Pirms 10 gadiem. "Tūristi” olimpiskajā Sidnejā

Daudziem no mums, pārcilājot rakstāmgalda atvilkņu saturu vai, piemēram, atritinot kādu pieliekamajā rūpīgāk noglabātu ievārījuma burciņu, kādreiz rokās trāpījusies kāda vecāka un varbūt jau iedzeltējusi laikraksta lappuse, kas momentā nozog visu uzmanību. Pastāsts, kas uzjundī senas atmiņas, fotoattēls, kurā smaidu izraisa kāda mūsdienu varoņa vien ar grūtībām atpazīstamās formas vai frizūra - bieži vien tas izrādās daudz interesantāk, nekā kārtējās šā brīža peripetijas. Kas bija aktuāls Latvijas sportā pirms apaļiem desmit gadiem - turpmāk reizi nedēļā ieskatīsimies vecajās „Sporta Avīzēs”. Iepriekšējo nedēļu apskati atrodami sadaļā „Pirms 10 gadiem”.

”Sporta Avīze” Nr. 246 (2000. gada 7.–13. augusts)

Vai visi pelnījuši dalību olimpiskajās spēlēs?

Šī tēma mūžam būs aktuāla – vai ar normatīva izpildīšanu ir pietiekami, lai dotos pārstāvēt valsti lielajās sacensībās – vai tās būtu olimpiskās spēles, pasaules vai Eiropas čempionāti? Kā noteikt to, vai sportists ar savu dalību un finišu pēdējo dalībnieku vidū reklamē valsti pozitīvi vai negatīvi? Pirms 10 gadiem par to tika lūgti izteikties sabiedrībā pazīstami ar sportu saistīti cilvēki, bet „SA” viedoklis bija šāds:

„Tie, kuri pirms Sidnejas spēlēm sauc sevi par olimpiskajiem kandidātiem, šo iespēju ir nopelnījuši pietiekami godīgā ceļā. Lai kļūtu par olimpisko kandidātu, vispirms jāizpilda olimpiskais kvalifikācijas normatīvs, un pašlaik, gaidot vasaras olimpiskās spēles, mūsu valstī šo latiņu ir aizsnieguši vairāk nekā četrdesmit atlēti. Tas nav maz, ja ņem vērā, cik viegli (grūti) neatkarīgajā Latvijā klājas profesionālam sportistam. .. Tomēr sabiedrības attieksmi pret olimpiešiem veido nevis izpildītais normatīvs, bet gan atlētu iespētais pašās spēlēs - sezonas (karjeras) svarīgākajā startā. Pagaidām mūsu vidējais līdzjutējs vēl nav sasniedzis tādu izglītības līmeni, kas ļautu viņam saskatīt olimpietī ne tikai medaļu mašīnu, bet arī personību, kas tiecas pārvarēt sevi. Sportistu tuvinieki to saprot, bet viņi kopējā līdzjutēju masā ir tikai niecīga daļiņa. Visi pārējie alkst sagaidīt no atlēta labu rezultātu, par kuru būtu prieks ne tikai pašam sportistam un viņa trenerim, bet arī vienkāršam rūpnīcas strādniekam, pavāram, naktssargam, prostitūtai, maizniekam, direktoram u.c. Jo olimpiskās spēles ir ne tikai sacensības - tas ir atskaites punkts nācijas fiziskajam un garīgajam spēkam.”

Vilnis Baltiņš, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents: „Manuprāt, noteicošais vārds vispirms ir trenerim, tad federācijai un tikai pēc tam Olimpiskajai komitejai. Vispārīgajā ziņā nav nekāda iemesla, lai sportistu nepielaistu olimpiskajām spēlēm. Katrs sportists tomēr ir cilvēks, personība, un tā ir viņa problēma, lieta, centieni. Mēs tikai palīdzam viņam. Ja sportists ir pavisam jauniņš, tad jāskatās, vai ir lietderīgi viņu sūtīt uz olimpiādi. Jāskatās, kas viņš ir par cilvēku - ja viņš ir nopietns un nākotnē sasniegs labus rezultātus, tad nokļūšana olimpiādē ir svētīga. Olimpiādē ir nepieciešama adaptācija, jo ir zināmi daudzi piemēri, kad pat pieredzējuši sportisti aizbrauc un apjūk.”
Guntis Peders, bijušais barjerskrējējs: „Uzskatu, ka tiem, kas ir izpildījuši olimpisko A normatīvu, uz olimpiskajām spēlēm ir jābrauc. .. Piemēram, burātājiem ir cita sistēma - tur viens cilvēks pārstāv katru valsti. Kāpēc gan mums nesūtīt savu pārstāvi? .. Arī es esmu izpildījis šo normatīvu, taču netaisos braukt uz olimpiādi. Jau pagājušajā gadā beidzu sportot, jo man veselība tomēr ir dārgāka par olimpiskajām spēlēm. Par tiem sportistiem, kas ir izpildījuši B normatīvu, domāju šādi: ja viņa rezultāts nav pasaules pirmajā piecdesmitniekā, tad šaubos, vai ir vērts braukt uz olimpiādi.

Sandis Prūsis, bobslejists: „Šajā jautājumā nevar skatīties tikai vienus mačus - vienu olimpiādi. Ja vieglatlēts daudzus gadus ir labi startējis Latvijas izlasē un palīdzējis Eirokausos, tādus vajadzētu ņemt līdzi uz olimpiādi. Vēl vajadzētu izvēlēties tos perspektīvos, kuri varētu pēc gadiem nostabilizēties izlasē.”

Andris Ušackis, Latvijas Televīzijas Sporta nodaļas vadītājs: „Manuprāt, pamatā šis jautājums jāsaista ar perspektīvu. Ja kāds gados jaunais vai tāds, kam vēl ir jūtamas lielas izaugsmes iespējas, vienreiz izpilda kaut vai mazāko B normatīvu, tad viņš uz olimpiskajām spēlēm ir jāved obligāti. Toties ja, pieņemsim, kārtslēcējs Obižajevs tagad izpildītu B normatīvu savā disciplīnā, tas gan nebūtu īpaši nopietni, vērtējot no perspektīvas viedokļa.”
Valters Nikans, sporta žurnālists: „Uzskatu, ka normatīvus izpildījušie sportisti var braukt uz olimpiskajām spēlēm, taču viņiem pašiem rūpīgi jāapsver šis lēmums - neveiksmes gadījumā var ātri kļūt par izsmiekla objektu, un tad būs kauns atgriezties mājās. Šaubos, vai galvenais rādītājs ir olimpiskā normatīva izpildīšana. Katram sportistam ir sava mēraukla, un katram pašam ir jāapzinās savas spējas.”

Sportacentrs.com atkāpe: Pēdējos gados gandrīz nekas jauns šajā jomā nav izdomāts, tik vien kā tas, ka tie ir mūsu labākie sportisti, kas izpildījuši kvalifikācijas normatīvus un tas, vai uz robežas starp braukšanu un nebraukšanu esošie sportisti tērē arī valsts finanšu līdzekļus.

Latvijas čempionāts basketbolā bez tiesnešiem?

Katrai uz savu pusi velkot Latvijas vīriešu čempionāta basketbolā organizēšanas tiesības, Latvijas Jaunatnes basketbola līga un SIA "LBL-2000" bija piemirsusi kādu būtisku detaļu – vēl jāvienojas arī ar tiesnešiem!
"Tiesneši pagaidām neko neizvēlēsies, jo tiesnešiem vēl līdz šim brīdim nekas nav piedāvāts," stāstīja Starptautiskās basketbola federāciju savienības (FIBA) kategorijas soģis Ainars Poga. "Kad būs piedāvājumi, tad arī lemsim." A. Poga ietilpa mazā tiesnešu grupā, kas kopīgi aizstāvēja savas intereses, un ka šie soģi bija izlēmuši nevienu jautājumu nerisināt vienpersoniski. Komandā bijuši 14 tiesnešu. "Mēs esam tiesneši, kas parakstīja iesniegumu Latvijas Basketbola savienībai, lai atjauno Tiesnešu kolēģiju pie LBS," tā Ainars, uzskatot, ka tiesnešu savienība (Latvijas Basketbola neatkarīgo tiesnešu savienība) sevi ir pārāk sakompromitējusi, lai ar to saistītos.

"Kopumā par basketbola tiesnešiem Latvijā var uzskatīt 120 cilvēku, bet 52 labākie ir reģistrēti pie mums," stāstīja LBNTS vadītājs Valdis Garoza. "Pret FIBA tiesnešiem mēs attiecamies ar pietāti, un tāpēc neliekam viņiem iestāties mūsu organizācijā. Mums ar viņiem nav oficiālu saistību, drīzāk draudzīgas attiecības."
Kamēr astoņas komandas spēlēs LJBL turnīrā, bet seši no septiņiem Latvijas spēcīgākajiem klubiem devuši savu piekrišanu "LBL-2000", "es domāju, ka mēs tiesāsim republikas čempionātu," teica Valdis Garoza. "Ja jau būs tā otra līga (LBL), mēs, bez šaubām, vērtēsim, kuru spēļu līmenis būs augstāks un kur mums arī vajadzēs lielāku piepūli." Turklāt "LBL-2000" iepriekšējā sezonā neesot līdz galam nokārtojusi līgumsaistības ar tiesnešiem... "Bija izstrādāts līgums, kurā bija atrunāts, kādas saistības uzņemas līga un kādas saistības uzņemas tiesneši,” saka V.Garoza, bet „"LBL-2000" pagājušajā gadā pat neuzskatīja par vajadzību to parakstīt.”

SIA "LBL-2000" direktors Jānis Janševics uzskatīja, ka tiesnešu jautājumā sevišķi lielām problēmām nevajadzētu būt: "Spēlējot spēcīgākajiem Latvijas klubiem, mēs domājam, ka mūsu spēles tiesās spēcīgākie Latvijas tiesneši. Tikai no ārpus Basketbola savienības stāvošiem cilvēkiem ir izskanējušas domas, ka mums varētu nebūt Latvijas labākie tiesneši, bet sarunās ar LBS nav bijis pat mājienu, ka mums varētu nebūt labākie tiesneši." Atbildot uz Garozas pretenzijām, Janševics noliedza LBNTS vadītāja apgalvojumu, ka "LBL-2000" neparakstīja vienošanos ar tiesnešiem. "Līgums bija parakstīts, un viss bija kārtībā, turklāt uz play-off, kā tika solīts, klubi tiesnešiem maksāja vairāk nekā regulārajā sezonā," sacīja "LBL-2000" direktors, piebilstot, ka kontraktu abas puses parakstīja pagājušā gada oktobrī. Viņš gan piekrita, ka vēlāk līga neapstiprināja tiesnešu piedāvātās izmaiņas līgumā, jo "LBL-2000" tās šķita nepieņemamas.

Sportacentrs.com atkāpe: Tiesnešu lēmumu varēja ietekmēt gan LBS, gan LBNTS svētība, jo kuram gan patiks, ja, piemēram, apkalpojot kādas „alternatīvas” līgas mačus, tiek liegta dalība citās sacensībās? Parasti vieni un tie paši tiesneši Latvijā bija tiesājuši dažāda ranga līgu spēles, tomēr pirms 10 gadiem kādam varēja būt izdevīgi, lai tas tā nenotiktu.

Pārējās tēmas

Jeļena Prokopčuka „Grand Prix” sacensībās Stokholmā labojusi pašai piederošo Latvijas rekordu 5000m distancē par gandrīz 43 sekundēm (14:47,71)! Futbolists Andrejs Štolcersturpina savu fantastisko sēriju Maskavas „Spartaka” rindās – četras spēles – četri vārti! Par „Ventspils” futbola kluba konsultantu uz Eiropas kausu spēlēm piesakās anglis Garijs Džonsons. Pašreizējais Latvijas basketbola izlases treneris Ainars Bagatskis intervijā „SA” stāsta, ka grib būt labāks treneris par Valdi Valteru un ka Latvijā basketbolistiem kritiskais periods ir 18 gadu vecumā, kad pēc LJBL viņi nokļūst viduvējās komandās ar nopietnu treniņu ar spēcīgiem pretspēlētājiem trūkumu. Rakstā par Latvijas basketbola jauno maiņu tiek izdarīts secinājums, ka Latvijas jauniešu izlases spēlē tā, kā to dara līderi. Ja izdodas neitralizēt līderus, tiek neitralizēta visa komanda, bet „Liepājas Metalurga” futbola klubs gatavo sadarbības līgumu ar Maskavas „Spartaku”! Gatavojoties Sidnejai, šoreiz rampu gaismā debitants treka riteņbraukšanā Ivo Lakučs, kurš treniņos brauc ar vissliktāko ķēdi un riteni, taupot sekundes simtdaļas sacensībām. Gatavojoties olimpiskajām spēlēm Sidnejā, „SA” pēta, cik ļoti sportistiem noderējusi iepriekšējā olimpiskā pieredze. Vēlāk Sidnejā pie medaļas tika tikai viens Latvijas sportists, kam bija olimpisko sacensību pieredze (Atlantā), – soļotājs Aigars Fadejevs. Pie zelta vingrotājs Igors Vihrovs un pie bronzas Vsevolods Zeļonijs džudo tika ar pirmo piegājienu. Kļuvis zināms, ka Latvijai būs savs Eiropas čempions autokrosā – kārtējā posmā Bauskā D-1 klasē pirmajās divās vietās Ivo un Uģis Traubergi. Izredzes kļūt par čempionu pēc pēdējiem diviem posmiem saglabā tikai Uģis un Andris Dambis.