Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
Facebook
GoogleSpogulīt, spogulīt...
Foto: Romāns Kokšarovs, F64, SA+
Trāpīt desmitniekā, nozīmē kaut ko labu... Piemēram, loka šaušanā, tas būtu trāpījums mērķa centrā. Ja Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīna desmito vietu, vai tas ir labi vai slikti? Un vispār – vai šoreiz par iegūto vietu, skaistākas un vērtīgākas nav dažas atziņas, ko liekam aiz auss?
Kad izlasi vadīja Oļegs Znaroks, tad starp rindām bieži varēja dzirdēt hokejistu teikto, ka patiesībā viņi nav īsti mierā ar savu priekšnieku laukuma malā. Bija rūcieni, neapmierinātība, daži bija izdomājuši, ka krievs ir par asu, citos gadījumos – par rupju, vēl kādos – par stulbu... Skaļi to neviens neteica, bet acīs varēja nolasīt nepārprotamās alkas pēc pārmaiņām. Un te nāca viņš – Tedis... Teds Nolans. Ar rāmu kārtību, profesionālu noskaņojumu – elementārām prasībām. Tās bija tik elementāras, ka spēlētājiem pietrūka iztēles, lai izdomātu – kāpēc tās der, piestāv vai gluži pretēji – nekādā gadījumā neder mūsu hokeja augumam. Jo tie bija hokeja pamati, ko prasīja Nolans. Turklāt, hokejistu tehniskajai varēšanai priekšplānā treneris no Kanādas vienmēr izvirzīja vēlmi spēlēt – pašatdevi, nepiekāpību, azartu... Viņš labi saprata mūsu varēšanu, viņam kopš pirmā treniņa nebija nekādu ilūziju par mūsu hokejistu patieso meistarību. Taču treneris zināja, ka hokejā daudzas lietas var padarīt nevis ar iedzimto talantu, kas lielam baram no latviešiem vienkārši nav, bet gan ar darbu – tā Tedis pie sevis klusībā loloja Latvijas izlases cerību kuģi... Izlasē bija labs mikroklimats – kā pirms čempionāta sprieda paši spēlētāji. Nav kliegšanas, nav pārmērības... Viss notika profesionāli. Tieši tā kā mūsu hokejistiem patīk – Ziemeļamerikas skola, kanādietis... Kas notika čempionātā? Nekas. Latvijas izlases spēlētāji pārliecinājās, ka ar atmosfēru vien, kas radīta ģērbtuvē vai viesnīcas numuriņos, spēles uzvarēt nevar. Tāpat viņi ieraudzīja, ka citās komandās nespēlē KHL hokejisti, kas vienam otram ir pašapziņas un vērtību mērs. Vēl amizantāk, ka tie citi nebija ne par naga melnumu sliktāki par latviešu bāliņiem. Kas bija vēl redzamāk – izrādījās, ka liela tiesa no tiem mūsu apspēlētājiem nenāk arī no NHL, kas, protams, būtu jau cita svaru kategorija un citi argumenti pēc zaudējumiem. Tomēr – vislielākais šoks hokejistu zemapziņā bija par treneri. Jo izrādījās, ka Teds Nolans joprojām prasa to, kas faktiski nedod nekādu atkāpšanās ceļu, nekādu vaļību, nekādu haltūru un vēl trakāk – treneris nejokoja... Atšķirībā no Znaroka, kas tomēr savas komandas spēlētājus no publiskās kritikas pasaudzēja, bieži vien iekožot mēlē, ja vajadzēja runāt atklātu valodu, kanādietis ar pirkstu parādīja uz komandas līderiem un skaidri lika saprast, ka viņi vispirms ir atbildīgi par komandas sniegumu. Arī Nolans nevienu vārdā nesauca, tikai viņš iezīmēja tās robežas, kas skaidri lika saprast, kurus viņš bija domājis, ar kuru spēli viņš nav apmierināts. Cilvēks no malas – un tāds Teds Nolans mūsu hokeja saimniecībā patiešām arī ir! – redzēja un saprata, ka komanda viņam nepakļaujas vai klausa tikai pa pusei. Ja tas būtu tikai nespēks, kas iekrāts sezonas laikā, to treneris saprastu – to notēlot viņa priekšā nevarētu, lai kā dažam lūpa jau nevilka uz to pusi. Acīmredzot Nolans redzēja vēl dažas lietas, kas mums paliek noslēpumā, taču tās starp rindām varēja nolasīt viņa pēcspēļu komentāros... Niknums uz vienu otru spēlētāju bija tik liels, ka Tedis pat atļāvās norādīt, ka ar dažiem viņš turpmāk noteikti nerēķināsies kā ar komandas spēlētājiem. Vīriem vajadzētu mazliet pārdomāt dzīvi, jo visādi mēdz gadīties – ja nu sanāk tā, ka jūsu nākamo lielo līgumu atsaka tikai tāpēc, ka Nolana rekomendācija nav jums labvēlīga? Pasaulē ceļi mēdz krustoties visdažādākajos veidos. Tiesa, Nolanam pašam vēl nav skaidrs, vai viņš te paliks – kopā ar Latvijas izlasi. Brālis Kirovs kā allaž flirtē šajā sakarā, it kā taustot drēbi, taču arī no federācijas prezidenta bīdītajiem tekstiem var nojaust, ka viņu drīzāk neapmierina nevis Nolans, bet gan citas darbojošās personas, starp kurām ir gan spēlētāji, gan...citi treneri. Pieņemu, ka viens otrs patiešām nav sapratis, ka viņu priekšā bija cilvēks, kas netēloja, nelaizīja, nesūkāja un neizpildīja piruetes, kuras ir redzētas pie izlases galda citugad pārpārēm. Lūk, tieši šo iemeslu dēļ – tāpēc, ka treneris ir nepiekāpīgs paviršas attieksmes priekšā – Tedim vajadzētu palikt. Nolans ir īstais cilvēks, kas šai paaudzei, kas acīmredzot, vēl tikai briest un tausta savu klātbūtni pie izlases karoga, spēj tieši ar pirkstu acī norādīt uz vērtībām, kuras izceļ jebkuru darbu. Vai tas hokejs vai sētnieks... Ja lielai daļai no mūsu puikiem viņu vecāki un pirmie, otrie vai n-tie treneri to nav spējuši pasniegt vai iemācīt, jo noteiktā laika posmā hokejs bija pāri visam, kas kopumā nav nekas nosodāms, tas nenozīmē, ka Nolana kulaks vai ideoloģiskā pote tagad nāk par vēlu. Nē, tā ir tieši laikā! Desmitniekā...
Bet tie, kas to negrib pieņemt – lai nespēlē!
P.S. Virsraksts ir aicinošs...
[+] [-]
-1 [+] [-]
Runa bija par ko citu.
Man darbā arī jadara tas ko priekšnieks liek, bet vai es viņu cienu? Tas ir neatbildēts jautājums.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
starp citu Dinamo M mīkstmiešu nav, tāpēc tur visi točna stāv un krīt par Znaroku un pierādījumus nevienam nevajag...
...ja kas - kad 1968.g. uz Dinamo R atnāca V.Tihonovs arī bija daudzi neapmierinātie - tāpēc, ka nebija pieraduši pie tāda režīma....
[+] [-]
[+] [-]
Izlasē ir cita lieta... nebija konkurences un pukstētāji varēja uz laukuma mierīgi neizpildīt to, ko Znaroks spieda laukā... cita jau nav, ko vietā paņemt. Klubā: "Neizpildi? Nākamais!"
[+] [-]
+6 [+] [-]
Tāds ir Laviņš, piemēram. Kamēr Ozoliņš jau n gadus nespēlē par karogu.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Ja ņemam Zanroku - Armands labi aprakstīja spēlētāju attieksmi pret viņu. Un, vai tas ir pareizi, ja sportists, nespējot izpildīt to, ko treneris prasa, sāk sūdzēties, ka vinš ir slikts treneris?
Profesionāls sportists vienmēr klausīs treneri, darīs to, ko treneris saka, nevis to, ko pats uzskata par pareizu, jo tapēc arī ir treneris, lai domātu, bet spēlētājs, lai spēlētu! Tiklīdz spēlētāji sāk spēlēt no trenera norādījumiem atšķirīgu spēli, rezultāts izpaliek (pie nosacījuma, ka treneris ir labs)
Latvieši Znaroku neklausīja, uzskatot, ka vinam ir nepareiza domāšana, nepareiza attieksme, ka viņš nav labs treneris un vispār viņš ir krievs. Līdz ar to arī nebija rezultāta, jo spēlētāji neuzticējās Znarokam!
Pretēji - Dynamo Znaroku cienīja, spēlēja tā kā viņš viņiem lika, nevis kā pašiem likās pareizi - lūk arī rezultāts!Tāpat arī ar MVD bija.
Ja spēlētājs sāk uzskatīt, ka viņš ir gudrāks un labāks par trenesi, tad nav ko spēlēt šāda trenera vadība, jāiet prom no komandas vai pašam jākļūst par treneri, nevis ar pretēju spēli trenera teiktajam bojāt komandas sniegumu!