2. nedēļa: Dukuru ģimenes uzņēmums rullē
Janvāra otrajā nedēļā mēs varam mierīgi paspiest roku Martinam Dukuram, kas praktiski jau nodrošinājis uzvaru šīs sezonas Pasaules kausa kopvērtējumā. Pats uzprasījās, lai gaidītu no viņa olimpisko medaļu.
Martins Dukurs kopā ar brāli Tomasu un tēvu Daini ir labi pastrādājuši, sagaidot olimpiskās Vankūveras startus. Trešā vieta Pasaules kausa izcīņas posmā Sanktmoricā teorētiski jau pasniegusi Martinam lielo kausu kopvērtējumā, jo nākamajās sacensībās Īglsā viņam tikai jāuzguļas uz kamanām un jātiek līdz lejai. Taču tā būs tikai mazākā daļa – lai arī iespaidīga! – ko Dukuru ģimene grib paņemt no šīs sezonas. Skaidrs, ka uz olimpiskajām spēlēm viņi brauc kā galvenie favorīti. Neko mazāku par medaļu nav pamats no Martina gaidīt, jo palikšana ārpus labāko trijnieka Kanādā tiks paškritiski uzskatīta par neveiksmi. Dukuri šajā ziņā ir mērķtiecības paraugs, kur tēvam Dainim atliek vien pielietot iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi un zināšanas. Savulaik apēdis pudu sāls bobslejā (viņa audzēkņiem bijuši labi panākumi, sākot ar pasaules junioru čempionāta godiem un beidzot ar veiksmēm Pasaules kausos), vecais Dukurs tagad dresē dēlus un šie – kuri vēl citi! – pakļaujas šai pātagai. Pārbaudījuši, ka darbs un sviedri patiešām nes augļus, Dukuru olimpiskais plāns ir šobrīd viena no drošākajām Latvijas sportistu garantijām. Protams, bez naudas tāpat nevarētu un ģimene savu sportisko ambīciju apmierināšanai un apliecināšanai ir saņēmusi no valsts praktiski maksimālo, taču cilvēks un attieksme vienalga ir visa pamatā. Dukuriem sanāk!
+5 [+] [-]
+6 [+] [-]
+2 [+] [-]
Agrāk neviens nedomāja pat, ka viņi nokļūs elitē, lai gan potenciāls bija liels!
Prieks ka izdevies īstenot savu potenciālu!
[+] [-]
lai gan protams, tajā pašā laikā ceru, ka būs
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Priecājies par to, ka LV vispār ir skeletons, jo tas viss sākās pateicoties Dainim un tika finansēts ar no sava maciņa. Būs medaļa varbūt būs lielāks valsts atbalsts.