda nonāca uz PO izlidošanas ar rīdziniekiem viņš teica:"ar mani būs tikai tie, kas cīnīsies, spēlēšu kaut ar diviem pieciniekiem!" ....Un ja Kriss Saimons ar ilggadēju NHL pieredzi ļoti pozitīvi noraksturoja Oļegu kā treneri un viņa attieksmi pret spēlētājiem.....Arī savā klubā viņš savāca kapātājus un izkapāja Gagarinu! . Protams varbūt, ka bija reizes, kad viņa autoritārisms kā spēlētājam mazliet pārsniedza kādu robežu, bet visā visumā gribētu, lai Latvijas izlasē parādītos tāds kapteinis, kāds bija Značoks! Attiecībā uz Lat izlasi pagājušo gadu viņš teica:"man nav no kā izvēlēties, man jāved tie kas ir........un tā jau ir skarba realitāte!
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]